Job 32

1 Ona tri čovjeka prestadoše Jobu odgovarati, jer je on sebe smatrao nevinim.

Tad tie trīs vīri mitējās Ījabam atbildēt, tāpēc ka tas pats sevi turēja par taisnu.

2 Nato se rasrdi Elihu, sin Barakeelov, iz Buza, od plemena Ramova: planu gnjevom na Joba zato što je sebe držao pravednim pred Bogom;

Bet Elihus, Baraheēļa dēls, tas Buzietis, no Rāma radiem, apskaitās pret Ījabu lielās dusmās, tāpēc ka tas savu dvēseli taisnoja pār Dievu.

3 a planu gnjevom i na tri njegova prijatelja jer nisu više našli ništa što bi odgovorili te su tako Boga osudili.

Viņš arī apskaitās par saviem trim draugiem, ka tie atbildes neatrada un tomēr Ījabu pazudināja.

4 Dok su oni govorili s Jobom, Elihu je šutio, jer su oni bili stariji od njega.

Jo Elihus bija gaidījis ar Ījabu runāt, tāpēc ka tie bija vecāki nekā viņš.

5 Ali kad vidje da ona tri čovjeka nisu više imala odgovora u ustima, planu od srdžbe.

Bet kad Elihus redzēja, ka atbildes nebija to triju vīru mutē, tad viņš apskaitās.

6 I progovorivši, Elihu, sin Barakeelov, iz Buza, reče: “Po godinama svojim još mlad sam ja, a u duboku vi ste ušli starost; bojažljivo se zato ja ustezah znanje svoje pokazati pred vama.

Un Elihus, Baraheēļa dēls, tas Buzietis, atbildēja un sacīja: es esmu jauns, bet jūs esat veci, tāpēc es esmu gaidījis un bijājies, jums izteikt savu padomu.

7 Mišljah u sebi: 'Govorit će starost, mnoge godine pokazat će mudrost.'

Es domāju: lai tie gadi runā, un gadu vairums lai izteic gudrību.

8 Uistinu, dah neki u ljudima, duh Svesilnog mudrim čini čovjeka.

Bet tas ir Tas Gars iekš cilvēka un tā visuvarenā Dieva dvaša, kas tos dara gudrus.

9 Dob poodmakla ne daje mudrosti a niti starost pravednosti uči.

Veci nav tie gudrākie nedz sirmgalvji, kas prot tiesu.

10 Zato vas molim, poslušajte mene da vam i ja znanje svoje izložim.

Tādēļ es gribu runāt, - klausiet mani, es arīdzan parādīšu savu zināšanu.

11 S pažnjom sam vaše besjede pratio i razloge sam vaše saslušao dok ste tražili što ćete kazati.

Redzi, es esmu gaidījis uz jūsu vārdiem, esmu klausījies uz jūsu gudrību, vai jūs atrastu tos īstenos vārdus.

12 Na vama moja sva bijaše pažnja, al' ne bi nikog da Joba pobije ni da mu od vas tko riječ opovrgne.

Kad es nu jūs liku vērā, redzi, tad nav neviena, kas Ījabu būtu pārliecinājis, kas uz viņa vārdiem būtu atbildējis jūsu starpā.

13 Nemojte reći: 'Na mudrost smo naišli! Bog će ga pobit jer čovjek ne može.'

Tad nu nesakāt: mēs esam dzirdējuši gudrību; Dievs vien viņu pārvarēs, un ne cilvēks.

14 Nije meni on besjedu upravio: odvratit mu neću vašim riječima.

Pret mani vēl viņš vārda nav cēlis, un ar jūsu valodu es viņam gan neatbildēšu. -

15 Poraženi, otpovrgnut ne mogu, riječi zapeše u grlu njihovu.

Tie ir izbiedēti, vairs nevar atbildēt, tiem trūkst valodas.

16 Čekao sam! Al', gle, oni ne zbore. Umukoše, ni riječ više da kažu!

Es esmu gaidījis, bet tie nerunā, tie stāv klusu un vairs neatbild.

17 Na meni je da progovorim sada, znanje ću svoje i ja izložiti.

Tad nu es atbildēšu savu tiesu, es arīdzan parādīšu savu zināšanu.

18 Riječi mnoge u meni naviru dok iznutra moj duh mene nagoni.

Jo es esmu tik pilns vārdu, ka gars manu sirdi spiež.

19 Gle, nutrina mi je k'o mošt zatvoren, k'o nova će se raspući mješina.

Redzi, mana sirds ir kā jauns vīns, kas nestāv vaļā, tā gribētu plīst, kā jauni ādas trauki.

20 Da mi odlane, govorit ću stoga, otvorit ću usne i odvratit' vama.

Es runāšu, lai es varu atpūsties, es atdarīšu savas lūpas un atbildēšu.

21 Nijednoj strani priklonit se neću niti laskat ja namjeravam kome.

Cilvēka vaigu es neuzlūkošu un nerunāšu nevienam pa prātam.

22 Laskati ja ne umijem nikako, jer smjesta bi me Tvorac moj smaknuo.

Jo cilvēkam pa prātam runāt es nemāku, lai mans Radītājs mani ātri neaizņem projām.