Job 28

1 “Da, srebro ima svoja nalazišta, a zlato mjesta gdje se pročišćava.

Tiešām, sudrabam ir savi ceļi, kur tas rodas, un kausējamam zeltam sava vieta.

2 Ruda željezna iz zemlje se vadi, a iz rudače rastaljene bakar.

Dzelzs no zemes top ņemta, un no akmeņiem varš top kausēts.

3 Ljudi tami postavljaju granice i kopaju do najvećih dubina za kamenom u mraku zakopanim.

Tumsai gals likts, un caur caurim cilvēks izmeklē arī pašā galējā tumsā apslēptos akmeņus.

4 Čeljad iz tuđine rovove dube do kojih ljudska ne dopire noga, visi njišuć' se, daleko od ljudi.

Viņš izrok ceļu turp, kur neviens nedzīvo, un kur neviena kāja neved; tur viņš karājās un nolaižās tālu no cilvēkiem.

5 Krilo zemlje iz kojeg kruh nam niče kao od vatre sve je razrovano.

No zemes virsas izaug maize, viņas apakša top apgriezta kā no uguns.

6 Stijene njene safira su skrovišta, prašina zlatna krije se u njima.

Viņas akmeņos ir safīri, un tur rodas zelta graudi.

7 Tih putova ne znaju grabljivice, jastrebovo ih oko ne opaža.

Ne ērglis šo ceļu nav ieraudzījis, ne vanaga acs to nav redzējusi.

8 Zvijeri divlje njima nisu kročile niti je kada lav njima prošao.

Briesmīgi zvēri pa to nav gājuši, un lauva pa to nav staigājis.

9 Ali na kamen diže čovjek ruku te iz korijena prevraća planine.

Cilvēks pieliek savu roku pie akmeņiem, un izrok kalnu pamatus;

10 U kamenu prokopava prolaze, oko mu sve dragocjeno opaža.

Viņš izcērt ceļus akmeņu kalnos, un viņa acs ierauga visādus dārgumus;

11 Žilama vode on tok zaustavlja; stvari skrivene nosi na vidjelo.

Viņš aizdara ūdeņus, kā nesūcās cauri, un izved gaismā, kas ir apslēpts.

12 Ali otkuda nam Mudrost dolazi? Na kojemu mjestu Razum prebiva?

Bet gudrību, kur to atrod, un kur mājo atzīšana?

13 Čovjek njezina ne poznaje puta, u zemlji živih nisu je otkrili.

Cilvēks nezin, ar ko lai to pērk un dzīvo zemē to nevar uziet.

14 Bezdan govori: 'U meni je nema!' a more: 'Ne nalazi se kod mene!'

Bezdibenis saka: te viņas nav; un jūra saka: tā nav pie manis.

15 Zlatom se čistim kupiti ne može, ni cijenu njenu srebrom odmjeriti;

Zeltu par viņu nevar dot, nedz sudraba maksu par viņu iesvērt.

16 ne mjeri se ona zlatom ofirskim, ni oniksom skupim pa ni safirom.

To nevar uzsvērt ar Ofira zeltu nedz ar dārgiem oniksa un safīra akmeņiem.

17 Sa zlatom, staklom ne poređuje se, nit' se daje za sud od suha zlata.

To neatsver ne zelts, ne spīdoši akmeņi, to nevar izmīt pret zelta glītumiem.

18 Čemu spominjat' prozirac, koralje, bolje je steći Mudrost no biserje.

Par pērlēm un kristālu nav ko runāt; jo gudrību mantot ir pārāki par pērlēm.

19 Što je prema njoj topaz etiopski? Ni čistim zlatom ne procjenjuje se.

Moru zemes topāzs viņai nav līdzīgs, un visu šķīstais zelts viņu nepanāk.

20 Ali otkuda nam Mudrost dolazi? Na kojemu mjestu Razum prebiva?

Nu tad, no kurienes nāk gudrība un kur mājo atzīšana?

21 Sakrivena je očima svih živih; ona izmiče pticama nebeskim.

Jo tā ir apslēpta priekš visu acīm, kas dzīvo, un putniem apakš debess tā ir nezināma.

22 Propast paklena i Smrt izjavljuju: 'Za slavu njenu mi smo samo čuli.' (questioned)

Elle un nāve saka: ar savām ausīm gan esam dzirdējuši viņas slavu.

23 Jedino je Bog put njen proniknuo, on jedini znade gdje se nalazi.

Dievs pazīst viņas ceļu, un Tas zin viņas vietu.

24 Jer pogledom granice zemlje hvata i opaža sve pod svodom nebeskim.

Jo Viņš skatās līdz pasaules galiem, Viņš redz, kas apakš visām debesīm.

25 Kad htjede vjetru odredit težinu i mjerilom svu vodu izmjeriti,

Kad Viņš vējam deva savu svaru un ūdeni nosvēra pēc mēra,

26 kad je zakone daždu nametnuo i oblacima gromovnim putove,

Kad Viņš lietum sprieda likumu un zibenim un pērkonam ceļu,

27 tad ju je vidio te izmjerio, učvrstio i do dna ispitao.

Tad Viņš to izredzēja un to izteica, Viņš to sataisīja un izdibināja,

28 A potom je rekao čovjeku: Strah Gospodnji - eto što je mudrost; 'Zla se kloni' - to ti je razumnost.”

Un sacīja uz cilvēku: redzi, Tā Kunga bijāšana, tā ir gudrība, un atstāties no ļauna, tā ir atzīšana.