< Job 12 >

1 Job progovori i reče:
Bet Ījabs atbildēja un sacīja:
2 “Uistinu, vi ste cvijet naroda, sa vama će izumrijeti mudrost.
Tas ir tiesa, jūs esat ļaudis un ar jums gudrība izmirs.
3 Al' i ja znam k'o i vi misliti, ni u čemu od vas gori nisam: tko za stvari takve ne bi znao?
Man arīdzan ir sirds, tāpat kā jums, jūs man priekšā neesat, un kas tad to gudrību nezin?
4 Prijateljima sam svojim ja na podsmijeh što zazivam Boga da mi odgovori! Na podsmijeh ja sam - pravednik neporočan!
Es pat savam tuvākam esmu par apsmieklu, es, kas Dievu piesaucis un no Viņa esmu paklausīts, par apsmieklu tas taisnais un sirdsskaidrais.
5 Prezirat' je nesretnika - sretni misle, udariti treba onog što posrće!
Kauns nelaimei pēc laimīga domām; tas gaida to, kam kāja slīd.
6 Dotle su na miru šatori pljačkaša, izazivači Boga žive bezbrižno kao da Boga u šaci svojoj drže!
Postītāju dzīvokļiem labi klājās, un mierā paliek bezdievīgi un kam Dievs ir dūrē.
7 Ali pitaj zvijeri, i poučit će te; ptice nebeske pitaj, i razjasnit će ti.
Un tiešām, vaicā jel lopiem, tie tev to mācīs, un putniem apakš debess, tie tev to stāstīs.
8 Gušteri zemlje to će ti protumačit', ribe u moru ispripovjedit će ti.
Jeb runā ar zemi, tā tev mācīs, un jūras zivis tev to izteiks.
9 Od stvorenja sviju, koje ne bi znalo da je sve to Božja ruka učinila?!
Kas neatzīst pie visa tā, ka Tā Kunga roka to darījusi.
10 U ruci mu leži život svakog bića i dah životvorni svakog ljudskog tijela.
Viņa rokā ir visu dzīvo dvēsele un visu cilvēku miesu gars.
11 Zar uhom mi ne sudimo besjedu k'o što kušamo nepcem okus jela?
Vai auss nepārbauda vārdus, kā mute bauda barību?
12 Sjedine mudrost donose čovjeku, a s vijekom dugim umnost mu dolazi.
Pie veciem ir gudrība un ilgs mūžs dod saprašanu.
13 Ali u Njemu mudrost je i snaga, u Njemu savjet je i sva razumnost.
Pie Viņa ir gudrība un spēks, Viņam ir padoms un prāts.
14 Što razgradi, sagradit neće nitko, kog zatvori, nitko ne oslobađa.
Redzi, Viņš nolauž, un neviens nevar uztaisīt. Viņš ko aizslēdz, un neviens nevar atvērt.
15 Ustavi li vodu, suša nastaje; pusti li je, svu zemlju ispremetne.
Redzi, kad Viņš ūdeņus satur, tad tie izsīkst, un kad Viņš tos laiž vaļā, tad tie zemi griež apkārt.
16 Jer u njemu je snaga i sva mudrost, njegov je prevareni i varalica.
Pie Viņa ir spēks un pastāvība, Viņa priekšā ir, kas maldās un kas maldina.
17 On savjetnike lišava razbora, suce pametne udara bezumljem.
Viņš ved padomu devējus par laupījumu, un tiesnešus Viņš dara par ģeķiem.
18 On otpasuje pojas kraljevima i užetom im vezuje bokove.
Ķēniņu saites Viņš sarauj un apjož pašiem gurnus ar saitēm.
19 On bosonoge tjera svećenike i mogućnike sa vlasti obara.
Viņš ved cienīgus par laupījumu, un apgāž varenus.
20 On diže riječ iz usta rječitima i starcima pravo rasuđivanje.
Viņš atņem runātājiem valodu un noņem vecajiem prātu.
21 On sasiplje prezir po plemićima i junacima bedra raspasuje.
Viņš izlej negodu pār lieliem kungiem, un vareniem Viņš jostu raisa vaļā.
22 On dubinama razotkriva tmine i sjenu smrtnu na svjetlo izvodi.
Viņš atklāj dziļumus tumsai, un nāves ēnu Viņš ved gaismā.
23 On diže narod pa ga uništava, umnoži ga a potom iskorijeni.
Viņš vairo ļaudis un tos izdeldē, Viņš ceļ spēkā tautas un tās izklīdina.
24 On zaluđuje vladare naroda te po bespuću lutaju pustinjskom
Viņš ļaužu virsniekiem virs zemes atņem sirdi un tos maldina tuksnesī, kur ceļa nav.
25 i pipaju u tmini bez svjetlosti glavinjajući poput pijanaca.
Tie grābsta tā kā tumsā, kur gaismas nav, un Viņš tiem liek maldīties kā piedzērušiem.

< Job 12 >