撒迦利亚书 7

1 大流士王第四年九月，就是基斯流月初四日，耶和华的话临到撒迦利亚。

Un notikās ķēniņa Dārija ceturtā gadā, tad Tā Kunga vārds notika uz Zahariju devītā, tas ir Ķislev mēneša, ceturtā dienā,

2 那时伯特利人已经打发沙利色和利坚米勒，并跟从他们的人，去恳求耶和华的恩，

Tad Bētele sūtīja Sareceru un ReģemMeleķu ar saviem vīriem, To Kungu pielūgt

3 并问万军之耶和华殿中的祭司和先知说：“我历年以来，在五月间哭泣斋戒，现在还当这样行吗？”

Un sacīt uz tiem priesteriem Tā Kunga Cebaot namā un uz tiem praviešiem: Vai man jāraud piektā mēnesī un jāgavē, kā es tik daudz gadus esmu darījis?

4 万军之耶和华的话就临到我说：

Tad Tā Kunga Cebaot vārds notika uz mani un sacīja:

5 “你要宣告国内的众民和祭司，说：‘你们这七十年，在五月、七月禁食悲哀，岂是丝毫向我禁食吗？

Runā uz visiem zemes ļaudīm un uz priesteriem un saki: kad jūs gavējāt un žēlojaties piektā un septītā mēnesī šos septiņdesmit gadus, vai jūs tādu(patiesu) gavēšanu esiet Man gavējuši?

6 你们吃喝，不是为自己吃，为自己喝吗？

Bet kad jūs ēdat un kad jūs dzerat, vai jūs tie neesat, kas ēd un dzer?

7 当耶路撒冷和四围的城邑有居民，正兴盛，南地高原有人居住的时候，耶和华借从前的先知所宣告的话，你们不当听吗？’”

Vai šie nav tie vārdi, ko Tas Kungs izsauca caur tiem pirmiem praviešiem, kad Jeruzāleme dzīvoja mierā, un viņas pilsētas visapkārt, un dienvidu puse un ieleja bija apdzīvota?

8 耶和华的话又临到撒迦利亚说：

Atkal Tā Kunga vārds notika uz Zahariju sacīdams:

9 “万军之耶和华曾对你们的列祖如此说：‘要按至理判断，各人以慈爱怜悯弟兄。

Tā runā Tas Kungs Cebaot un saka: nesiet patiesīgu tiesu un parādiet ikviens savam brālim žēlastību un apžēlošanu.

10 不可欺压寡妇、孤儿、寄居的，和贫穷人。谁都不可心里谋害弟兄。’”

Un neapbēdiniet ne atraitni, nedz bāriņu, nedz svešinieku, nedz nabagu, un nedomājiet ļauna cits pret citu savā sirdī.

11 他们却不肯听从，扭转肩头，塞耳不听，

Bet tie negribēja klausīt un palika stūrgalvīgi un apcietināja savas ausis, nepaklausīdami.

12 使心硬如金钢石，不听律法和万军之耶和华用灵借从前的先知所说的话。故此，万军之耶和华大发烈怒。

Un savu sirdi tie darīja par dimantu, ka neklausītu bauslību un tos vārdus, ko Tas Kungs Cebaot sūtīja ar Savu Garu caur tiem pirmiem praviešiem.

13 万军之耶和华说：“我曾呼唤他们，他们不听；将来他们呼求我，我也不听！

Tādēļ tāda liela dusmība nākusi no Tā Kunga Cebaot. Tāpēc noticis, tā kā Viņš bija saucis, un tie nebija klausījuši; tāpat tie arīdzan sauca, bet Es neklausīju, saka Tas Kungs Cebaot.

14 我必以旋风吹散他们到素不认识的万国中。这样，他们的地就荒凉，甚至无人来往经过，因为他们使美好之地荒凉了。”

Tā Es tos esmu izputinājis starp visiem pagāniem, ko tie nepazina, un tā zeme aiz tiem tapa postīta, tā ka neviens tur nestaigāja, un tā viņi to jauko zemi darīja par postažu.