< La Bu 18 >

1 Keiman nangma kangailui Pakai; Nangma hi kathahatna nahi.
Dziedātāju vadonim, Dāvida, Tā Kunga kalpa, dziesma. Šīs dziesmas vārdus viņš runājis uz To Kungu, kad Tas Kungs viņu bija izglābis no visu ienaidnieku rokas un no Saula rokas; tad viņš sacīja: No sirds dziļuma es Tevi mīlēju, Kungs, mans stiprums.
2 Pakai hi kasongpi, kakulpi, chuleh eihuhhingpu ahin, ka Pathen hi kasongpi ahin eiveng tup jing ahi. Amahi kalumdal, eihuhhinga thahat chu ahin, chuleh kahoidohna munpi chu ahi.
Tas Kungs ir mans akmens kalns, mana pils un mans glābējs, mans stiprais Dievs, mans patvērums, uz ko es paļaujos, manas priekšturamās bruņas un mans pestīšanas rags un mans augstais palīgs.
3 Keiman thangvah dinga lomtah Pakai chu kakouvin, aman kamelmatea kon in eihuhdoh’in ahi.
Es piesaukšu To Kungu, kas teicams, tad es tapšu atpestīts no saviem ienaidniekiem.
4 Thina khoisatna chun eiumkimvel tan, manthahna twipi chun eichup tan ahi.
Nāves saites ap mani tinās, un Beliala(iznīcības) upes mani izbiedēja.
5 Damun lungkhamna chun eiumkimvelin, kalampi a thinan thang akam e. (Sheol h7585)
Elles saites mani apņēma, un nāves valgi mani pārvarēja. (Sheol h7585)
6 Kalungkhamval phatnin Pakai chu kakouvin, ka Pathen komma chun panpi ngaichan kataovin Aman ahouin thenga kon in kataona asangin ahi.
Savās bēdās es piesaucu To Kungu un kliedzu uz savu Dievu, tad Viņš klausīja manu balsi no Sava nama, un mana brēkšana Viņa priekšā nāca Viņa ausīs.
7 Hijouchun leisetakilingin akihot e. Molbul ho jeng jong kihot e ajeh chu Pathen lunghang a ahi.
Zeme tapa kustināta un drebēja, un kalnu pamati trīcēja un kustējās, kad Viņš apskaitās.
8 Pakai nahhom a meikhu ahung potdoh'in, meikou gimneitah akam a kon in ahungkou doh’in chuleh Mei-am al lenglung Ama-a kon in ahung koudoh’in ahi.
Dūmi uzkāpa no Viņa nāsīm, un rijoša uguns no Viņa mutes, zibeņi no Viņa iedegās.
9 Aman vanho chu ahongdoh’in meilom thimletlut chu ahin chotphan ahung kumsuh in,
Viņš nolaida debesis un nokāpa, un tumsa bija apakš Viņa kājām.
10 Pakai chu vantil pipui khat chunga atouvin, huipi chu alhavingin amangin alengin ahi.
Un Viņš brauca uz ķeruba un skrēja, Viņš skrēja ātri uz vēja spārniem.
11 Pakai chu muthim in ahung kitom in, meilom twi jingletlut pumin ahung lhungin ahi.
Viņš lika tumsību Sev par apsegu, Viņa dzīvoklis ap Viņu bija ūdeņu tumsība un biezi padebeši.
12 Pakai vah’in ahintom chu meilom satah’in ahinkhu khum in gelchang le mei-am chu gojuh’in ahung julhan ahi.
No spožuma Viņa priekšā šķēlās Viņa padebeši ar krusu un degošiem zibeņiem.
13 Pakai chu vanna kon in ahung kisen in hatchungnung ogin chu gelchang leh mei-am koulah achun akithongin ahi.
Tas Kungs lika pērkoniem rībēt no debesīm, un tas Visuaugstais pacēla Savu balsi, krusu un degošus zibeņus.
14 Aman athalpi ahin kapmin agalmiho chu athecheh’in, avah em lahlah chun amaho chu asuboi gamtan ahi.
Un Viņš meta Savas bultas un tos izklīdināja, un daudz zibeņus un tos iztrūcināja.
15 O Pakai nangin nagalmi ho naphoa lunghangtah a nakisen chun twikhanglen ato geijin akikangin, leiset bulpi jouse jong akeuvin aumjie.
Un ūdeņu dziļumi rādījās un zemes pamati tapa atklāti no Tavas bāršanās, - ak Kungs, no Tavu nāšu dvašas pūšanas.
16 Aman vanna kon in akhut ahin lhangin eihin kaidoh’in, twipi thuh lah’a kon in jong eikaidoh’in ahi.
Viņš izstiepa roku no augstības un ņēma mani, Viņš mani izvilka no lieliem ūdeņiem.
17 Aman kagalmi hattah tah ho a konin eihuh doh in, kasang a hatjo valeidougal hoa kon in eihuhdoh’in ahi.
Viņš mani atpestīja no mana stiprā ienaidnieka un no maniem nīdētājiem, jo tie bija jo vareni ne kā es.
18 Hahsatna kato pettah’in amahon eihin delkhum un ahinlah Pakaiyin eipanpin ahi.
Tie cēlās pret mani manā bēdu laikā; bet Tas Kungs bija mans patvērums.
19 Aman kahoidohna munnah eipuilut in eihuhdoh tai ajeh chu ama kipana kahi.
Un Viņš mani izveda klajumā, Viņš mani izrāva, jo Viņam bija labs prāts uz mani.
20 Pakaiyin thildih kaboljeh in kipaman eipen mona kaneilou jeh’in eikiledohsah tai.
Tas Kungs man atmaksā pēc manas taisnības, pēc manu roku šķīstības Viņš man atdod.
21 Keiman Pakai lampi kajui in, thilse lam jon’in Pathen’a kon’in kakiheimang poi.
Jo es esmu sargājis Tā Kunga ceļus, un neesmu atkāpies no sava Dieva.
22 Keiman Pakai chonphatna lampi kajui jingin, adaan thupeh ho kapaidoh khapoi.
Jo visas Viņa tiesas ir manā priekšā, un Viņa likumus es nelieku nost no sevis.
23 Pathen masangah nolnabei kahin, chonsetna kon’in kaki kangse jing e.
Bet es esmu bezvainīgs Viņa priekšā un sargos no grēkiem.
24 Pakaiyin thildih kaboljeh in Aman kipaman eipejin ahi. Aman themmonabei kahi amui.
Un Tas Kungs man atdos pēc manas taisnības, pēc manu roku šķīstības priekš Viņa acīm.
25 Mikitah kom’ah nangmatah jong nakitah’in, monabei ho kom’ah monabei nahi.
Pie tiem svētiem Tu rādies svēts un pie tiem sirdsskaidriem Tu rādies skaidrs.
26 Milungtheng ho kom’ah nalungtheng in ahinlah miphalouho kom’ah nakhohjin ahi.
Pie tiem šķīstiem Tu rādies šķīsts, un pie tiem pārvērstiem (un pretdabiskiem) Tu pārvērties (un maldini).
27 Nangin mikineosah ho nahuhdohjin ahinla mikiletsah ho nasujumjin ahi.
Jo bēdīgus ļaudis Tu atpestī un lepnas acis Tu pazemo.
28 Nangin thaomei neidetpeh’in, Pakai ka Pathen’in kamuthim jong neisalvah peh e.
Jo Tu apgaismo manu spīdekli; Tas Kungs, mans Dievs, dara gaišu manu tumsību.
29 Nangma hatna chun kagalmi hi neisuhchip peh’in ka Pathen toh kapankhom poupouleh itobang bang sang hijongleh kakal ngapchan ahi.
Jo ar Tevi es varu sadauzīt kara spēku, un ar savu Dievu es varu lēkt pār mūriem.
30 Pathen lampi chu nolnabei ahi! Pakai kitepna jouse alolhing jinge. Amahi ahuhdoh ding ngaicha jouse dinga lum le pho ahi.
Tā stiprā Dieva ceļš ir bezvainīgs, Tā Kunga valoda ir šķīsta, Viņš ir par priekšturamām bruņām visiem, kas uz Viņu paļaujas.
31 Pakai tailou Pathen dang um’am? Pathen tailou songpi detdang um’am?
Jo kur ir kāds Dievs kā vien Tas Kungs? Un kur ir kāds patvērums kā vien mūsu Dievs?
32 Hiche Pathen hin eihatdoh sah’in kalampi jong hoibitnapen ahisah ahi.
Dievs, tas mani apjož ar spēku un dara manus ceļus bezvainīgus.
33 Aman molsang hahsa chung dunga kadindet theina din kakeng jong sakhi keng bang’in atah sah e.
Viņš man kājas dara kā stirnām, un mani uzceļ manā augstā vietā.
34 Aman kakhut teni jong galsatna a manthei dingin agongin, kabanjang jong sum-eng thalpi loithei dingin ahatsah’in ahi.
Viņš manu roku māca karot, tā ka mans elkonis uzvelk vara stopus.
35 Nangman nagaljona lum chu neipetan nabanjetnin neipanhun ahi. Neikithopina hin eithupi sah’in ahi.
Un Tu man dod Savas pestīšanas priekšturamās bruņas, un Tava labā roka mani satur, un Tava laipnība mani paaugstina.
36 Nang man kakeng phang tenin alhonal louna dingin kalampi neikehlet peh’in ahi.
Maniem soļiem Tu esi darījis platu ceļu apakš manis, ka mani krimšļi nav slīdējuši.
37 Keiman kagalmite kadel’in kaman’in ahi; amahohi kajo kahsen katangpon ahi.
Es dzīšos pakaļ saviem ienaidniekiem un tos panākšu, un negriezīšos atpakaļ, kamēr tos būšu izdeldējis.
38 Amahohi ahung kithodohjou louna diuvin kasat lhun kakeng noijah akijammun ahi.
Es tos sadauzīšu, ka tie nevarēs celties, tiem jākrīt apakš manām kājām.
39 Nangin kagalsatna dingin thahatnan neivon in; Nangman kagalmite chu kakengphang noi a neikoipeh e.
Jo Tu mani apjozīsi ar spēku uz karu, Tu nospiedīsi apakš manis, kas pret mani ceļas.
40 Nangin angongchang’u neichotpha sah’in eivetda ho jouse chu kasumang sohtan ahi.
Tu maniem ienaidniekiem liksi bēgt manā priekšā, un savus nīdētājus es iznīcināšu.
41 Amahon panpi athummun koiman ahung huhdoh pouve. Amahon Pakai akouvun ahinla Aman adonbut pon ahi.
Tie brēks, bet glābēja nav, uz To Kungu, bet Viņš tiem neatbild.
42 Keiman amaho chu huilah a vutvai kithethang bangin tol ah kagoibong sel’in, bonlhoh lah’a kasunat gamatai.
Es tos sagrūdīšu kā pīšļus vēja priekšā, un tos izārdīšu kā dubļus uz ielām.
43 Nangin eihouse jing ho chungah galjona neipetan ahi. Nangin namtin vaipi chungah vaihom’in neipansah tan ahi. Kanahet phahlou miho jeng jong kalhachan ahungpang tauvin ahi.
Tu mani izglābsi no ļaužu ķildām, Tu mani iecelsi tautām par galvu; ļaudis, ko es nepazinu, man kalpos.
44 Kamin ajah jah’un kanoijah alutnun gamchommi hojeng jong ka-anga akisunem gamtauvin ahi.
Tie man klausīs ar paklausīgām ausīm, svešnieku bērni manā priekšā mīlīgi rādīsies.
45 Hansanna aneijou tapouvin kithing pumpum’in ka-ang ahinbel tauvin ahi.
Svešinieku bērni nonīks un drebēdami izies no savām pilīm.
46 Pakai ahing jinge, kasongpia apanjeh’in kathangvah e! Kasochatna ka Pathen chu loupi jing tahen!
Tas Kungs ir dzīvs, un slavēts lai ir mans patvērums, un augsti slavēts lai ir Dievs, mans Pestītājs.
47 Amahi eibolse ho lethuh jinga ka Pathen chu ahin, aman namtin vaipi hi eisuhnem peh’in kanoijah eikoipeh tai.
Tas stiprais Dievs, kas man dod atriebšanu, un tautas nomet apakš manis;
48 Chuleh kagalmitea kon in eihuhdoh’in nangman kagalmiten aphah joulouna munnah neikoijin, eidouva mi-engse hoa kon in neihoidohsah tan ahi.
Kas mani izrauj no maniem ienaidniekiem; Tu mani paaugstini pār tiem, kas pret mani ceļas, Tu mani izglāb no varas darītājiem.
49 Hichejeh hin O Pakai namtin vaipi lah’a nathangvah ingkate, namin vahchoinan la sangnge.
Tāpēc, ak Kungs, es Tevi gribu slavēt starp tautām un dziedāt Tavam vārdam,
50 Nangin leng a natun pa din goljona loupitah chu napetai; Chuleh nathaonupa David leh achilhahte chung nalungset longlou namusah e.
Jo Tu glābi Savu ķēniņu ar lielu glābšanu, un parādi žēlastību Savam svaidītam, Dāvidam un viņa dzimumam mūžīgi.

< La Bu 18 >