Isaiah 49
1 Agamla gam hoa umjousen kasei ngaijun! Gamla tah’a hon lunglutnin ngaijuvin! Pakaiyin kapen lhah masanga einakou ahitai; naobu sunga kaumna’a Ama’n kamin'a einakou ahitai.
Klausāties uz mani, salas, un ņemiet vērā, tauta no tālienes: Tas Kungs mani aicinājis no mātes miesām, Viņš manu vārdu minējis, kad es vēl biju mātes miesās.
2 Aman geltoh’a thu kaseiho chu chemjam bangin ahemsah’e. Aman akhut lea eisellin, keima Ama livathei’a thalchang tobang kahi.
Un Viņš manu muti darījis kā asu zobenu, Savas rokas ēnā Viņš mani apslēpis. Viņš mani iecēlis par spožu bultu un glabājis Savā bultu makā.
3 Aman kajah’a: ‘Israel, nangma kalhachapa nahi, chule keima loupina’a neilut pi ding ahi,”tin aseije.
Un Viņš uz mani sacījis: tu esi Mans kalps, Israēl, pie kā Es pagodināšos.
4 Keima’n ka donbutnin, “Hijongleh katoh hi phatchomna bei abang jenge! Keiman katha hi pana beija mangcha’a le abidoi beija kabang jenge. Hinla keiman aboncha Pakai khutna ngama kahin; kachan ding kipaman Pathen’a ngam ding kahi.
Bet es sacīju: es esmu velti strādājis, es savu spēku esmu tērējis par neko un velti; tomēr mana tiesa ir pie Tā Kunga un mana alga pie mana Dieva.
5 Chule tun Pakaiyin aseijin, Kanu oisunga alhacha dinga eihin gonga, Israel chu Ama koma dinga hinle pui dinga ei’soldohpa ahi. Pakaiyin eijabollin, chule Ka Pathen’in thahatna eipei.
Un nu saka Tas Kungs, kas no mātes miesām mani darījis Sev par kalpu, Jēkabu atkal atvest pie Viņa un Israēli pie Viņa sapulcināt - un es esmu pagodināts Tā Kunga acīs, un mans Dievs ir mans stiprums.
6 Ama’n aseije, “Nangman Israelte chu kahenga dinga na kiledohsah mai maibep ding ahipoi. Keima’n nangma Gentel tedinga vah’a ka pansah ding, chule ka huhhingna chu leiset kolkimvel’a napoh le ding ahitai.
Viņš saka: tas ir maz, ka tu esi Mans kalps, uztaisīt Jēkaba ciltis un atkal atvest Israēla izsargātos; bet Es tevi arī pagāniem esmu iecēlis par gaišumu, ka tu esi Mana pestīšana līdz pasaules galiem.
7 Pakai, Huhhingpu le Israel Mithengpa chun namtin vaipi nahsahmo le deilouva kibolpa, vaipo ho lhacha’a pangpa hengah: Nangma na chepetnin lengho chun jana napeh dingu, leng chapate ho jong hung kun ding ahiuve, ajeh chu, Pakai tahsan umtah pa, Israel dinga Athengpa, na deilhenpa jal hiding ahi.
Tā saka Tas Kungs, Israēla Pestītājs, viņa Svētais, uz to, kam dvēsele top nicināta, ko ļaudis tur par negantību, kas varas darītājiem par kalpu. Ķēniņi redzēs un pacelsies, lielkungi metīsies zemē Tā Kunga dēļ, kas ir uzticīgs, Israēla Svētā dēļ, kas tevi izredzējis.
8 Hiche hi Pakaiyin asei chu: “Aphatcha, keiman kadonbut ding nahi. “Huhhingna nikhoa keiman kalethuh ding nahi. Keiman nangma kavenbitna chule amahoto kakitepna dung jui’a kapeh ding nahi. Nangma’a konna Israel gam avel’a ka tundoh kitding chule amite avella ka nganse kitding ahi.
Tā saka Tas Kungs: Es tevi esmu paklausījis labā pieņemīgā laikā, un tev esmu palīdzējis pestīšanas dienā. Un Es tevi pasargāšu un tevi iecelšu tautai par derību, zemi uztaisīt, ka ikviens iemanto savu postīto daļu,
9 Keiman sohchang jah’a, ‘Chamlhatnin hung potdoh'in, chule muthim lah’a umho jah’a, ‘vah sung’a hungin.’ Amaho ka kelngoi hi diu chule mol ho atilla imacha kelouna muna chu ne’a lha le dingu ahitai.
Un sacīt uz tiem, kas cietumā: ejat ārā! Uz tiem, kas tumsā: nāciet gaismā! Tie ganīsies ceļmalā un ganība tiem būs visās augstās vietās.
10 Amaho gilkel kit talou dingu chule dangchah kit talou hel dingu ahitai. Nisa satnin amaho aphah kit tahlou hel dingu ahitai. Ajeh iham itileh Pakai Amilungsetna chun amaho apui le dingu; Aman amaho chu twi dap jin jen muna apui ding ahi.
Tie ne izsalks, nedz izslāps, tos arī nespiedīs ne karstums, ne saule; jo viņu apžēlotājs tos vadīs un tos vedīs lēniņām pie ūdens avotiem.
11 Chule Keiman ka lhang sang ho chu lampia kijotna thei hoa seming ting, sem toh ing ting, chule phaicham ho chung vum'a Kalam lhongpi ho chu kisem ding ahije.
Un Es darīšu visus Savus kalnus par ceļu, un Mani lielceļi taps paaugstināti.
12 Vetemin, ka mite chu gamla tah gam'a kona hung kilekit’uvintin, sahlam le lhumlam gam hoa konin, chule Aigupta gam noilam peh’a konna hung ding ahiuve.
Redzi, šie nāks no tālienes, un redzi, šie no ziemeļa puses un no jūras, un šie no Sinimas zemes.
13 Vo vanho, kipah in la sauvin! Vo leiset, kipah thanomin umun! Vo Lhangho lasa dingin pohjah jenguvin. Ajeh chu Pakaiyin amite alhamonin chule athoh gim nau chunga akhoton ahi.
Gavilējat, debesis, un priecājies, zeme, sākat gavilēt, kalni, jo Tas Kungs iepriecina Savus ļaudis un apžēlojās par Saviem bēdīgiem.
14 Ahijeng vang'in Jerusalem’in aseijin, “Pakaiyin ei nungsun tauve; Pakaiyin ei sumil del tauve,”ati.
Bet Ciāna saka: Tas Kungs mani atstājis, un Tas Kungs mani aizmirsis.
15 Hinaisai louve! Mi nun acha noichep sah lai asuh mil thei ding hija ham? Aman ahinsa acha chu ngailu louva umthei ding ham? Hijong chu hithei maithei ding hijongleh, Keiman nangho hi suhmil louhel ding kahi.
Vai sieva var aizmirst savu zīdāmo bērnu, neapžēlodamās par savu miesīgo dēlu? Un jebšu viņa to aizmirstu, tomēr Es tevi neaizmirsīšu!
16 Veuvin, Keiman namin chu kakhut phang teni chunga kajih lut tai. Kalung gel jousea Jerusalem bang kiphelha’amang thahsa ho chu aki lang jinge.
Redzi, Savās rokās Es tevi esmu rakstījis, tavi mūri ir vienmēr Manā priekšā.
17 Gangtah’a nachilhah ho chu hung kile kit diu, chule nasumang go jou seu chu chemang diu ahitai.
Tavi bērni steigsies šurp, bet tavi postītāji un izdeldētāji ies projām no tevis.
18 Dahdoh unlang chule veuvin, ajeh chu na chateu chu abonuva nahenguva hung kile kit ding ahiuve, Keima kahing jingnai, tin Pakaiyin aseije: Amaho chu kijepnaho le mounu kijepnaho tobanga navetsah ding ahitai.
Pacel savas acis visapkārt, un redzi: visi šie sapulcinājās un nāk pie tevis. Tik tiešām kā Es dzīvoju, saka Tas Kungs, tu tapsi ar visiem šiem apģērbta tā kā ar glītumu un apjozīsies ar tiem kā brūte,
19 Nanghon nanung sun dehset nau nagam leiset’u chu namite kititna mun hung hiding ahitai. Soh’a navul’uva pangho chu gamla tah ‘a che mang diu ahitai.
Jo tava aplaupītā, iztukšotā, nopostītā zeme tev nu taps visai šaura tik daudz iedzīvotāju dēļ, un tavi aprijēji atkāpsies tālu no tevis.
20 Akipui mang nauva ana peng khang miteho chu hung kinung le diu chule asei diu chu: Keihon mun kangaicha beuve! Miho atam kitit behseh tauve, tia ahinsei dingu ahi.
Tad tie bērni, kas bija zuduši, sacīs priekš tavām ausīm: tā vieta priekš manis ir šaura; ej tālāk, ka es varu dzīvot.
21 Chuteng leh, nangman, ‘Hiche chilhah ho jouse hi kon einapeh hija ham? tia nalunga nagel ding ahi. Ajeh chu ka chate atamjo pi chu akithat gam'a ahitan, chule amoh chengse chu gam danga kipui manguva ahitai. Keima bou hi hiche muna hi kachang seh’a eikidalha ahibouve. Hiche miteho hi hoiya konna hung hiu vem? Hiche chapangho hi koi hin hiu vem? Keima dinga kon eihin sindohpeh’u ahi dem?
Bet tu sacīsi savā sirdī: kas man šos dzemdinājis, jo es biju bez bērniem, vientule, es biju cietumā vesta un atstumta; kas tad šos man ir uzaudzinājis? Redzi, es biju atstāta viena, kur tad šie bija?
22 Hiche hi Hatchungnungpen Pakaiyin asei chu ahi, “Ven, Keiman Pathen ngaisah lou nam mite vetsahna kapeh ding ahi. Ama hon nachapa neocha chaho chu abanjal’uva apoh ding’u; nachanu teu chu a lengkou’uva ahin poh dingu ahi.
Tā saka Tas Kungs Dievs: redzi, Es pacelšu Savu roku uz pagāniem un izcelšu tautām Savu karogu, tad tie tavus dēlus atnesīs klēpī, un tavas meitas nesīs uz kamiešiem.
23 Lengho le Lengnu hon najen le dingu chule na ngaichat hou jouse avetsui dingu ahi. Amaho chu tolla hung kun diu chule nakenga vutvai ho chu ahung le ngim diu ahi. Amaho chun Keima Pakai kitipa chu kahin, keima eitahsan ho chu itih chan hijongleh jachatna toh pouvinte.
Un ķēniņi būs tavi audzinātāji un viņu ķēniņienes tavas zīdītājas. Tie metīsies uz vaigu zemē priekš tevis un laizīs tavu kāju pīšļus. Tad tu manīsi, ka Es esmu Tas Kungs, pie kā netop kaunā, kas uz Mani cerē.
24 Gal hatpa’a konna athil chomdoh ho chu alahpeh ngam’a koi hija chule gilou tah vaipopa’a konna asohchang chu kon alha doh ding ham?
Vai gan varenam var atņemt laupījumu? Jeb vai taisni var izsprukt no viņa cietuma?
25 Hinla Pakaiyin aseije:”Gal bolpa sohchangho chu kilhadoh ding, chule gilou tah’a thil kichom doh chu kilemu kit ding ahi. Ajeh chu nangma gal’a nasat ho gal’a kisat ding, chule keiman nachate kahuhdoh ding ahi.
Bet nu Tas Kungs tā saka: tiešām, cietumnieki varenajam taps atņemti, un laupījums izspruks varas darītājam; jo taviem pretiniekiem Es stāšos pretī, un tavus bērnus Es izpestīšu.
26 Keiman na melmate chu amaho atahsau chu kale nehsah ding ahi. Ama hon athisan’u vadung tobanga long chu adon dingu ahi. Vannoi pum pin Keima, Pakai, na huhhingpa’u le na Chodoh pau, Israel dinga hatchungnung chu kahi.
Un tavus spaidītājus Es ēdināšu ar viņu pašu miesām, un tie piedzersies no savām pašu asinīm kā no salda vīna, un visa miesa manīs, ka Es esmu Tas Kungs, tavs Pestītājs un tavs izglābējs, tas Varenais iekš Jēkaba.
