Luke 1
1 Cawhkaw ik-oeih ningnih anglakawh ak soep ce thlang khawzah ing qee aham hlah hawh uhy,
Kad nu daudzi uzņēmušies sarakstīt stāstus par tām lietām, kas mūsu starpā tik tiešām notikušas,
2 ak cyk ca awhkaw ing dyihthing na awm nawh ce ak awi dawngawh bi ak bikhqi ing nangmih a venawh amik kqawn law patoe lawt amyihna.
Tā kā tie mums ziņu devuši, kas no iesākuma paši tās redzējuši un Dieva vārda kalpi bijuši:
3 Cedawngawh cawhkaw ik-oeih ce akung awhkawng kamah qoe ing ak nep na nym a nai nawh, ka qee law patoe mantaw nep voei tinawh poek nyng, ak leek soeih Theolophila,
Tad arī man likās labi esam, ka es visas šīs lietas no pirmā gala it smalki izmeklējis, pēc kārtas tev sarakstu, mans mīļais Teofil,
4 cawh ni thlang ing a ni pyinaak awi ce ak nep caana nami sim hly thai.
Ka tu vari atzīt to īsteno mācības patiesību, kas tev mācīta.
5 Judea sangpahrang Herod chan awh, Abijiah cakaw khawsoeih pynoet, ang mingna Zekarih ce awm nawh Elizabeth ak mingnaak Aaron cahlah ce zu na hy.
Hērodus, Jūdejas ķēniņa, laikā bija viens priesteris, vārdā Zaharija, no Abijas kārtas, un viņa sieva no Ārona meitām, un viņai vārds bija Elizabete.
6 Khawsa mik huh awh thlak dyng na awm nih nawh, Bawipa ak awipeekhqi ingkaw sai hly kawi boeih boeih ce coet amak kapna sai hy nih.
Un tie abi bija taisni Dieva priekšā, nenoziedzīgi staigādami iekš visiem Tā Kunga baušļiem un likumiem.
7 Cehlai Elizabeth taw ciing nawh ca am ta hy nih; ani kum awm pacawng hawh hy nih.
Un tiem nebija neviena bērna; jo Elizabete bija neauglīga, un tie abi jau bija piedzīvojuši labu vecumu.
8 Zekariah a poek ben ing Khawsa haiawh Khawsa bibinaak tym a pha a dawngawh,
Bet notikās, viņam svēto priestera darbu Dieva priekšā darot savā pienākamā kārtā,
9 anih ing khawsoeihkhqi a sai khawi amyihna, Bawipa a bawkim khuiawh bawktui phum aham a tym ing pha hy.
Tad pēc priesteru ieraduma viņam pienācās ieiet Tā Kunga namā un kvēpināt.
10 Bawktui phumnaak a tym a pha awh, Khawsa ak bawkkhqi boeih boeih ce a lengna cykcah uhy.
Un viss ļaužu pulks ārā lūdza Dievu tai kvēpināšanas stundā.
11 Cawh Bawipa ak khan ceityih ce bawktui phumnaak bawkthang tang benawh dyih pehy.
Bet viņam Tā Kunga eņģelis parādījās, stāvēdams pie kvēpināšanas altāra labās puses.
12 Zekariah ing a huh awh ang ngaih kyi nawh ak kqih na awm kqih hy.
Un Zaharija to redzēdams izbijās, un bailes tam uznāca.
13 Cehlai khan ceityih ing a venawh: “Zekariah, koeh kqih; nak cykcahnaak ce Khawsa ing za hawh hy. Na zu Elizabeth ing cakpa ni taak pe kawmsaw, Johan tinawh ang ming sui kawp ti.
Bet tas eņģelis uz to sacīja: “Nebīsties, Zaharija, jo tava lūgšana ir paklausīta, un tava sieva Elizabete dzemdēs dēlu, un tu viņa vārdu sauksi: Jānis.
14 Nang kaw anik zeel sak ingkaw a nik awmhly sak na awm kaw, anih a thang awh thlang khawzah zeel kawm uh,
Un tev būs prieks un līksmība, un daudzi par viņa piedzimšanu priecāsies.
15 kawtih anih taw Bawipa a mik huh awh thlak bau na awm kaw. Misur tui, am awhtaw ak chang qui kawi ik-oeih qoe am aw kaw, a thang awhkawng anih taw Ciim Myihla ing be kaw.
Jo viņš būs liels Tā Kunga priekšā, vīnu un stipru dzērienu viņš nedzers un vēl savas mātes miesās viņš taps piepildīts ar Svētu Garu.
16 Anih ing Israel thlang khawzah ce a mimah a Bawipa Khawsa venna sawi tlaih kaw.
Un viņš daudz no Israēla bērniem atgriezīs pie Tā Kunga, sava Dieva.
17 Pakhqi ak kawlung ce cakhqi benna hawi sak ham, awi amak zakhqi ce thlak dyngkhqi cyihnaak benna mang sak ham, Bawipa ham lammana thlang ak toen hamna Elijah ang myihla ingkaw ak thaawmnaak taak ing Bawipa haiawh a na cet kaw,” tina hy.
Un viņš ies Viņa priekšā Elijas garā un spēkā, atgriezdams tēvu sirdis pie bērniem un neklausīgos pie taisno gudrības, Tam Kungam sataisīt gatavus ļaudis.”
18 Zekariah ing khan ceityih a venawh, “Ve ve ikawmyihna ka simnaak kaw? Kamah awm pacawng nyng ka zu awm nucawng hawh hy,” tina hy.
Un Zaharija sacīja uz to eņģeli: “Kā es to zināšu? Jo es esmu vecs, un mana sieva jau ir vecīga.”
19 Khan ceityih ing a venawh, “Kai ve Khawsa haiawh ak dyi Gabriel ni, nang a venawh awi kqawn aham ingkaw vawhkaw awithang leek kqawn aham tyihna kak awm ni.
Un tas eņģelis atbildēja un uz to sacīja: “Es esmu Gabriēls, kas stāv Dieva priekšā, un esmu sūtīts ar tevi runāt un tev pasludināt šo prieka vēsti.
20 Cehlai nang ing, a tym a khoek awh ak pha law hly kawi kak kqawn law ve am nak cangnaak a dawngawh, cawhkaw ik-oeih a pha hlan dy awimyh kawp ti,” tina hy.
Un redzi, tu tapsi mēms un nevarēsi runāt līdz tai dienai, kad šās lietas notiks, tāpēc ka tu neesi ticējis maniem vārdiem, kas notiks savā laikā.”
21 Cawh thlangkhqi ingtaw a leng nakawng Zekariah ce qeh uhy, kawtih bawkim khuiawh a awm khing hy voei, ti unawh a ming ngaih kyi hy.
Un tie ļaudis gaidīja uz Zahariju un brīnījās par viņa kavēšanos Dieva namā.
22 Anih ce a law awhtaw, awi am pau thai voel hy. Awi ak kqawn kaana a kut ing a vaih a dawngawh, a mingmih ing bawkim ak khuina mik hatnaak hu pakaa hy ti uhy. Cedawngawh Zekariah ing amingmih venawh kut ing zavaih nawh awimyh na awm hy.
Un ārā iznācis tas nevarēja uz tiem runāt, un tie nomanīja, ka viņš Dieva namā bija redzējis kādu parādīšanu, un viņš tiem meta ar roku un palika mēms.
23 A bibinaak tym a boeih coengawh taw im na hlat hy.
Un notikās, kad viņa kalpošanas dienas bija pabeigtas, tad viņš nogāja uz savām mājām.
24 Cekcoengawh taw a zu Elizabeth ce phyihsu nawh hla nga khui thlang a venawh am dang hy.
Un pēc šīm dienām Elizabete, viņa sieva, tapa grūta un paslēpās piecus mēnešus sacīdama:
25 Elizabeth ing, “Thlang venna kang ming seetnaak thoeng hamna Bawipa ing thlang huh awh vemyihna ni sai pe hy,” tihy.
“Tā Tas Kungs man ir darījis tanīs dienās, kad Viņš mani uzlūkojis, no manis atņemt manu kaunu starp cilvēkiem.”
26 Elizabeth a pumqihnaak hlak kquk a law awh, Khawsa ing khan ceityih Gabriel ce, Kalili qam Nazareth khaw awhkaw,
Un sestā mēnesī eņģelis Gabriēls no Dieva tapa sūtīts uz Galilejas pilsētu ar vārdu Nacarete
27 David cadil na ak awm, Josepth ak mingnaak ing zunaak aham am kang nulak cym a venna tyi hy. Cawhkaw nulak cym taw Meri ming na hy.
Pie jumpravas, kas bija saderēta vīram, kam vārds Jāzeps, no Dāvida cilts, un tās jumpravas vārds bija Marija.
28 Khan ceityih ing a venawh, “Na zoseen hy, nang, Khawsak kaw ak tawng! Bawipa taw na venawh awm hy,” tina hy.
Un pie tās ienācis tas eņģelis sacīja: “Esi sveicināta, tu apžēlotā, Tas Kungs ar tevi, tu augsti teicama starp sievām.”
29 Ce ak awi awh Meri taw ak ngaihna kyi nawh, “ikawmyih ak awi hy voei nu,” tinawh poek qu hy.
Bet viņa to redzēdama iztrūkās par viņa valodu un domāja pie sevis, kas tā par sveicināšanu?
30 Cehlai, khan ceityih ing a venawh, “Meri, koeh kqih, Khawsa ak kawngaihnaak hu hawh hyk ti.
Un tas eņģelis uz to sacīja: “Nebīsties, Marija, jo tu žēlastību esi atradusi pie Dieva.
31 Phyihsu kawm tiksaw cakpa ta kawp ti.
Un redzi, tu tapsi grūta savās miesās un dzemdēsi Dēlu un sauksi Viņa vārdu: Jēzus.
32 Anih taw thlak bau na awm kawmsaw, Sawsang soeih Cakpa ti kawm uh; Bawipa Khawsa ing a pa David a ngawihdoelh ce pe kawmsaw,
Tas būs liels un taps nosaukts Tā Visuaugstākā Dēls, un Dievs Tas Kungs Tam dos Viņa tēva Dāvida krēslu.
33 Jakob cadil lakawh kumqui dyna boei loet kawsaw, a ram ing am dyt voel tikaw,” tina hy. (aiōn g165)
Un Viņš valdīs pār Jēkaba namu mūžīgi, un Viņa valstībai nebūs gals.” (aiōn g165)
34 Cawh Meri ing khan ceityih a venawh,” Cece ikawmyihna ang coeng naak thai kaw? Pa am ka taak ak kaa?” tina hy.
Bet Marija sacīja uz to eņģeli: “Kā lai tas notiek? Jo es no vīra nezinos.”
35 Khan ceityih ing, “Ciim Myihla ce nak khan awh awm kawmsaw, sawsang soeih a saithainaak ing ni siing khoep kaw; cedawngawh thlak ciim ak thang law hly ce Khawsa Capa tinawh khy kawm uh.
Un tas eņģelis atbildēja un uz to sacīja: “Tas Svētais Gars nāks pār tevi un Tā Visuaugstākā spēks tevi apēnos, tāpēc arī Tas Svētais, kas no tevis dzims, taps nosaukts Dieva Dēls.
36 Na cakaw Elizabeth awm a nucawng huna phyihsu nawh; tuhawh hlak kquk law hawh hy.
Un redzi, Elizabete, tava radiniece, savā vecumā arīdzan ir grūta ar dēlu un iet tagad sestā mēnesī, kurai tāda slava, ka esot neauglīga.
37 Kawtih Khawsak awi ak cawn boeih ing them a saithai kaana am awm kaw,” tina hy.
Jo Dievam nekāda lieta nav neiespējama.”
38 Cawh Meri ing, “Kai taw Bawipa a tamnaa ni, nak kqawn amyihna kak khan awh awm seh nyng,” tina hy.
Bet Marija sacīja: “Redzi, es esmu Tā Kunga kalpone, lai man notiek pēc tava vārda.” Un tas eņģelis no tās aizgāja.
39 Cawh Meri ce tho nawh Judah qam tlang na ak awm khaw pynoet awh ce ang tawnna cet hy,
Un Marija cēlās tanīs dienās un steidzās iet pār tiem kalniem uz vienu pilsētu iekš Jūda,
40 Zekariah a ipkhui na ce lut nawh Elizabeth ce voem hy.
Un iegāja Zaharijas namā un sveicināja Elizabeti.
41 Elizabeth ing Meri ak awi ce ang zaak awh, ak phoen khui nakaw naaca ce tat hy, cawh Elizah ce Ciim Myihla ing be hy.
Un notikās, kad Elizabete Marijas sveicināšanu dzirdēja, tad tas bērniņš uzlēca viņas miesās, un Elizabete tapa Svēta Gara pilna.
42 Anih ing khawteh na: “Nang taw nukhqi boeih anglakawh thlang zoseen nu ni, nak khui awhkaw na ca awm a zoseen hy.
Un viņa stiprā balsī sauca un sacīja: “Tu esi augsti teicama starp sievām un augsti teicams ir tavas miesas auglis.
43 Ka Bawipa a nu, ka venna na law ve ikawmyihna hy voei?
Un kā tas man notiek, ka mana Kunga māte nāk pie manis?
44 Ngai lah, Nani voemnaak awi kang zaak awhkawng kak phoen khui nakaw naaca ve a zeel aih awh tat hy.
Jo redzi, tikko tavas sveicināšanas balss manās ausīs atskanēja, tad tas bērniņš manās miesās ar līksmību uzlēca.
45 Cedawngawh a venawh Bawipa ing ak kqawn peek ce soep kaw, tinawh ak cangnaak nu taw a zoseen hy,” tina hy.
Un svētīga tu, kas esi ticējusi, jo tas taps piepildīts, kas tev no Tā Kunga sacīts.”
46 Meri ing: “Ka hqingnaak ing Bawipa kyihcah nawh,
Un Marija sacīja: “Mana dvēsele teic augsti To Kungu,
47 kang myihla awm ak hulkung Khawsa venawh zeel soeih hy.
Un mans gars priecājās par Dievu, manu Pestītāju.
48 A tamnaa nu a dungvoengnaak qeen nawh; Ngaih lah, tuhawhkawng cadil boeih ing thlang zoseen nu tinawh nik khy kawm uh.
Jo Viņš ir uzlūkojis savas kalpones zemību; redzi, no šī laika visi bērnu bērni mani teiks svētīgu.
49 Kawtih tha ak awm soeih ing kak khan awh ik-oeih ak bau soeih sai hawh hy, ang ming awm cimcaih soeih hy.
Jo Tas Spēcīgais lielas lietas pie manis darījis; un svēts ir Viņa Vārds.
50 Amah ak kqihchahkhqi cetaw cadil dyna awm qeen khqi hy.
Un Viņa žēlastība paliek uz radu radiem pie tiem, kas Viņu bīstas.
51 A baan ing ak thaawmnaak ce dang sak nawh, thlak oek qu khqi taw a mik poek qunaak ing theeh khqi hy.
Viņš darījis varenus darbus ar Savu elkoni un izkaisījis, kas ir lieli savā sirds prātā.
52 Ukkungkhqi ce a mi ngawihdoelh awhkawng kqum sak khqi nawh dungvoeng na ak awmkhqi ce zoeksang khqi hy.
Viņš varenos nogrūdis no augstiem krēsliem, un pacēlis pazemīgos.
53 Ak phoen ak cawi khqi ce them leek ing phyi sak khqi nawh, boeikhqi ce kut hqawng na tyi khqi hy.
Izsalkušos Viņš pildījis ar labumiem, un bagātos Viņš atstājis tukšus.
54 A lungqeennaak ce poek khak nawh a tyihzoeih Israelkhqi ce bawm hamna,
Viņš uzņēmis Savu kalpu Israēli un pieminējis Savu žēlastību,
Kā Viņš runājis mūsu tēviem, Ābrahāmam un viņa bērniem mūžīgi.” (aiōn g165)
56 Meri ce Elizabeth a venawh hla thum tluk a awm coengawh a im na hlat hy.
Un Marija palika pie tās kādus trīs mēnešus, pēc tam viņa atgriezās atpakaļ uz savām mājām.
57 Naa a thangnaak tym a pha awh, Elizabeth ing cakpa ce ta hy.
Un Elizabetes laiks nāca, ka tai bija dzemdēt, un viņa dzemdēja dēlu.
58 A imcengkhqi ingkaw a cakaw paqengkhqi ing Bawipa ing anih ak khan awh qeennaak soep sak hy tice a ming sim awh, zeel pyi uhy.
Un viņas kaimiņi un radi dzirdēja, ka Tas Kungs lielu žēlastību pie tās bija darījis, un tie priecājās līdz ar viņu.
59 Ak kqeet nyn awh chahhui qeet aham naaca ce khyn hy nih, cawh a pa ang ming Zekariah ce sui aham cai hlai uhy,
Un notikās astotā dienā, tad tie nāca, to bērniņu apgraizīt, un pēc viņa tēva vārda to sauca Zahariju.
60 a nu ing, “Amni! Johan tinawh ni sui aham awm hy, tinak khqi hy.
Un viņa māte atbildēja un sacīja: “Nē, bet to būs nosaukt Jānis.”
61 Cekkhqi ing, “Cemyih ang ming ce na cakaw paqeng ak khuiawh am awm man hy,” tina uhy.
Un tie viņai sacīja: “Neviena nav tavos rados, kam tāds vārds.”
62 Naa ang ming ce ikawmyihna nu a sui law kaw ti unawh, a pa a venawh a mi kut vaih unawh doet uhy.
Un tie prasīja zīmes no viņa tēva, kā viņš gribētu, lai to sauc.
63 Anih ing caa qeenaak aham calung ce thoeh nawh, “Ang ming taw Johan,” tinawh qee saw thlang boeih a mik kawpoek kyi hy.
Un tas galdiņu prasījis rakstīja tā: viņa vārds ir Jānis. Par to visi brīnījās.
64 Cawh am kha ce awng qu pahoei nawh am lai awm zai law pahoei hy, awi kqawn nawh Khawsa ce kyihcah hy.
Un tūdaļ viņa mute atdarījās, un viņa mēle tapa atraisīta, un tas runāja, Dievu slavēdams.
65 A imcengkhqi taw amik kawpoek kyi hy. Judah qam khawmcung pum awh thlangkhqi ing cawhkaw ce kqawn uhy.
Un izbailes uznāca visiem kaimiņiem, un visa šī lieta tapa zināma pa visiem Jūdu zemes kalniem.
66 Bawipa a kut ce anih ak khan awh a awm a dawngawh, ce ak awi ak zakhqi boeih ing amik kawpoek kyi nawh, “Cawhtaw cawhkaw naasen ce ikawmyihna nu a awm law kaw?” ti uhy.
Un visi, kas to dzirdēja, to ņēma pie sirds un sacīja: “Kas būs ar šo bērniņu? Jo Tā Kunga roka bija ar viņu.”
67 A pa Zekariah ce Ciim Myihla ing be nawh awi kqawn hy:
Un viņa tēvs Zaharija tapa Svēta Gara pilns, sludināja un sacīja:
68 “Israelkhqi a Khawsa, Bawipa venawh thangleeknaak awm seh nyng, kawtih ak thlangkhqi ce hqip nawh tlan hawh hy.
“Slavēts ir Tas Kungs, Israēla Dievs, jo tas Savus ļaudis piemeklējis un pestījis.
69 A tyihzawih David a ipkhui awh, nangmih thaawngnaak kii pynoet cawn sak hawh hy.
Un mums uzcēlis pestīšanas ragu Sava kalpa Dāvida namā.
Kā Tas pirmajos laikos runājis caur Savu svēto praviešu muti; (aiōn g165)
71 Qaalkhqi ven awhkawng thaawngnaak, ningnih anik sawhnaakkhqi qam ak khui awhkawng
Ka Viņš mūs pestītu no mūsu ienaidniekiem un no visu to rokas, kas mūs ienīst;
72 pakdamkhqi venawh am qeennaak dang sak aham ingkaw amah a paipi ciim a sai ce sim poe aham,
Un parādītu žēlastību mūsu tēviem un pieminētu Savu svēto derību
73 ni pa Abraham a venawh awi a na kam ce:
Un to stipro solīšanu, ko Viņš mūsu tēvam Ābrahāmam ir zvērējis, mums dot,
74 Ni qaalkhqi kut khui awhkawng ni loet sak aham ingkaw kqih kaana amah a bi ce ni binaak thai aham
Ka mēs, no savu ienaidnieku rokām pestīti, Viņam bez bailības kalpojam
75 ni hqing khui amah a haiawh ni ciim ingkaw ni dyngnaak ham ni.
Iekš svētības un taisnības Viņa priekšā visu savu mūžu.
76 Ce, nang ka ca, sawsang soeih a tawngha pynoet tinawh nik khy kawm uh; kawtih Bawipa haiawh a lam qoek abah peek aham na ceh hly awh;
Un tu, bērniņ, tapsi nosaukts tā Visuaugstākā pravietis; un tu Tam Kungam iesi priekšā, Viņa ceļus sataisīt,
77 Ni Khawsa a thawlh qeennaak ak caming nak thlangkhqi venawh thaawngnaak sim sak aham,
Un Viņa ļaudīm dot pestīšanas atzīšanu uz grēku piedošanu,
78 kawtih nangmih a Khawsa am qeennaak ak caming, khawk khan nakawng ningnih a venawh,
Mūsu Dieva sirsnīgas žēlastības dēļ caur ko tas auseklis no augstības mūs apraudzījis;
79 than khuiawh ak awmkhqi ingkaw thihnaak ak kaiawh ak ngawikhqi ceei aham, ningnih a khawkhqi ce qoepnaak lam benna hqui aham khawkdai ce law kaw,” tinawh laa ce sa hy.
Ka tas tiem atspīdētu, kas sēž tumsībā un nāves ēnā, un mūsu kājas atgrieztu uz miera ceļu.”
80 Naasen ce bau law hqui nawh Myihla ben awh ak tha awm hqui hy; Israelkhqi venawh ang dang hlan dy kqawng na ce awm hy.
Un tas bērniņš auga un garā stiprinājās, un bija tuksnesī līdz tai dienai, kad tas parādījās priekš Israēla ļaudīm.
