Olcueih 6
1 Ka ca, na hui ham rhi na khang tih kholong ham na kut na tum atah,
Mans bērns, ja tu priekš sava tuvākā galvojis un roku devis priekš cita,
2 Na ka dongkah olthui loh n'hlaeh coeng tih na ka dongkah olthui loh n'khaih.
Tad tu esi sasaistīts ar savas mutes valodu un savaldzināts ar savas mutes vārdiem.
3 Te te na saii dongah ka ca aw, na huul uh cakhaw na hui kah kut ah ni na pha hae. Te dongah cet, mawn lamtah na hui hloep laeh.
Tad dari jel tā mans bērns, un izglābies, ja tu savam tuvākam rokā esi nācis; ej, meties zemē priekš viņa un spied savu tuvāko;
4 Na mik te ih sak boeh, na mikkhu te ngam boeh.
Nedod savām acīm miega, nedod savām acīm dusas;
5 Kut dongkah kirhang bangla sayuep kut dongkah vaa bangla namah huul uh laeh.
Izglābies kā stirna no viņa rokas un kā putns no mednieka rokas!
6 Kolhnaw aw lunghi taengla cet lah, anih kah khosing ke hmu lamtah cueih van lah.
Ej pie skudras, sliņķi, skaties viņas ceļus un topi gudrs!
7 A taengah rhalboei khaw, rhoiboei khaw, aka taemrhai ham khaw om mai pawh.
Lai tai nav valdnieka, ne virsnieka, ne kunga,
8 Khohal ah a buh te a soepsoei tih cangah ah a caak te a yoep.
Tā tomēr savu maizi sagādā vasarā, savu barību sakrāj pļaujamā laikā.
9 Kolhnaw aw me hil nim na yalh vetih na ih lamloh me vaengah nim na thoh ve?
Cik ilgi tu gulēsi, sliņķi? Kad tu celsies no sava miega?
10 Bet ih, bet ngam, kut poem bet neh na yalh.
Guli maķenīt, snaudi maķenīt, saliec maķenīt rokas miegā;
11 Te vaengah na khodaeng te aka cet paitai bangla, na tloelnah loh photling aka bai hlang bangla ha pawk ni.
Tad tava nabadzība tev pienāks nākdama, un tavs trūkums, kā apbruņots vīrs.
12 Aka muen hlang neh boethae hlang tah a ka dongkah olhmaang nen ni a pongpa.
Nelieša cilvēks ir tāds negants vīrs, kas staigā ar netiklu muti,
13 A mik neh a mikhip, a kho neh a thui, a kutdawn neh a thuinuet.
Met ar acīm, piegrūž ar kājām, zīmē ar pirkstiem.
14 A lungbuei kah a calaak neh a tuetang takuem ah boethae bueng a paem tih, tingtoehnah neh hohmuhnah a khuen.
Netiklība ir viņa sirdī, viņš domā vienmēr uz ļaunu, saceļ ķildas.
15 Te dongah amah kah rhainah loh buengrhuet a thoeng thil vetih hoeihnah om kolla khaem pahoi ni.
Tādēļ viņam nelaime nāks piepeši, viņš ātri taps satriekts un dziedināšanas nebūs.
16 He parhuk he BOEIPA loh a thinah tih a hinglu dongah tueilaehkoi khuikah tueilaehkoi parhih tah.
Šās sešas lietas Tas Kungs ienīst, un tā septītā viņam ir negantība:
17 A honghi lai aka ludoeng kah a mik, ommongsitoe kah thii aka long sak kah a kut,
Lepnas acis, melu mēle un rokas, kas nenoziedzīgas asinis izlej,
18 Boethae kopoek aka paem lungbuei, boethae dongla aka yong paitok kho,
Sirds, kas negantus nodomus perē; kājas, kas mudīgas uz ļaunu skriet;
19 A hong kah laipai loh laithae ol a sat tih pacaboeina lakli ah tingtoehnah la a khuen.
Viltīgs liecinieks, kas droši melus runā, un kas ķildu ceļ starp brāļiem. -
20 Ka ca, na pa kah olpaek te kueinah lamtah na nu kah olkhueng phap sut boeh.
Mans bērns, glabā sava tēva pamācīšanu un nepamet savas mātes mācību.
21 Na lungbuei ah rhawp hlaengtang lamtah na rhawn ah rhawp laikoeinah lah.
Sasien to allažiņ uz savas sirds un sien to ap savu kaklu.
22 Na caeh vaengah nang m'mawt vetih na yalh vaengah nang te n'tawt ni, na haenghang vaengah nang n'lolmang puei ni.
Kad tu staigā, tad tā tevi pavadīs; kad tu apgulies, tad tā tevi apsargās, un kad tu uzmodies, tad tā ar tevi runās;
23 Olpaek tah hmaithoi ni, olkhueng khaw vangnah ni, thuituennah dongkah toelthamnah khaw hingnah longpuei ni.
Jo pamācīšana ir spīdeklis, un mācība gaišums, un kad pārmāca un rāj, tas ir dzīvības ceļš;
24 Huta thae taeng lamkah neh kholong nu ol hnal lamloh nang aka ngaithuen ham ni.
Ka tās tev izsargā no negodīgas sievas, no svešas sievietes mīkstās mēles.
25 A sakthen te na thinko nen khaw nai boeh, a mikkhu neh nang te n'hloih boel saeh.
Nekāro savā sirdī pēc viņas skaistuma, un lai viņa tevi nesagūsta ar savām acīm;
26 Pumyoi nu tah buh hluem ham ni, tedae hlang yuu loh hinglu phutlo khaw a hoem.
Jo caur mauku tiek līdz maizes drupekļiem, un vīra sieva tev notvers pat dārgo dzīvību.
27 Hlang kah a rhang dongah hmai a poep lalah a himbai te hoeh mahpawt a?
Vai arī uguni var klēpī ņemt, un drēbes nesadegtu?
28 Hlang pakhat te hmai-alh dongah a caeh lalah a kho te duih mahpawt a?
Vai uz kvēlošām oglēm var iet un nesadedzinātu kājas?
29 A hui kah yuu te aka kun thil tih aka ben tah pakhat khaw hmil tangloeng mahpawh.
Tāpat, kas ieiet pie otra sievas; nesodīts nepaliks, kas to aizskar.
30 A hinglu kah a lamlum dip sak hamla a huen atah hlanghuen te hlang loh hnoelrhoeng mahpawt a?
Zaglim nepiedod vis, ka zog izsalcis, vēderu pildīt.
31 A hmuh uh atah a pueh parhih la a sah saeh lamtah a im kah a boei a rhaeng te boeih a phai saeh.
Bet pieķerts tas septiņkārt atlīdzinās, visu sava nama padomu tas atdos.
32 Lungbuei aka talh huta tah samphaih, a hinglu aka phae long ni te te a saii.
Kas ar sievu laulību pārkāpj, tam prāta nav; to tik dara, kas sev dzīvību grib nogalināt.
33 Tlohtat neh yah a dong vetih anih kokhahnah te hmata mahpawh.
Tam būs kāviens un kauns un negods bez gala;
34 Phulohnah khohnin ah a va kah kosi neh thatlainah dongah lungma ti mahpawh.
Jo viņas vīra dusmas iekarsušās netaupīs atriebšanas laikā.
35 A mikhmuh kah tlansum pakhat khaw khuen pah pawt vetih kapbaih yet cakhaw huem pah mahpawh.
Tas nebēdās ne par kādu līdzību(izpirkumu), un nebūs miera, cik dāvanu arī nedotu.
