Luk'as Dooshishiyo 2
1 Man dúr Rom dats jami shirotse keeweyat beyiru ash jamwots bo taawetwok'o Rom nugúso Awugst'os bí azazi.
Un notika tanī laikā, ka grāmatas no ķeizara Augusta tapa izsūtītas, ka visa pasaule taptu uzrakstīta.
2 Shints ash taawman taawewor Soriyi dats keewirwo K'ereniwosi b́tesh.
Un šī pirmā uzrakstīšana notika to brīdi, kad Kirenijus Sīrijā valdīja.
3 Mansh asho ik ikon b́shútso guut'eyish b́ shuwets dats datsomand bo amfera boteshi.
Un visi nogāja, ka liktos pierakstīties, ikviens savā cilts pilsētā.
4 Yosefwere b́ shuwewon Dawit naar b́teshtsotse Gelil datsatse fa'a Nazret kitutse tuut Yihud datsatse fa'a Dawit kitu Betelihem maants bíami,
Tad arī Jāzeps no Galilejas, no Nacaretes pilsētas, nogāja uz Jūdu zemi, uz Dāvida pilsētu, vārdā Bētlemi, tāpēc ka tas bija no Dāvida rada un cilts,
5 Guut'ewosh bíamu mac'at teshtsu b́wid'tsu Mariyamntona b́ tesh.
Ka liktos pierakstīties ar Mariju, savu saderēto sievu, kas bija grūta.
6 Betelihem kitutse bobefere Mariyam shuwi aawo bodb́wtsi.
Un notikās, tiem turpat esot, tas laiks atnāca, ka tai bija dzemdēt.
7 Manoknowere b k'aab́ na'o shuuk'rat bín eret tahon kaapbk'ri, ibi k'eefoke k'ewoko daatso bok'aztsotse minz kas'otse minzwots eeg eeg bomaf marats k'eez b́k'ri.
Un viņai piedzima pirmdzimtais Dēls, un tā To ietina autiņos un To lika silē, jo tiem citur nebija rūmes tai mājas vietā.
8 Manoknowere, t'ú gizi s'een kotfetst sisatse k'eyiru giz jinfwots fa'ano bo tesh.
Un gani bija ap to pašu vietu laukā pie laidariem, tie nomodā būdami naktī savus lopus sargāja.
9 Mann, doonzo melakiyo boats be'eb́wtsi, Doonzo mangi shááno bogúúratse c'eesh b́k'ri, boowere ayidek'at shatbowtsi,
Un redzi, Tā Kunga eņģelis pie tiem piestājās, un Tā Kunga spožums tos apspīdēja, un tie bijās ļoti.
10 Melakiwonmó hank'owa boosh bíet «Shat k'ayere! ash jamosh geneúi een wotitwo keewi sheengo itsh dek'at waare,
Un tas eņģelis uz tiem sacīja: “Nebīstaties, jo redzi, es jums pasludinu lielu prieku, kas visiem ļaudīm notiks;
11 Hamb! Hambetse Dawit kituts kashitso itsh shuwere, bíwere doonzo Krestosiye.
Jo jums šodien Tas Pestītājs dzimis, kas ir Kristus, Tas Kungs, Dāvida pilsētā.
12 Haniye itsh milikit wotitwe, bín na'a erii tahotse kaapk'rets na'o gizwots kas'otse gizo eeg eeg maaf maratse b́ k'eefere daatsitute.»
Un to ņematies par zīmi: jūs atradīsiet bērnu autos ietītu un silē gulošu.”
13 Dingaton darotsi melaki ayuwots, melkimanton ikwotat be'e bowutsi, Ik'ono údfetst́,
Un tūdaļ tur pie tā eņģeļa bija tas debesu draudzības pulks; tie Dievu slavēja un sacīja:
14 «Darotse Ik'osh mango wotowe! Datsno Ik'o b́shunts ash jamwotssh jeeno wotowe!» bo etfera botesh.
“Gods Dievam augstībā un miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts.”
15 Melakiyo boatse k'aleyat daromaants k'az bokeshiyakon giz jinirwots bo atsatseyo «Beré Betelihem maants amone, and wottsonat Ik'o noosh bek'sht b́kitsts keewo s'iilone» bo et.
Un notikās, kad tie eņģeļi no tiem uz debesīm bija aizgājuši, tad tie gani runāja savā starpā: ejam tad nu uz Bētlemi, raudzīt, kas tur noticis, kā Tas Kungs mums licis ziņu dot.
16 Kááron amt Marymnat Yosefn daats bodek'i, na'i marmat'onwere gizi kas'otse gizwots bítse eeg eeg maaf maratse b́ k'eefere bobek'i.
Un tie steigdamies nāca un atrada gan Mariju, gan Jāzepu un To bērniņu, silē gulošu.
17 Na'i marmat'onowere bobek'iyakon b́ jango Ik'i melakiyo boosh b́ keewtso keewo dek botuwi.
Bet kad tie to bija redzējuši, tad tie izpauda to vārdu, kas tiem par To bērnu bija sacīts.
18 Keewman shishits jamwots giz jinfwots boosh bokeewts keewatse tuutson bo adi.
Un visi, kas to dzirdēja, izbrīnījās par to valodu, ko tie gani tiem bija sacījuši.
19 Maryammó, keew jaman b nibots detsdek'atni b asaabefo btesh.
Bet Marija visus tos vārdus paturēja, tos savā sirdī apdomādama.
20 Giz jinirumanotsu, jam keewo melakiyo boosh b́ ettsok'o wotat bí eree bobek'tsonat boshishtsosh, Ik'o mangifetst bín údfetst, bo beyok k'az bo aani.
Un tie gani griezās uz mājām, godāja un teica Dievu par visu, ko tie bija dzirdējuši un redzējuši, kā uz tiem bija sacīts.
21 Shimt aawo b́beshihakon na'o gof damiyoke, b́ shúútso «Iyesusi» ett s'egee. Hanwere b́ maac'eeftse shino melakiyo b́kishts shútsoni b́tesh.
Un kad astoņas dienas bija pagājušas, ka tas bērns taptu apgraizīts, tad Viņa vārdu nosauca Jēzu, kā no tā eņģeļa bija sacīts, pirms Viņš bija ieņemts mātes miesās.
22 Nemok'on, s'ayintsi teri aawo bodb́wts, mann Maryamnat Yosefn na'i marmat'o doonzo shinats t'intsosh Iyerusalem maants dek't bo ami.
Un kad viņu šķīstīšanas dienas nāca pēc Mozus bauslības, tad tie Viņu nesa uz Jeruzālemi, ka To stādītu Tā Kunga priekšā.
23 Han bok'alwere doonzo kitsts nemok'on «Nungush na'a wotts k'aab́ jamo doonzosh, galdek' imeke b́ wotiti» eteets tzaziyok'on guut'etsone.
(Kā Tā Kunga bauslībā stāv rakstīts: ikviena pirmdzimtība no vīriešu kārtas lai top nosaukta Tam Kungam svēta);
24 Mank'o doonzo nemon «Git kurkundwotsi wee git eejiyi nana'uwotsi woshosh t'intso geyife» eteets alo fa'e b́tesh.
Ka tie arī to upuri dotu, kā Tā Kunga bauslībā ir sacīts: vienu pāri ūbeļu baložu vai divus jaunus baložus.
25 Manoor Iyerusalemitse Sm'oni eteef ash iko fa'e b́tesh, bíwere b́kasho Ik'osh imk kááw asha b́ teshi, Isra'elsh weet kashiyono b́ kotiri b́ tesh. S'ayin Shayironwere bí atsatsa b́ tesh.
Un redzi, viens cilvēks bija Jeruzālemē, vārdā Sīmeans; šis cilvēks bija taisns un dievbijīgs, gaidīdams uz Israēla iepriecināšanu, un Tas Svētais Gars bija iekš viņa.
26 Bí doonzo mesihiyo b́be'aawo b́ k'irrawok'o S'ayin shayiro shaani dek't kitsre b́ tesh.
Tam no Svētā Gara bija pasludināts, ka nāvi neredzēšot, iekams Tā Kunga Svaidīto nebūšot redzējis.
27 Manots aawots S'ayin shayiro b́gitsotse bín b́tuuzre Ik'i moo maants bíami, Yosefnat Mariyamwere bo nemok'on danetso na'osh finosh na'o dek't Ik' moots bo kindor
Tas nāca Dieva namā no Svētā Gara skubināts; un kad tie vecāki To Jēzus bērnu ienesa, ka ar To darītu pēc bauslības ieraduma,
28 Sim'on na'i marmat'o k'a'údek't erdekt, Ik'o údefetst hank'o bíet,
Tad To uz savām rokām ņēmis, viņš Dievu teica un sacīja:
29 «Doonzono! hamb, jangiyat taash nimtso s'eenwtsere, Eshe haniye hakon taan nguutso jeenon k'aaúde'e.
“Kungs, lai nu Tavs kalps aiziet mierā, kā Tu esi sacījis;
30 N kashiyo ti aawon bek're,
Jo manas acis Tavu pestīšanu redzējušas,
31 Bíwere ash jami shinatse nk'anitsoniye,
Ko Tu esi sataisījis priekš visiem ļaudīm,
32 Bíwere Ik' ash woteraw ashuwotssh aro kish kitsit shaano wotitwe, N ashuwotssh Isra'elsh mango wottsoniye.»
Gaismu, apgaismot pagānus, un par slavu Taviem Israēla ļaudīm.”
33 Yosefnat Mariyamnowere na'o jangosh keewets jamatse tuutson ada boadfoni.
Un Jāzeps un viņa māte brīnījās par to, ko viņš runāja.
34 Sim'on boon b́deeriyhakon bítsnor na'i marmat'o ind Mariyamsh hank'owa bí et, «Hambe! na'i marmat'an Isra'elitse ayuwotssh t'afosh, ayuwotssh kashi jango wotitwe, bíwere ayuwots b́keewo k'ew dek'o bok'azetwoniye milikit wotitwe.
Un Sīmeans tos svētīja un sacīja uz Mariju, Viņa māti: “Redzi, Šis ir likts par krišanu un augšāmcelšanos daudz ļaudīm iekš Israēla, un par zīmi, kam top pretī runāts,
35 Mannowere aywots nibotse fa'a aashts asaabiyo keer be'etwe, nnibonowere shiyani shiko kap'de beshitwe.»
Un tev pašai caur dvēseli zobens spiedīsies, ka daudz siržu domas taps zināmas.”
36 Mank'o manoor Aser naar wotts Fanue'l ní Hanayi eteetsu bek'etsu fa'a b tesh. Ayi dekat gawerwtsk máátsi b tesh, b kenihnton shawat nato b beyihako keniho k'irb́wtsi,
Un tur bija viena praviete, Anna, Fānuēļa meita, no Ašera cilts, tā bija ļoti veca, un pēc savas jumpravības bija dzīvojusi septiņus gadus ar savu vīru.
37 Maniyehakon b nato habi gitonat awd nato b́ wotefetsosh Ik' mootse b orerawon s'oomiyon, Ik' k'onon, aawonat t'úwon Ik'osha bfinefera b tesh.
Un tā bija atraitne pie astoņdesmit četriem gadiem; tā neatstājās no Dieva nama, ar gavēšanu un lūgšanu Dievam kalpodama dienās, naktīs.
38 Manoor biwere waat́ doonzo údo dek'btwi, na'i marmat'o jangosho Iyerusalem bín kashosh jangat kotirú jamwotssh bkeewufo.
Tā arīdzan tai pašā stundā piegāja un teica To Kungu, par To runādama uz visiem, kas uz pestīšanu Jeruzālemē gaidīja.
39 Doonzo nemotse finef jamo fin bok'rihakon Gelil datsatse daatseyiru bo beyiru bo kitu Nazret maants k'az bo aani.
Un visu pabeiguši pēc Tā Kunga bauslības, tie atkal griezās uz Galileju, uz savu pilsētu Nacareti.
40 Na'i marmat'onwere eenono eenfetst kup'efere bí ami, danonowere s'eenḱ wotb́wtsi, Ik'i s'atonwere bíntoni b́tesh.
Bet Tas Bērns auga un palika stiprs garā, pilns gudrības, un Dieva žēlastība bija pie Viņa.
41 Yosefnat Mariyamn worwot worwoton fazigi baaliyi aawor Iyerusalem maantsan bo amfo bo tesh.
Un Viņa vecāki gāja ik gadus uz Jeruzālemi Lieldienas svētkos.
42 Iyesus tatse git nat wotbwtstsok'on bo nemok'on baaliman mangiyosh bo ami.
Un kad Viņš bija divpadsmit gadus vecs, tad tie pēc svētku ieraduma gāja uz Jeruzālemi.
43 Baaliyono ish bobazihakon bo bomoo maants bo aanor Iyesus Iyerusalemits oorb́wts, Yosefnat Mariyamnmó manoke b́ ooro danatsno botesh.
Un kad tās svētās dienas bija pagalam, tad tiem atkal uz mājām ejot Tas Bērns Jēzus palika Jeruzālemē, un Jāzeps un Viņa māte to nezināja.
44 Weratse sha'irwotsnton towat bí amiruwok'o boosh bí arere, ik aawjini sha'o sha'eron bo jini, maniye il bojag jamoknat bodants ash jamoke geyo dek' botuu.
Bet tie domāja, ka Tas esot pie tiem ceļa biedriem; un vienas dienas gājumu nākuši, tie To meklēja pie radiem un pazīstamiem.
45 Ernmó daatso bo maawutsotse geefere Iyerusalem maants bo aani.
Un kad tie To neatrada, tad tie gāja atpakaļ uz Jeruzālemi, To meklēdami.
46 Keez aawoniye okoon Ik' mootse daatsbodeki, manokno aaydekt dantswots dagotse bedek't bo keewirwo k'ebfetst bosho aato b́t'intsfera b́ tesh.
Un notikās, pēc trim dienām tie Viņu atrada baznīcā sēžam starp tiem mācītājiem, tos dzirdot un tos jautājot.
47 B́ keew k'ebts jamwots b́ t'iwintsirwok'onat boosh bíanirwok'o bek't bo adifera bo tesh.
Un visi, kas Viņu dzirdēja, iztrūkušies brīnījās par Viņa saprašanu un Viņa atbildēšanu.
48 Yosefnat Mariyam bín Ik' mootse bobek'tsok'on ada bo adi, manoor indu, «Tnaayo eegishe hank'o taan nk'ali? N nihnat taan kic'at neen no geefera noteshi» bi et.
Un Viņu ieraudzījuši, tie pārbijās; un Viņa māte uz To sacīja: mans dēls, kāpēc Tu mums tā esi darījis? Redzi, Tavs tēvs un es, mēs Tevi ar sāpēm esam meklējuši.
49 Iyesuswere «Eegoshe taan it geyi? taa t nih mootse woto taash b́ geyitwok'o danatsteya?» bí eti.
Un Viņš uz tiem sacīja: “Kam jūs Mani esat meklējuši? Vai nezinājāt, ka Man iekš Mana Tēva lietām jādarbojas?”
50 Boomó bí b́ keewtsman t'iwintsratsno.
Bet tie to vārdu neizprata, ko Viņš uz tiem sacīja.
51 Maniye il Iyesus Nazret maants bonton bíami, booshowere alya bí alefoni, b́ indwere keew jaman b nibotsa b detsfo.
Un Viņš nogāja tiem līdz un nāca uz Nacareti un bija tiem paklausīgs. Bet Viņa māte visus šos vārdus paturēja savā sirdī.
52 Iyesus Ik'onat ash shinatse shuneek wotat, dan teleefonat need'on eenfere bí amfo.
Un Jēzus pieņēmās gudrībā, augumā un piemīlībā pie Dieva un cilvēkiem.
