হিতোপদেশ 25
Šie arīdzan ir Salamana sakāmie vārdi, ko Hizkijas, Jūda ķēniņa, vīri ir sakrājuši.
Dieva gods ir, kādu lietu apslēpt, bet ķēniņu gods ir, kādu lietu izdibināt.
Debess ir augsta, un zeme dziļa, un ķēniņu sirds neizdibinājama.
Atšķir sārņus no sudraba, tad tiek kausētājam trauks;
Atšķir bezdievīgo nost no ķēniņa, tad viņa goda krēsls ar taisnību top stiprināts.
Nelielies ķēniņa priekšā un nestājies lielu kungu vietā.
7 ৭ কারণ বরং এটা ভাল যে, তোমাকে বলা যাবে, এখানে উঠে এস, কিন্তু তোমার চোখ যাঁকে দেখেছো সে অধিপতির সামনে নীচু হওয়া তোমার পক্ষে ভাল নয়।
Jo tas ir labāki, ka tev saka: „Virzies augšup!“nekā ka tevi pazemo vareno priekšā, ko tavas acis redz.
8 ৮ তাড়াতাড়ি ঝগড়া করতে যেও না; ঝগড়ার শেষে তুমি কি করবে, যখন তোমার প্রতিবাসী তোমাকে লজ্জায় ফেলবে?
Nepārsteidzies strīdēties; jo citādi, ko tu galā darīsi, kad tavs tuvākais tevi gānījis.
Izšķir pats savas ķildas ar savu tuvāko un neatklāj cita noslēpumu,
Ka tevi nerāj, kas to dzird, un tavam kaunam nav gala.
Vārds īstenā laikā runāts ir zelta āboli sudraba traukos.
Gudrs pamācītājs paklausīgām ausīm ir zelta gredzens un zelta ķēdes.
13 ১৩ শস্য কাটবার দিনের যেমন হিমের ঠান্ডা, তেমনি যারা পাঠিয়েছে তাদের পক্ষে বিশ্বস্ত দূত; ফলতঃ সে নিজের কর্তার প্রাণ সতেজ করে।
Kā sniega dzestrums pļaujamā laikā, tāds ir uzticams kalps tam, kas to sūta; jo tas atspirdzina sava kunga dvēseli.
Kas ar dāvanām lielās melodams, ir kā mākoņi un vējš bez lietus.
Ar lēnu garu pierunā valdnieku un ar mīkstu mēli lauž kaulus.
Medu atradis, ēd savu tiesu, ka tu pārēdies to neizvem.
Reti vien cel savu kāju tuvākā namā, ka viņš tevis neapnīkst un tevis neienīst.
18 ১৮ যে ব্যক্তি প্রতিবেশীর বিরুদ্ধে মিথ্যাসাক্ষ্য দেয়, সে যুদ্ধের গদার মতো অথবা তলোয়ার অথবা ধারালো তিরস্বরূপ।
Kas pret savu tuvāko dod nepatiesu liecību, ir kā veseris un zobens un asa bulta.
Uz neuzticamu paļauties bēdu dienā ir izlūzis zobs un kliba kāja.
Kas noskumušai sirdij dziesmas dzied, ir kā kad drēbes novelk ziemas laikā un kā etiķis uz sāls.
21 ২১ যদি তোমার শত্রু ক্ষুধিত হয়, তাকে খাওয়ার জন্য খাদ্য দাও এবং যদি সে পিপাসিত হয়, তাকে পান করার জল দাও;
Kad tavs ienaidnieks izsalcis, ēdini viņu ar maizi, un kad izslāpis, dzirdini viņu ar ūdeni;
Jo tā tu sakrāsi kvēlošas ogles uz viņa galvas, un Tas Kungs tev to atmaksās.
Ziemelis dzemdē lietu, un glūnētāja mēle skābu ģīmi.
Nama augšā kaktiņā dzīvot ir labāki, nekā namā kopā ar rējēju sievu.
Laba ziņa no tālas zemes ir dzestrs ūdens izslāpušai dvēselei.
Taisnais, kas bezdievīga priekšā lokās, ir sajukusi aka un sajaukts avots.
Daudz medus ēst nav labi, un savu paša godu meklēt nav gods.
Kas prātu nemāk valdīt, ir izlauzta pilsēta bez mūriem.
