হিতোপদেশ 16
Cilvēks sirdī gan apņemas, bet no Tā Kunga nāk, ko mēle runā.
Cilvēka ceļi visi ikkatram savās acīs šķīsti; bet Tas Kungs pārbauda sirdi.
Pavēli savus darbus Tam Kungam, tad tavi nodomi pareizi izdosies.
Tas Kungs visu ir darījis pēc savas ziņas, arī bezdievīgo uz ļauno dienu.
5 ৫ যে কেউ হৃদয়ে গর্বিত, তাকে সদাপ্রভু ঘৃণা করেন, হাতে হাত দিয়ে দাঁড়িয়ে থাকলেও সে অদন্ডিত থাকবে না।
Ikviens, kam lepna sirds, Tam Kungam ir negantība, tiešām tiesa, tas nesodīts nepaliks.
6 ৬ চুক্তির বিশ্বস্ততায় ও বিশ্বাসযোগ্যতায় অপরাধের প্রায়শ্চিত্ত হয়, আর সদাপ্রভুর ভয়ে মানুষ মন্দ থেকে সরে যায়।
Caur žēlastību un ticību noziegumi top salīdzināti, un caur Tā Kunga bijāšanu cilvēks izsargās no ļauna.
7 ৭ মানুষের পথ যখন সদাপ্রভুর আনন্দদায়ক হয়, এমনকি তিনি তার শত্রুদেরকেও তার সঙ্গে শান্তিতে থাকতে সাহায্য করেন।
Kad cilvēka ceļi Tam Kungam patīk, tad tas pat viņa ienaidniekus ar to salīdzina.
Labāk ir mazumiņš ar taisnību, nekā liels ienākums ar netaisnību.
Cilvēka sirds nodomā savu ceļu, bet Tas Kungs pašķir viņa gājumu.
Dieva padoms ir uz ķēniņa lūpām; viņa mutei neviļās tiesā.
Taisni svari un svara kausi ir no Tā Kunga, un visi svara akmeņi maisā viņa darbs.
Bezdievību darīt ķēniņiem ir negantība; jo caur taisnību goda krēsls top stiprināts.
Taisnas lūpas ķēniņiem labi patīk; un kas patiesību runā, to tie mīļo.
Ķēniņa dusmas ir nāves vēsts, bet gudrs vīrs tās remdē.
Ķēniņa vaiga spīdumā ir dzīvība, un viņa laipnība kā vēlais lietus.
Gudrību iemantot, cik daudz labāki tas ir pār zeltu, un saprašanā ņemties sver vairāk nekā sudrabs.
Taisna ceļš ir izsargāties no ļauna, kas savu ceļu sargā, tas pasargā savu dvēseli.
Lepojies un tu iesi postā; lielies un tu kritīsi
Labāki ir pazemīgam būt ar pazemīgiem, nekā laupījumu dalīt ar lepniem.
Kas gudrs visās lietās, atrod labumu; un svētīgs, kas uz To Kungu paļaujas.
Kam samanīga sirds, to sauc par gudru, un mīlīgas lūpas vairo atzīšanu.
Saprašana ir dzīvs avots tam, kam tā ir; bet ģeķu pamācīšana paliek ģeķība.
Gudra sirds māca savu muti un vairo uz savām lūpām atzīšanu.
Laipnīga valoda ir tīrs medus, dvēselei salda un kauliem zāles, kas dziedina.
Dažs ceļš liekās iesākumā labs, bet savā galā ved nāvē.
Kas (citu) apgrūtina, apgrūtina sev pašu; jo tāds savu muti atdara pret sev pašu.
Nelietis saceļ nelaimi, un uz viņa lūpām ir kā degots uguns.
Netikls cilvēks ceļ ķildas, un lišķis sarīdina radus.
Kas savu tuvāko kārdina un viņu noved uz nelabu ceļu, tas padara varas darbu.
30 ৩০ যে চোখে ইশারা করে, সে বিপথগামী বিষয়ের কুমন্ত্রণা করে, যে ঠোঁট সঙ্কুচিত করে, সে মন্দ বয়ে আনে।
Kas ar acīm met, tas nodomā blēņas; kas lūpas sakož, tas gatavs uz ļaunu;
Sirmi mati ir goda kronis; uz taisnības ceļa to atrod.
32 ৩২ যে রাগে ধীর, সে বীর থেকেও ভালো এবং যে নিজের আত্মার শাসন করে সে এক শহর-জয়কারী থেকেও শক্তিশালী।
Lēnprātīgais ir labāks nekā stiprais; un kas sevi pašu valda, labāks nekā, kas pilsētu ieņem.
Meslus met klēpī, bet Tas Kungs ir tas nolēmējs.
