হিতোপদেশ 1
Salamana, Dāvida dēla, Israēla ķēniņa, sakāmie vārdi,
Atzīt gudrību un mācību, un saprast prātīgu valodu,
Pieņemties apdomībā, taisnībā, tiesā un skaidrībā,
Ka tiem vēl nejēgām tiek samaņa, jauniem atzīšana un apdomīgs prāts.
Kas gudrs, klausīs un pieaugs mācībā, un kas prātīgs, ņemsies labus padomus,
Ka izprot sakāmus vārdus un mīklas, gudro valodas un viņu dziļos vārdus.
Tā Kunga bijāšana ir atzīšanas iesākums; gudrību un mācību ģeķi nicina.
Klausi, mans bērns, sava tēva pārmācībai un nepamet savas mātes mācību;
Jo tas ir jauks krāšņums tavai galvai un zelta rota tavam kaklam.
Mans bērns, kad grēcinieki tevi vilina, tad neklausi!
11 ১১ তারা যদি বলে, “আমাদের সঙ্গে এস, আমরা হত্যা করবার জন্য লুকিয়ে থাকি, নির্দোষদের অকারণে ধরবার জন্য লুকিয়ে থাকি,
Kad tie saka: „Nāc mums līdz, glūnēsim uz asinīm, glūnēsim uz nenoziedzīgo par nepatiesu!
12 ১২ এসো আমরা তাদেরকে পাতালের মত জীবন্ত গ্রাস করি, যারা গর্তগামী তাদের মত, সম্পূর্ণভাবে৷ (Sheol h7585)
Kā elle norīsim viņus dzīvus, un sirds skaidrus kā tādus, kas bedrē grimst. (Sheol h7585)
Mēs atradīsim visādas dārgas mantas, pildīsim savus namus ar laupījumu.
Tava daļa tev būs mūsu starpā, viens pats maks būs mums visiem.“
Mans bērns, nestaigā vienā ceļā ar tiem; sargi savu kāju no viņu pēdām;
Jo viņu kājas skrien uz ļaunu un steidzās asinis izliet.
Bet lai arī tīklu izplāta visiem putniem priekš acīm; tas ir par velti!
Tā arī viņi glūn uz savām pašu asinīm un glūn uz savu pašu dzīvību.
19 ১৯ তাদের পথ সেই রকম যারা মন্দ উপায়ে সম্পদ লাভ করে; যারা সেই সম্পদ ধরে রাখে তা তাদের প্রাণ নিয়ে নেয়।
Tā iet visiem, kas plēš netaisnu mantu; kam šī ir, tam tā paņem dzīvību.
Dieva gudrība skaņi sauc uz lielceļiem, uz ielām tā paceļ savu balsi;
Tā izsaucās, kur ļaužu vislielais troksnis; kur ieiet pilsētas vārtos, tā runā savu valodu:
22 ২২ “তোমাদের যাদের জ্ঞান নেই আর কত দিন তোমরা যা বোঝো না তা ভালোবাসবে? নিন্দুকেরা কত দিন নিন্দায় আনন্দ করবে? নির্বোধেরা, কত দিন জ্ঞানকে ঘৃণা করবে?
Cik ilgi, nejēgas, jūs mīlēsiet nejēdzību, un smējējiem gribēsies apsmiet, un ģeķi ienīdēs atzīšanu?
Griežaties pie manas mācības! Redzi, es jums došu savu garu un jums darīšu zināmus savus vārdus.
Tādēļ nu, ka es aicināju, un jūs liedzaties, ka savu roku izstiepju, un nav, kas uzklausa,
Un jūs visu manu padomu atmetiet un manas pārmācības negribiet;
Tādēļ arī es smiešos par jūsu postu, es smiešos, kad jums izbailes uzies,
27 ২৭ যখন ঝড়ের মত তোমাদের ভয় উপস্থিত হবে, ঘুর্নিঝড়ের মত তোমাদের বিপদ আসবে, যখন সঙ্কট ও সঙ্কোচ তোমাদের কাছে আসবে।
Kad pār jums izbailes nāks kā auka, un posts jums uzbruks kā vētra, kad briesmas un bailes jums uzies.
28 ২৮ তখন সবাই আমাকে ডাকবে, কিন্তু আমি উওর দেব না, তারা স্বযত্নে আমার খোঁজ করবে, কিন্তু আমাকে পাবে না;
Tad tie mani sauks, bet es neatbildēšu, tie mani meklēs agri, bet mani neatradīs,
Tādēļ ka tie atzīšanu ienīdējuši un Tā Kunga bijāšanu nav pieņēmuši.
Tiem negribējās mana padoma, tie ir nicinājuši visu manu pārmācīšanu;
Tādēļ tie ēdīs no sava ceļa augļiem, un būs paēduši no saviem padomiem.
Jo nesaprašu nomaldīšanās tos nokauj, un ģeķu pārdrošība tos nomaitā.
33 ৩৩ কিন্তু যে ব্যক্তি আমার কথা শুনে, সে নির্ভয়ে বাস করবে, নিরাপদে বিশ্রাম করবে, অমঙ্গলের ভয় থাকবে না।”
Bet kas mani klausa, tas dzīvos droši, un savā mierā tas ļauna nebīsies.
