ইয়োবের বিবরণ 38
Tad Tas Kungs Ījabam atbildēja no vētras un sacīja:
Kas tas tāds, kas (Dieva) padomu aptumšo ar neprātīgiem vārdiem?
3 ৩ তুমি এখন পরুষের মত তোমার কোমর বাঁধ, কারণ আমি তোমায় প্রশ্ন করব এবং তুমি অবশ্যই আমায় উত্তর দেবে।
Apjoz jel kā vīrs savus gurnus, tad Es tev gribu vaicāt, un tu Mani māci.
4 ৪ যখন আমি পৃথিবীর ভিত স্থাপন করছিলাম তখন তুমি কোথায় ছিলে? যদি তোমার অনেক বুদ্ধি থাকে, তবে আমায় বল।
Kur tu biji, kad Es zemei liku pamatu? Izteic to, ja tev ir tāds gudrs prāts.
Vai tu zini, kas viņai mēru licis, jeb kas pār viņu ir vilcis mēra auklu?
Uz ko viņas pamati ierakti, jeb kas licis viņas stūra akmeni,
Kad rīta zvaigznes kopā priecīgi dziedāja, un visi Dieva bērni gavilēja?
Jeb kas jūru aizslēdzis ar durvīm, kad tā izlauzās, un iznāca kā no mātes miesām,
Kad Es to ģērbu ar padebešiem, un krēslībā ietinu tā kā tinamos autos,
Kad Es tai noliku Savu robežu, un liku aizšaujamos un durvis,
11 ১১ এবং যখন আমি এটাকে বললাম, তুমি এই পর্যন্ত আসতে পার, কিন্তু তার বেশি নয়; এখানে তোমার গর্বের ঢেউ থামবে।
Un sacīju: tiktāl tev būs nākt un ne tālāki, un še būs apgulties taviem lepniem viļņiem?
12 ১২ তোমার জন্মের দিন থেকে, তুমি কি কখনও, ভোর শুরু হওয়ার আদেশ দিয়েছ এবং ভোরকে কি তার জায়গা জানিয়েছ।
Vai tu savā mūžā rītam licis aust, vai auseklim rādījis savu vietu,
Lai satver zemes stūrus, ka tie bezdievīgie no tās top izkratīti;
14 ১৪ কাদামাটি যেমন সিলমোহরের দ্বারা পরিবর্তিত হয় তেমন পৃথিবীর আকার পরিবর্তিত হয়েছে; ভাঁজ করা কাপড়ের মত এটার ওপর সমস্ত জিনিস পরিষ্কার ভাবে প্রকাশ পায়।
Ka tā pārvēršas kā zieģeļa vasks un visas lietas rādās kā apģērbā,
Un bezdievīgiem zūd viņu gaišums, un pacelts elkonis salūst?
Vai tu esi nācis līdz jūras avotam un staigājis bezdibeņu dziļumos?
Vai tev atdarījušies nāves vārti, un vai tu esi redzējis nāves ēnas vārtus?
Vai esi skatījies līdz pasaules malām? Stāsti, ja tu visu to zini.
Kur ir tas ceļš, kur gaisma mājo, un tumsa - kur ir viņas vieta?
20 ২০ তুমি কি আলো এবং অন্ধকারকে তাদের কাজের জায়গায় পরিচালনা করতে পার? তুমি কি তাদের জন্য তাদের ঘরের রাস্তা পেতে পার?
Vai tu to varētu pārvest viņas robežā un izzināt viņas nama ceļus?
Tu to zini, jo tai laikā tu biji piedzimis, un tev ir daudz to gadu!
Vai tu esi nācis, kur tie sniega krājumi, un vai esi redzējis krusas krājumus,
Ko Es taupu uz spaidu laiku, uz kaušanas un kara dienu?
Pa kuru ceļu gaisma dalās un kā austrenis izplešas virs zemes?
Kas lietum rādījis, kur lai gāžas, un ceļu zibeņiem un pērkoniem,
Ka lietus līst, kur cilvēka nav, tuksnesī, kur neviens nedzīvo,
Ka viņš dzirdina tukšo posta vietu un zālītei liek dīgt?
Vai lietum ir tēvs, vai kas dzemdinājis rasas lāsi?
No kura klēpja cēlies ledus, un no kā dzimusi debess salna,
Ka ūdeņi sastingst kā akmens, un jūras dziļumi aizsalst cieti?
Vai tu vari sasiet Sietiņa saites, vai atraisīt Orijona zvaigžņu saiti?
32 ৩২ তুমি কি নক্ষত্রপুঞ্জকে তাদের সঠিক দিনের প্রকাশ পেতে চালনা দিতে পার? তুমি কি ভাল্লুককে তার বাচ্চাদের সঙ্গে পথ দেখাতে পার?
Vai tu zvaigznes vari izvest savā laikā un vadīt debess vāģus un viņu ratus?
Vai tu zini debess likumus, jeb vai proti, kā tie valda virs zemes?
Vai tu savu balsi vari pacelt uz padebešiem, lai ūdeņi plūst zemē uz tevi?
Vai vari sūtīt zibeņus, ka tie iet un uz tevi saka: redzi, še mēs esam?
Kas lika gudrību tumšos mākoņos un prātu debess spīdumos?
Kas skaita mākoņus ar gudrību, un kas māk apgāzt padebešus,
Ka pīšļi top aplieti, ka tie saskrien un salīp pītēs?
Vai tu māki medīt laupījumu priekš lauvas un pildīt jauno lauvu tukšo vēderu,
Kad tie nogulstas alās un biezos krūmos glūn?
41 ৪১ কে দাঁড়কাককে শিকার যুগিয়ে দেয়, যখন তাদের বাচ্চারা ঈশ্বরের কাছে চিত্কার করে এবং খাবারের অভাবের জন্য ঘুরতে থাকে?
Kas gādā krauklim barību, kad viņa bērni uz Dievu brēc un šurpu turpu skraida, kad nav ko ēst?
