< প্রেরিত 26 >

1 তখন আগ্রিপ্প পৌল কে বললেন, “তোমার নিজের পক্ষে কথা বলবার জন্য তোমাকে অনুমতি দেওয়া হলো।” তখন পৌল হাত বাড়িয়ে নিজের পক্ষে এই কথা বললেন,
Bosi Angilipa wukamba Polo: —Beki minsua mu kukivovila. Bosi Polo wunonuna koko kuandi ayi wukivavila:
2 হে রাজা আগ্রিপ্প, ইহুদীরা আমাকে যে সব দোষ দিয়েছে তার বিরুদ্ধে আপনার সামনে আজ আমার নিজের পক্ষে কথা বলবার সুযোগ পেয়েছি বলে আমি নিজেকে ধন্য মনে করছি,
—A mueni ntinu Angilipa, khini ndimmona buabu bu wupheni minsua mu samba va ntualꞌaku mu mambu moso momo Bayuda bamfundidi,
3 বিশেষ করে ইহুদীদের রীতিনীতি এবং তর্কের বিষয়গুলো সম্বন্ধে আপনার ভাল করেই জানা আছে। এই জন্য ধৈর্য্য ধরে আমার কথা শুনতে আমি আপনাকে বিশেষভাবে অনুরোধ করছি।
bila ngeyo zebi bumboti bifu biawu ayi ziphaka ziawu. Lemvuka mueni, kanga ntima mu kungua bu ndieka ntuba.
4 ছেলেবেলা থেকে, অর্থাৎ আমার জীবনের আরম্ভ থেকে আমার নিজের জাতির এবং পরে যিরুশালেমের লোকদের মধ্যে আমি কিভাবে জীবন কাটিয়েছি ইহুদীরা সবাই তা জানে।
Bayuda boso bazebi buevi bubela nzingulu ama tona mu kimuana kiama ayi buevi ndizingila tona vana thonono va khatitsika tsi ama ayi ku Yelusalemi.
5 তারা অনেকদিন ধরেই আমাকে চেনে এবং ইচ্ছা করলে এই সাক্ষ্য দিতে পারে যে, আমাদের ধর্মের ফরীশী নামে যে গোঁড়া দল আছে আমি সেই ফরীশীর জীবনই কাটিয়েছি।
Bawu banzebi tona thama ayi enati batidi, balenda telama kimbangi ti minu ndizingila banga Mfalisi, boso buididi dikabu dieti landakana bumboti minsiku mi kinzambi kieto.
6 ঈশ্বর আমার পূর্বপুরুষদের কাছে যে প্রতিজ্ঞা করেছিলেন তাতে আমি আশা রাখি বলে এখন আমার বিচার করা হচ্ছে।
Vayi buabu ndilembo sambi mu diambu di diana diama didi mu tsilayoyi Nzambi kavana bakulu beto.
7 আমাদের বারো গোষ্ঠির লোকেরা দিন রাত মনপ্রাণ দিয়ে ঈশ্বরের উপাসনা করে সেই প্রতিজ্ঞার পূর্ণতা দেখবার আশায় আছে। মহারাজা, সেই আশার জন্যই ইহুদীরা আমাকে দোষ দিচ্ছে।
Dikumi ayi makanda meto muadi meti tula diana mu mona ndungusulu yi tsila yoyi; bu beti sadila Nzambi mu kambu vongabuilu ayi muini. A ntinu, mu diambu di diana diodi Bayuda bamfundidi!
8 ঈশ্বর যদি মৃতদের জীবিত করেন এই কথা অবিশ্বাস্য বলে আপনারা কেন মনে করছেন?
Vayi bila mbi lunkambu wilukila ti Nzambi wumfulukisanga batu bafua e?
9 আমি নিজেই বিশ্বাস করতাম, নাসরতের যীশুর নামের বিরুদ্ধে যা করা যায় তার সবই আমার করা উচিত,
Mu diambu diama, ndiyindula mu vanga mamo mafueni mu diambu di kakidila dizina di Yesu, muisi Nazaleti.
10 ১০ আর ঠিক তাই আমি যিরুশালেমে করছিলাম। প্রধান যাজকদের কাছে থেকে কর্তৃত্ব পেয়ে আমি পবিত্রগনদের মধ্যে অনেককে জেলে দিতাম এবং তাদের মেরে ফেলবার দিন তাদের বিরুদ্ধে সাক্ষ্য দিতাম।
Buawu bobo ndivanga mu Yelusalemi. Banlongo bawombo ndikotisa mu nloko bu ndibaka lutumunu kuidi bapfumu banganga Nzambi. Bosi mu thangu baba mvondo, ndikikinina ti bafua.
11 ১১ তাদের শাস্তি দেবার জন্য আমি প্রায়ই এক সমাজঘর থেকে অন্য সমাজঘরে যেতাম এবং ধর্ম্মনিন্দা করার জন্য আমি তাদের উপর জোর খাটাতামও। তাদের উপর আমার এত রাগ ছিল যে, তাদের উপর অত্যাচার করবার জন্য আমি বিদেশের শহর গুলোতে পর্যন্ত যেতাম।
Zikhumbu ziwombo ndiba vana thumbudulu mu zinzo zi zikhutukunumu kuba kuika bafinga Yesu. Zinganzi bu ziviokila ngolo, mu diambu diawu, ndiba yamisa nate mu mavula manzenza.
12 ১২ এই ভাবে একবার প্রধান যাজকদের কাছে থেকে কর্তৃত্ব ও আদেশ নিয়ে আমি দম্মেশকে যাচ্ছিলাম।
Bu ndiba kuenda ku Damasi mu diambu diodi mu lulendo ayi mu minsua miomi nditambula kuidi bapfumu zi zinganga Nzambi.
13 ১৩ মহারাজ, তখন বেলা প্রায় দুপুর। পথের মধ্যে সূর্য্যের থেকেও উজ্জ্বল এক আলো স্বর্গ থেকে আমারও আমার সঙ্গীদের চারদিকে জ্বলতে লাগলো।
A ntinu, mu nzila mu thangu midi, ndimona kiezila kingolo biba ku diyilu kilezama viokila kiezila ki thangu, kinzungidila minu ayi batu bobo baba yama mu nzila.
14 ১৪ আমরা সবাই মাটিতে পড়ে গেলাম এবং আমি শুনলাম ইব্রীয় ভাষায় কে যেন আমাকে বলছেন, শৌল, শৌল, কেন তুমি আমার উপর অত্যাচার করছ? কাঁটায় বসানো লাঠির মুখে লাথি মেরে কি তুমি নিজের ক্ষতি করছ না?
Beto boso tubua va tsi, ndiwa mbembo yiba kukhamba mambu mu ki Ebelewo: “A Sawuli! A Sawuli! Bila mbi wulembo ndiamisinanga e? A keti wulembo kilueki ngeyo veka bu wulembo diatilanga ba e?”
15 ১৫ তখন আমি বললাম, “প্রভু, আপনি কে?”
Buna ndinyuvula: “A Pfumu, ngeyo widi nani e?” Bosi Pfumu wutuba: “Minu Yesu diodi weti yamisanga.
16 ১৬ প্রভু বললেন, “আমি যীশু, যাঁর উপর তুমি অত্যাচার করছ। এখন ওঠো, তোমার পায়ে ভর দিয়ে দাঁড়াও। ঈশ্বরের দাস ও সাক্ষী হিসাবে তোমাকে নিযুক্ত করবার জন্য আমি তোমাকে দেখা দিলাম। তুমি আমাকে যেভাবে দেখলে এবং আমি তোমাকে যা দেখাব তা তুমি অন্যদের কাছে বলবে।
Vayi vumbuka, ayi telama, bila ndimonikini muingi wuba kisadi kiama ayi mbangi mu diambu di mambu mama mueni ayi mu diambu di mambu momo ndiela kumonisa.
17 ১৭ তোমার নিজের লোকেদের ও অযিহুদিদের হাত থেকে আমি তোমাকে উদ্ধার করব।
Minu ndiela kukula va khatitsika batu baku ayi kuidi Bapakanu; kuidi bawu ndiela kufidisa
18 ১৮ তাদের চোখ খুলে দেখবার জন্য ও অন্ধকার থেকে আলোতে এবং শয়তানের কর্তৃত্ব থেকে ঈশ্বরের কাছে ফিরিয়ে আনবার জন্য আমি তোমাকে তাদের কাছে পাঠাচ্ছি, যেন আমার উপর বিশ্বাসের ফলে তারা পাপের ক্ষমা পায় এবং ঈশ্বরের উদ্দেশ্যে যাদের আলাদা করে রাখা হয়েছে সেই পবিত্র লোকদের মধ্যে তারা ক্ষমতা পায়।”
muingi wuba zibula meso mawu; babotuka mu tombi mu kuiza ku kiezila; babotuka mu mioko mi Satana mu kuiza kuidi Nzambi muingi batambula ndemvokolo mu masumu mawu ayi batambula kiuka va kimosi ayi bobo bavedusu mu minu kiawu mu minu.”
19 ১৯ “রাজা আগ্রিপ্প, এই জন্য স্বর্গ থেকে এই দর্শনের মধ্য দিয়ে আমাকে যা বলা হয়েছে তার অবাধ্য আমি হইনি।
A ntinu Angilipa, ndisia manga ko tumukina tsongolo yoyo yiba ku Diyilu.
20 ২০ যারা দম্মেশকে আছে প্রথমে তাদের কাছে, পরে যারা যিরুশালেমে এবং সমস্ত যিহূদী যার প্রদেশে আছে তাদের কাছে এবং অযিহুদিদের কাছে ও আমি প্রচার করেছি যে, পাপ থেকে মন পরিবর্তন করে ঈশ্বরের দিকে তাদের ফেরা উচিত, আর এমন কাজ করা উচিত যার দ্বারা প্রমাণ পাওয়া যায় যে, তারা মন ফিরিয়েছে।
Vayi ndituama samunina theti batu bobo badi ku Damasi, ayi bobobadi ku Yelusalemi ayi mu zunga kioso ki Yuda, ayi kuidi Bapakanu muingi babalula mavanga mawu; ayi babaluka kuidi Nzambi mu vanga mavanga mammonisa ti bukiedika babaludi mavanga.
21 ২১ এই জন্যই কিছু ইহুদীরা আমাকে উপাসনা ঘরে ধরে মেরে ফেলবার চেষ্টা করেছিল
Mu bila kioki Bayuda balembo tombi kuphonda bu bakhanga muna Nzo Nzambi.
22 ২২ কিন্তু ঈশ্বর আজ পর্যন্ত আমাকে সাহায্য করে আসছেন এবং সেইজন্য আমি এখানে দাঁড়িয়ে ছোট বড় সবার কাছে সাক্ষ্য দিচ্ছি। ভাববাদীগণ এবং মোশি যা ঘটবার কথা বলে গেছেন তার বাইরে আমি কিছুই বলছি না।
Vayi bu nditambula lusadusu lu Nzambi, diawu ndikidi zingila nate lumbu kiaki, mu telama kimbangi kuidi batu ba luvalu ayi batu baphamba. Ndilonga kaka mambu momo mayolukila mimbikudi ayi Moyize ti mafueti vangama.
23 ২৩ সেই কথা হলো এই যে, খ্রীষ্টকে দুঃখ ভোগ করতে হবে এবং তিনিই প্রথম উত্থিত হবেন ও তাঁর নিজের জাতির লোকদের ও অযিহুদিদের কাছে আলোর রাজ্যের বিষয়ে ঘোষণা করতে হবে।”
Klisto kafueti mona ziphasi ayi bu kela ba mutu wutheti mu fuluka mu bafua, buna kafueti samuna kiezila kuidi Bayuda ayi kuidi Bapakanu.
24 ২৪ পৌল এই ভাবে যখন আত্মপক্ষ সমর্থন করছিলেন তখন ফীষ্ট তাঁকে বাধা দিয়ে চিৎকার করে বললেন, “পৌল, তুমি পাগল হয়ে গেছ। তুমি অনেক পড়াশুনা করেছ আর সেই পড়াশুনাই তোমাকে পাগল করে তুলছে।”
Polo bu kaba samba, mu diambu di kukivavila; Fesitusi wutuba mu mbembo yingolo: —A Polo, lawukidi! Diela diaku diwombo diawu dilawukisidi!
25 ২৫ তখন পৌল বললেন, মাননীয় ফীষ্ট, আমি পাগল নই। আমি যা বলছি তা সত্যি এবং যুক্তি পূর্ণ,
Vayi Polo wuvutula: —A mueni Fesitusi, ndisi dilawu ko. Mambu ma ndintuba madi makiedika ayi ma mfunu
26 ২৬ রাজা তো এই সব বিষয় জানেন এবং আমি তাঁর সঙ্গে সাহস পূর্বক কথা বলছি আর এই কথা আমি নিশ্চয় জানি যে, এর কিছুই তাঁর চোখ এড়ায়নি, কারণ এই সব ঘটনা তো এক কোনে ঘটেনি।
bila Ntinu zebi mambu beni. Ndilembo tubi mu bukhafi va ntualꞌandibila nzebi kuama ti zebi mamoso mama bila masi vangimina mu nsueki ko!
27 ২৭ হে রাজা আগ্রিপ্প, আপনি কি ভাববাদীদের কথা বিশ্বাস করেন? আমি জানি আপনি করেন।
A Ntinu Angilipa, weta wilukila mimbikudi e? Nzebi ti weta wilukila!
28 ২৮ তখন আগ্রিপ্প পৌলকে বললেন, “তুমি কি এত অল্প দিনের মধ্যেই আমাকে খ্রীষ্টান করবার চেষ্টা করছ?”
Angilipa wukamba Polo: —Mu thangu yikhufi tidi kukhitula nkua Klisto.
29 ২৯ পৌল বললেন, “দিন অল্প হোক বা বেশি হোক, আমি ঈশ্বরের কাছে এই প্রার্থনা করি যে, কেবল আপনি নন, কিন্তু যাঁরা আজ আমার কথা শুনছেন তাঁরা সবাই যেন এই শিকল ছাড়া আমার মত হন।”
Polo wumvutudila: —Buba mu thangu yikhufi voti mu thangu yimula, ndinlomba kuidi Nzambi, bika sia ti ngeyo kaka vayi baboso balembo ngui buabu, luba banga minu, botula kaka zisieni ziazi.
30 ৩০ তখন প্রধান শাসনকর্ত্তা ফিষ্ট ও বর্নিকী এবং যাঁরা তাঁদের সঙ্গে বসেছিল সবাই উঠে দাঁড়ালেন।
Bosi Ntinu, wutelama va kimosi ayi nyadi, Belinisi ayi batu boso bavuanda yawu.
31 ৩১ তারপর তাঁরা সেই ঘর ছেড়ে চলে গেলেন এবং একে অন্যকে বলতে লাগলেন, “এই লোকটি মৃত্যুর শাস্তি পাবার বা জেল খাটবার মত কিছুই করে নি।”
Bu batotuka, batubasana bawu na bawu: —Mutu wawu kasi vanga diambu di kafueti vondolo ko voti di kafueti kangulu mu zisieni ko.
32 ৩২ আগ্রিপ্প ফীষ্টকে বললেন, “এই লোকটি যদি কৈসরের কাছে আপীল না করত তবে তাকে ছেড়ে দেওয়া যেত।”
Buna Angilipa wukamba Fesitusi: —Mutu wawu fueni yekolo enati kasi lomba kuenda sambi va ntuala Sezali ko.

< প্রেরিত 26 >