< ՂՈԻԿԱՍ 20 >
1 Այդ օրերէն մէկը, երբ տաճարին մէջ կը սորվեցնէր ժողովուրդին եւ կ՚աւետարանէր, քահանայապետներն ու դպիրները վրայ հասան՝ երէցներուն հետ,
Eso afaega, Yesu da Debolo Diasu ganodini dunuma olelelaloba, amola Gode Sia: ida: iwane adolaloba, gobele salasu hina dunu, sia: dedesu dunu amola asigilai dunu Ema misini,
2 եւ խօսեցան անոր՝ ըսելով. «Ըսէ՛ մեզի, ի՞նչ իշխանութեամբ կ՚ընես այդ բաները, կամ ո՞վ է այդ իշխանութիւնը քեզի տուողը»:
amane sia: i, “Ninima adoma! Dia hou da abuliba: le agoane hamonanebela: ? Nowa da Di ilegeiba: le, Di da agoane hamosala: ?”
3 Ան ալ պատասխանեց անոնց. «Ես ալ ձեզի՛ հարցնեմ բան մը, եւ ըսէ՛ք ինծի.
Yesu E bu adole i, “Na amola da dilima afadafa adole ba: su gala. Nama dabe adole ima!
4 “Յովհաննէսի մկրտութիւնը երկինքէ՞ն էր՝ թէ մարդոցմէ”»:
Yone Ba: bodaise e da hanoga fane salasu hamoma: ne nowa ilegebela: ? Gode da ilegebela: ? o osobo bagade dunu fawane adobela: ?”
5 Անոնք իրենց մէջ մտածեցին ու ըսին.
Amalalu, ilia gilisili bu adole ima: ne sia: dasu agoane, “Ninia da Gode adoiba: le e hamosu amo sia: sea, E da agoane sia: mu, ‘Dilia abuliba: le Yone ea sia: dafawaneyale hame dawa: bela?’
6 «Եթէ պատասխանենք. “Երկինքէն”, պիտի ըսէ. “Հապա ինչո՞ւ չհաւատացիք անոր”: Իսկ եթէ պատասխանենք. “Մարդոցմէ”, ամբողջ ժողովուրդը պիտի քարկոծէ մեզ, որովհետեւ հաստատ համոզուած են թէ Յովհաննէս մարգարէ էր»:
Be ninia da osobo bagade dunu adoiba: le Yone e ba: bodaise hamoi sia: sea, dunu huluane ilia da Yone da balofede dunudafa dawa: beba: le, ilia da nini igiga medole legemu.”
7 Ուստի պատասխանեցին թէ չեն գիտեր ուրկէ՛ էր:
Amaiba: le ilia da Yesuma bu adole i, “Yone Ba: bodaise hanoga fane salasu hamoma: ne ilegesu dunu ninia hame dawa:”
8 Յիսուս ըսաւ անոնց. «Ես ալ չեմ ըսեր ձեզի թէ ի՛նչ իշխանութեամբ կ՚ընեմ այդ բաները»:
Yesu da ilima amane sia: i, “Na amola nowa ea ilegebeba: le na gasa bagade hou hamosa, Na da dilima hame olelemu.”
9 Եւ սկսաւ սա՛ առակը ըսել ժողովուրդին. «Մարդ մը այգի տնկեց ու մշակներու յանձնեց զայն, եւ ճամբորդեց՝ երկար ժամանակի համար:
Amalalu, Yesu da dunu huluane ilima fedege sia: olelei, “Dunu afae da waini efe bugi hamoi dagoi. Amo waini sagai e da eno ouligisu dunuma ouligima: ne i. Amalalu, e da eno sogega asi. E da hedolo hame bu misunu dawa: i.
10 Ատենին՝ ծառայ մը ղրկեց մշակներուն, որպէսզի այգիին պտուղէն տան անոր. իսկ մշակները ծեծեցին զայն ու պարապ ճամբեցին:
Waini faimu eso doaga: loba, e da ea bidi lamusa: dawa: i galu. Amaiba: le, e da ea hawa: hamosu dunu ilia amo waini sagai ouligisu dunu ilima, ea bidi lama: ne asunasi. Be waini sagai ouligisu dunu, amo hawa: hamosu dunuma bidi mae iawane, ili fane sefasi.
11 Ուրիշ ծառայ մըն ալ ղրկեց. անոնք ծեծեցին նաեւ զայն, անպատուեցին եւ պարապ ճամբեցին:
Amanoba, waini sagai eda da hawa: hamosu dunu eno asunasi. Be amo amola ilia wadela: le hamone, fane, bidi mae iawane sefasi.
12 Երրորդ մը եւս ղրկեց. անոնք վիրաւորեցին զայն ալ, ու դուրս հանեցին:
E da eno hawa: hamosu dunu asunasi. Amo amola ilia fofa: ginisini, gadili ha: digi.
13 Ուստի այգիին տէրը ըսաւ. “Ի՞նչ ընեմ. ղրկե՛մ սիրելի որդիս, թերեւս պատկառին՝ տեսնելով զայն”:
Amanoba, waini sagai hina da amane dawa: i, ‘Na da adi hamoma: bela: ? Amabela: ? Na da na dogolegei mano asunasimu. Ilia da e hahawane ba: mu.”
14 Բայց մշակները՝ երբ տեսան զայն, մտածեցին իրարու հետ՝ ըսելով. “Ա՛յս է ժառանգորդը. եկէ՛ք սպաննենք զայն, որպէսզի ժառանգութիւնը մեզի մնայ”:
Be waini sagai ouligisu dunu, hina egefe manebe ba: beba: le, gilisili sia: dasu, ‘Amo da hina ea nana lamu dunu. Defea, amo ninia medole legele, fa: no ninisu da waini sagai lalegagamu!’
15 Եւ այգիէն դուրս հանեցին զայն ու սպաննեցին: Ուրեմն այգիին տէրը ի՞նչ պիտի ընէ անոնց.
Amanoba, ilia da hina egefe gasawane gagulaligili, gadili ha: digili, medole legei. Waini sagai hina dunu da amo waini sagai ouligisu dunuma adi hamoma: bela: ?
16 պիտի գայ ու կորսնցնէ այդ մշակները, եւ այգին պիտի տայ ուրիշներու»:
E da bu misini, waini sagai ouligisu dunu huluane medole lelegele, ea waini sagai eno ouligisu dunuma imunu.” Amo sia: nababeba: le, ilia amane sia: i, “Hame mabu!”
17 Երբ ասիկա լսեցին՝ ըսին. «Ամե՛նեւին»: Ինք ալ նայեցաւ անոնց ու ըսաւ. «Հապա ի՞նչ է սա՛ գրուածը. “Այն քարը՝ որ կառուցանողները մերժեցին, անիկա՛ եղաւ անկիւնաքարը”:
Be Yesu da ilima ba: lu, amane sia: i, “Amo hou doaga: mu dilia higabeba: le, Gode Sia: Dedei bai da adila: ? Sia: da agoane dedei diala, ‘Diasu gagusu dunu da golasu igi da hamedei dawa: beba: le, higa: i. Be wali amo igi da mimogodafa igi hamoi dagoi. Amo igi da: iya, diasudafa da gagui dagoi.’
18 Ո՛վ որ իյնայ այդ քարին վրայ՝ պիտի կոտրտի, եւ որո՛ւն վրայ որ իյնայ՝ պիտի փսորէ զայն»:
Nowa da amo igi da: iya dafasea, ea da: i hodo da dadalega: le fofonobomu. Be nowama amo igi da fana dasea, ea da: i hodo da amo igiga gagoudai dagoi ba: mu.”
19 Քահանայապետներն ու դպիրները կը ջանային նոյն ժամուն ձեռք բարձրացնել անոր վրայ, բայց կը վախնային ժողովուրդէն. քանի որ ըմբռնեցին թէ այդ առակը խօսեցաւ իրենց դէմ:
Sema olelesu dunu amola gobele salasu dunu da amo fedege sia: da ilia wadela: i hou adoi, dawa: beba: le, ilia da Yesu afugili lamusa: dawa: i galu. Be ilia da dunudafa iliba: le beda: i. Amaiba: le, hame afugili lai.
20 Անոր վրայ հսկելով՝ ղրկեցին քանի մը լրտեսներ, որոնք կեղծաւորութեամբ արդար կը ձեւացնէին իրենք զիրենք, որպէսզի խօսքո՛վ բռնեն զայն՝ տէրութեան ու կառավարիչին իշխանութեան մատնելու համար:
Amaiba: le, Yesu dafama: ne logo ilia hogoi helei. Ilia da desega ahoasu dunu Yesuma asunasi. Amo ogogosu dunu da moloiwane dunu agoane hamone, Yesuma sani agoane adole ba: su. E da ilima giadofale bu adole iasea, ilia Yesu afugili, Louma Gamane ouligisu ema fofada: ma: ne imunusa: dawa: i galu.
21 Հարցուցին անոր. «Վարդապե՛տ, գիտենք թէ շիտակ կը խօսիս ու կը սորվեցնես, եւ աչառութիւն չես ըներ, հապա ճշմարտութեամբ կը սորվեցնես Աստուծոյ ճամբան:
Ilia da Ema amane adole ba: i, “Olelesu! Di da Gode Ea dafawane hou olelesa ninia dawa: Di da osobo bagade dunu ea hou mae dawa: le, Gode Ea moloidafa hanai hou fawane olelesa.
22 Մեզի արտօնուա՞ծ է կայսրին տուրք տալ՝ թէ ոչ»:
Ninia su muni (da: gisi) Louma hina bagade Sisa ema imunu da ninia sema wadela: sala: ?”
23 Յիսուս՝ նշմարելով անոնց խորամանկութիւնը՝ ըսաւ անոնց. «Ինչո՞ւ կը փորձէք զիս:
Be ilia ogogosu hou dawa: beba: le, Yesu da ilima amane sia: i,
24 Ցո՛յց տուէք ինծի դահեկան մը. որո՞ւն պատկերն ու գրութիւնը ունի վրան»: Անոնք պատասխանեցին. «Կայսրի՛ն»:
“Muni fage Nama olema! Amo fagega dedei diala. Nowa ea odagi amola nowa ea dio da amoga dedebela: ?” Ilia bu adole i, “Sisa!” (Sisa da Louma hina bagade galu.)
25 Ինք ալ ըսաւ անոնց. «Ուրեմն ինչ որ կայսրինն է՝ տուէ՛ք կայսրին, եւ ինչ որ Աստուծոյ է՝ Աստուծո՛յ»:
Amalalu, E da ilima amane sia: i, “Amaiba: le, dilia Sisa ema hina: dabe ima. Amola dilia Godema Hina: dabe ima.”
26 Այսպէս՝ չկրցան իր խօսքերով բռնել զայն ժողովուրդին առջեւ, ու լռեցին՝ զարմանալով անոր պատասխանին վրայ:
Ogogosu dunu da dunu huluane ba: ma: ne, Yesu dafama: ne olelesu bagadewane hogoi helei, be hamedei. Ea adoiba: le, ilia fofogadigili ouiya: i.
27 Սադուկեցիներէն ոմանք եկան (որոնք կը հակաճառեն թէ յարութիւն չկայ, ) եւ հարցուցին անոր.
Amalalu, Sa: diusi dunu da Yesuma misi. Sa: diusi dunu ilia dafawaneyale dawa: su da bogoi dunu da bu hame wa: legadosa.
28 «Վարդապե՛տ, Մովսէս գրեց մեզի. “Եթէ մէկուն եղբայրը մեռնի՝ կին մը ունենալով, բայց առանց զաւակի, անոր եղբայրը թող առնէ այդ կինը ու զարմ տայ իր եղբօր”:
Ilia da Yesuma dafama: ne ado ba: musa: amane sia: i, “Olelesu! Mousese da ninima olelema: ne agoane dedei. Dunu da mano hame lalelegeiwane bogosea, ea eya da ea didalo lale, mano hamomu. Amo mano da musa: bogoi amo buga: i ilia da sia: sa.
29 Ուրեմն եօթը եղբայրներ կային: Առաջինը կին մը առնելով՝ անզաւակ մեռաւ:
Ninia fi ganodini, dunu afae ea mano da fesuale esalu. Magobo mano e da uda lale, mano hamedene bogoi.
30 Երկրորդն ալ առաւ այդ կինը եւ ինք ալ անզաւակ մեռաւ:
Amanoba ea eya da amo ea didalo lale, e amola mano hamedene bogoi.
31 Երրորդն ալ առաւ զայն. նոյնպէս եօթն ալ, ու զաւակ չձգեցին եւ մեռան:
Fa: no eya eno da didalo lale, asili, mano fesuale gala huluane amo uda afadafa lale, mano hamedene bogoi.
32 Ամենէն ետք կինն ալ մեռաւ:
Fa: no amo uda amola da bogoi dagoi.
33 Ուրեմն յարութեան ատեն՝ անոնցմէ որո՞ւն կինը պիտի ըլլայ, որովհետեւ եօթն ալ ունեցան զայն իբր կին»:
Amaiba: le, bogoi ilia bu uhini wa: legadobe esoha, amo uda, dunu fesuale agoanega lai dagoiba: le, e da nowa ea uda esaloma: bela: ?”
34 Յիսուս պատասխանեց անոնց. «Այս աշխարհի որդիները կ՚ամուսնանան եւ ամուսնութեան կը տրուին: (aiōn )
Yesu E bu adole i, “Waha esala dunu amola uda ilia da uda lasu hou dawa: (aiōn )
35 Բայց անոնք՝ որ պիտի արժանանան հասնիլ այն աշխարհին ու մեռելներէն յարութեան, ո՛չ պիտի ամուսնանան, ո՛չ ալ ամուսնութեան պիտի տրուին, (aiōn )
Be nowa dunu amola uda ilia da bogole, bu wa: legadole, Eso Huluane Mae Bogole Fifi Ahoanusu lamusa: , Gode da defelewane ba: sea, amo dunu da uda hame lamu, amola amo uda da dunuma hame fimu. (aiōn )
36 քանի որ ա՛լ չեն կրնար մեռնիլ. արդարեւ հրեշտակներուն հաւասար են եւ Աստուծոյ որդիներ են, յարութեան որդիներ ըլլալով:
Ilia da a: igele agoane ba: mu, amola ilia bogomu hamedafa dawa: mu. Ilia bogole, bu wa: legadoiba: le, ilia da Gode Ea manowane esalumu.
37 Բայց մեռելներուն յարութիւն առնելը՝ Մովսէ՛ս ալ ցոյց տուաւ մորենիին պատմութեան մէջ, երբ կը կոչէ Տէրը՝ “Աբրահամի Աստուածը, Իսահակի Աստուածը եւ Յակոբի Աստուածը”:
Be Mousese da musa: ifa amoga lalu gona: su heda: lebe ba: i, be ifa da nei hame ba: i. E amane sia: i, “Hina Gode! Di da A: ibalaha: me ea Gode, Aisage ea Gode, amola Ya: igobe ea Gode!’ Amo sia: dedeiba: le, Mousese da osobo bagade dunu da bogole bu wa: legadomu, amo hou noga: le olelei.
38 Աստուած մեռելներուն Աստուածը չէ, հապա՝ ողջերուն, որովհետեւ անոր համար՝ բոլորը կ՚ապրին»:
Amaiba: le, Gode da amo dunu ilia Gode esalebeba: le, amo dunu da hame bogoi esala. Gode da bogoi dunu ilia Gode hame, be esala dunu ilia Gode. E da dunu huluanedafa bogoi hame be esalebe ba: sa.”
39 Դպիրներէն ոմանք ըսին. «Վարդապե՛տ, ճի՛շդ ըսիր»:
Sema Olelesu dunu mogili ilia da amane sia: i, “Olelesu! Dia da noga: le sia: i.”
40 Եւ ա՛լ չէին յանդգներ բան մը հարցնել անոր:
Amanoba, ilia eno adole ba: mu beda: iba: le, ouiya: i.
41 Ըսաւ անոնց. «Ի՞նչպէս կ՚ըսեն թէ “Քրիստոս Դաւիթի որդին է”:
Yesu da Sema olelesu dunu ilima amane adole ba: i, “Dunu ilia da abuliba: le Mesaia da Da: ibidi ea aowa fawane sia: sala: ?
42 Դաւիթ ի՛նք Սաղմոսներու գիրքին մէջ կ՚ըսէ. “Տէրը ըսաւ իմ Տէրոջս. «Բազմէ՛ իմ աջ կողմս,
Gesami Hea: su Buga ganodini dedei, Da: ibidi hisu agoane olelesa, ‘Hina Gode da na Hina Gode Ema amane sia: i, Na lobodafadili fima.
43 մինչեւ որ քու թշնամիներդ պատուանդան դնեմ ոտքերուդ»”:
Di ouesala, Dia ha lai dunuma Dia emoga osa: le heda: musa: , Na da ili hasalimu.’
44 Ուրեմն Դաւիթ զայն Տէր կը կոչէ. հապա ի՞նչպէս իր որդին կ՚ըլլայ ան»:
Da: ibidi da Ema Hina Gode dio asuli dagoi. Amaiba: le Mesaia E da Da: ibidi egaga misi mano hame.”
45 Ամբողջ ժողովուրդին առջեւ ըսաւ իր աշակերտներուն.
Dunu huluane Ea sia: nabalaloba, Yesu Ea ado ba: su dunuma amane sia: i,
46 «Զգուշացէ՛ք դպիրներէն, որոնք կ՚ուզեն երկայն պարեգօտներով շրջիլ, կը սիրեն բարեւները՝ հրապարակներուն վրայ, առաջին աթոռները՝ ժողովարաններու մէջ, եւ առաջին բազմոցները՝ ընթրիքներու մէջ.
“Sema olelesu dunu dawa: ma! Ilia abula sedade ida: iwane idiniginisili, bidiga lama: ne diasuga ahoa. Ilia da eno dunu ilima nodone sia: mu hanai gala. Ilia da sinagoge amola lolo Nasu amoga ahoasea, ilia da fisu baligili ida: iwane hogoi helesa.
47 որոնք այրիներուն տուները կը լափեն, ու մարդոց երեւնալու համար՝ աղօթքը կ՚երկարեն: Անոնք աւելի՛ խստութեամբ պիտի դատուին՝՝»:
Ilia da didalo ilia labe amola diasu hedolo wamolasa. Amasea, dunu eno ilia siga ba: ma: ne, ilia ogogole sia: ne gadosu sedawane hiougisa. Amaiba: le, ilia se dabe iasu da eno dunu ilia se dabe iasu bagadewane baligimu.”