Luke 2
1 Nau hethauwuu hena hese hauchuwude haeneāsanau hehethee Caesar Augustus henee vahee henanedanede hadnayāadee.
Un notika tanī laikā, ka grāmatas no ķeizara Augusta tapa izsūtītas, ka visa pasaule taptu uzrakstīta.
2 (Nau nuu nayāadede haenedauwunesede deauchuwunanenede Cyrenius Syria.)
Un šī pirmā uzrakstīšana notika to brīdi, kad Kirenijus Sīrijā valdīja.
3 Nau vahee haeauāchaudene hadnayāadee haunauude hanesāde hesee nehayau hededan.
Un visi nogāja, ka liktos pierakstīties, ikviens savā cilts pilsētā.
4 Nau Joseph jea haeyehau hehethee Gananee, hehethee hedan Nazareth, jedauwuu Judea, jedauwuu hededan David Bethlehem neseee, (hanau naadahagu hedauauwunene nau nedānee David, )
Tad arī Jāzeps no Galilejas, no Nacaretes pilsētas, nogāja uz Jūdu zemi, uz Dāvida pilsētu, vārdā Bētlemi, tāpēc ka tas bija no Dāvida rada un cilts,
5 Hadnethenayāade naguu Mareheau heauthehewauthādaune hadnewaune wauwu haeehāthane heee henesaune.
Ka liktos pierakstīties ar Mariju, savu saderēto sievu, kas bija grūta.
6 Nau hethauwuu, henee hajesenausunanedauthee, hese haevadauaunau hadneejanesāde.
Un notikās, tiem turpat esot, tas laiks atnāca, ka tai bija dzemdēt.
7 Nau hanaāejanesāde henedauwusaune heau, nau haeajetha, nau haeesevana hewauchuhauchave nedau vethehenethe; hanau haeneau vethehedaunauauwuu.
Un viņai piedzima pirmdzimtais Dēls, un tā To ietina autiņos un To lika silē, jo tiem citur nebija rūmes tai mājas vietā.
8 Nau hena vavade vedauauwuu haudānajauāhehauau haeaudenauau, haeaunaunehanauau haeaunauyauhauvanauau hedajauanenau vegau.
Un gani bija ap to pašu vietu laukā pie laidariem, tie nomodā būdami naktī savus lopus sargāja.
9 Nau, wauhā, Vahadāde hedautheaune haeedasā, nau havathee haeseenauasāaunauau Vahadānith; nau haevasenāthajaunauau.
Un redzi, Tā Kunga eņģelis pie tiem piestājās, un Tā Kunga spožums tos apspīdēja, un tie bijās ļoti.
10 Nau hautheaun jevanāthajauau hathāhaugaunee: hanau, naune, nauuchaudaunathana hethadee waunauyauau havathee neethajaude, nanaa heee vahee henanedanede.
Un tas eņģelis uz tiem sacīja: “Nebīstaties, jo redzi, es jums pasludinu lielu prieku, kas visiem ļaudīm notiks;
11 Heee nananena janesee nuu desenee hededan David Henayauthāhe, nananede Chris Vahadāde.
Jo jums šodien Tas Pestītājs dzimis, kas ir Kristus, Tas Kungs, Dāvida pilsētā.
12 Nau nuu hadneaenauwuna; Nananena hadveehauna dāeyaunaa hanajehede, saesee hewauchuhauchave nedauvethehethee.
Un to ņematies par zīmi: jūs atradīsiet bērnu autos ietītu un silē gulošu.”
13 Nau nauhauhaunee hena haewauthanauau hejavaa hautheaunauau nauguu naa hautheau haevaveenethedaunanauau Hejavaneauthu, nau hasenehehaugaunee,
Un tūdaļ tur pie tā eņģeļa bija tas debesu draudzības pulks; tie Dievu slavēja un sacīja:
14 Havathee hauwaunede hesee Hejavaneauthau hejavaa, nau dasee vedauauwuu nanethauaunee, hethadee hathanavana henanedanede.
“Gods Dievam augstībā un miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts.”
15 Nau hethauwuu, hautheaunauau haejaenauthā hesee hejavaa, Wauhā hadeehaunau Bethlehem, hanathadagaunee nuu haudānajauāhehauau, nau nauhaudauwuu nuu hayewhu javeauau, nanaa Vahadāde hāāedauwunādaunene.
Un notikās, kad tie eņģeļi no tiem uz debesīm bija aizgājuši, tad tie gani runāja savā starpā: ejam tad nu uz Bētlemi, raudzīt, kas tur noticis, kā Tas Kungs mums licis ziņu dot.
16 Nau haenauchuhanauusanauau, nau haeveehanauau Mare nau Joseph, nau dāeyaunauau haesaeseene hewauchuhauchauwauauwuu henee nedauvethehenethe hewauchuhauchāve.
Un tie steigdamies nāca un atrada gan Mariju, gan Jāzepu un To bērniņu, silē gulošu.
17 Nau hāenauhauwauthee, haeneānauthedanauau nuu hathauthedaunāhethee heee dāeyaunauau.
Bet kad tie to bija redzējuši, tad tie izpauda to vārdu, kas tiem par To bērnu bija sacīts.
18 Nau vahee hathāenedauvade haegaugauanadauwu henee hayauhuhau nuu hathauthedaunāthee haudānajauāhehau.
Un visi, kas to dzirdēja, izbrīnījās par to valodu, ko tie gani tiem bija sacījuši.
19 Nau Mare haeaunaunede vahee nuu hayauhuhau, nau haegaugauanade hedahaa.
Bet Marija visus tos vārdus paturēja, tos savā sirdī apdomādama.
20 Nau haudānajauāhehauau haejaesanauau, haevaveenethedaunanauau nau haevaveenethedaunanauau Hejavaneauthu heee vahee hanathadauvathee nau hathauhauthāthee, neethāedauwunāhethee.
Un tie gani griezās uz mājām, godāja un teica Dievu par visu, ko tie bija dzirdējuši un redzējuši, kā uz tiem bija sacīts.
21 Nau hāenasaudauchunesee hadneegauguusede dāeyaunaa heneseede Jesus, haseadagu nuu haseede haenaneeseāde hautheaunau haunauau deejethāsee.
Un kad astoņas dienas bija pagājušas, ka tas bērns taptu apgraizīts, tad Viņa vārdu nosauca Jēzu, kā no tā eņģeļa bija sacīts, pirms Viņš bija ieņemts mātes miesās.
22 Nau hesee hāewaudeauchaude hasaunee hedauchuwude Moses hāevadauaunee, haeyehauthanauau hesee Dadaunedan hadjenanauwunauthee Vahadāhenith;
Un kad viņu šķīstīšanas dienas nāca pēc Mozus bauslības, tad tie Viņu nesa uz Jeruzālemi, ka To stādītu Tā Kunga priekšā.
23 (Hathauthaunauhunee hauchuwudaunaa Vahadāde, Dajee haunauahee henee nedauwusau vadade hadnethade hesee Vahadāhenith: )
(Kā Tā Kunga bauslībā stāv rakstīts: ikviena pirmdzimtība no vīriešu kārtas lai top nosaukta Tam Kungam svēta);
24 Nau hadnausāyaudenee neesenehedaunee hauchuwudaunaa Vahadāde, Hanesethee vedāenauau, wauāthe hanesethee neauthuvedāesaunauau.
Ka tie arī to upuri dotu, kā Tā Kunga bauslībā ir sacīts: vienu pāri ūbeļu baložu vai divus jaunus baložus.
25 Nau, naune, hena henane haeanedau Dādaunedan, Simeon haenaneeseede; nau naa henane haechuvā nau haeethauwuthajau, haeejauwuwude hadneneethajauthee Israel: nau Vadanauwauthauwu haethāsade.
Un redzi, viens cilvēks bija Jeruzālemē, vārdā Sīmeans; šis cilvēks bija taisns un dievbijīgs, gaidīdams uz Israēla iepriecināšanu, un Tas Svētais Gars bija iekš viņa.
26 Nau haeeauthedaunaa Vadanauwauthauwu, henee hadjenauhaudauau gaujauaudahede, haunaude hadnauhauwaude Vahadāhenith Chris.
Tam no Svētā Gara bija pasludināts, ka nāvi neredzēšot, iekams Tā Kunga Svaidīto nebūšot redzējis.
27 Nau haejeheenauusa Vadanauwauthauwu jedauwuu Vadannauauwuu: nau hāene henehā Hejavaeneauthusau jedanāde hadnesehāde thauguu hasauau hauchuwude,
Tas nāca Dieva namā no Svētā Gara skubināts; un kad tie vecāki To Jēzus bērnu ienesa, ka ar To darītu pēc bauslības ieraduma,
28 Hanaāejavethenauanaude hejadenaa, nau haevaveenethedauna Hejavaneauthu nau hanaāenehede,
Tad To uz savām rokām ņēmis, viņš Dievu teica un sacīja:
29 Vahadāhene, hewaunehaa nanehāejenanaude hauwauwaunave hadnaudauau nanethauaunee, hasauau hadanadede:
“Kungs, lai nu Tavs kalps aiziet mierā, kā Tu esi sacījis;
30 Heee nasesā naunauhauwauau havāde Henayauthāhe,
Jo manas acis Tavu pestīšanu redzējušas,
31 Naa nananin hadnesaanudene hathaāhedaunee vahee henanedanede;
Ko Tu esi sataisījis priekš visiem ļaudīm,
32 Hesee hadneesenee Hathāauau henanedanede, nau havathee hadnanedanede Israel.
Gaismu, apgaismot pagānus, un par slavu Taviem Israēla ļaudīm.”
33 Nau Joseph nau henaune haegaugauanadauwu hena hayauhuhau hanasenehethavathe.
Un Jāzeps un viņa māte brīnījās par to, ko viņš runāja.
34 Nau Simeon haevevethasa, nau haeāedauwuna Mareheau henaune, Naune, Naa dāeyaunaa haneejenanade hadneaunenauaudenenee nau hadneejaegauhadenenee hauwauhuu Israel; nau hanau nauhauthethau hadnevathevade;
Un Sīmeans tos svētīja un sacīja uz Mariju, Viņa māti: “Redzi, Šis ir likts par krišanu un augšāmcelšanos daudz ļaudīm iekš Israēla, un par zīmi, kam top pretī runāts,
35 (Haa, gaugauchu hadneegauchuguhune nehayau havadathuvaa jea; ) henee gaugauuthajaudenau hauwauhuu vadauhau hadneauthasuu.
Un tev pašai caur dvēseli zobens spiedīsies, ka daudz siržu domas taps zināmas.”
36 Nau hena haenesā Anna, haeyāhe, hedaunau Phanuel, hanaadāde Aser: haewauthanenau hejajenewau, nau haenethenaedeva hechu nesaudauchu jajene hehethee neeesede;
Un tur bija viena praviete, Anna, Fānuēļa meita, no Ašera cilts, tā bija ļoti veca, un pēc savas jumpravības bija dzīvojusi septiņus gadus ar savu vīru.
37 Nau haeenevesāne heee nasaudausauau yānenee jajene, nananede haeejethauunaude vadannauauwuu, hau haenesedauna Hejavaeneauthu nauguu naugauyaude nau vevethahede dajāee nau hesee.
Un tā bija atraitne pie astoņdesmit četriem gadiem; tā neatstājās no Dieva nama, ar gavēšanu un lūgšanu Dievam kalpodama dienās, naktīs.
38 Nau haejejedā heee haevaveene jea Vahadāhenith, nau haeheauthedauna vahee nethāejauwuwudethee jauaudaunauthadede jedauwuu Dādaunedan.
Tā arīdzan tai pašā stundā piegāja un teica To Kungu, par To runādama uz visiem, kas uz pestīšanu Jeruzālemē gaidīja.
39 Nau hāesedauthee vahee hayauhuhau hasauau hauchuwude Vahadāde, haejaesanauau hesee Gananee, hadahethee hedan Nazareth.
Un visu pabeiguši pēc Tā Kunga bauslības, tie atkal griezās uz Galileju, uz savu pilsētu Nacareti.
40 Nau dāeyaunaa haeeseau, nau haedāeaune hevadathuwu, haeechauchaunaude haeyaude: nau Hejavaneauthu vadaude haethāsade.
Bet Tas Bērns auga un palika stiprs garā, pilns gudrības, un Dieva žēlastība bija pie Viņa.
41 Nau wauhā henehā haeehaunenau hesee Dādaunedan hadauchuvejanenee vasevadanesee Hadavechauthadede.
Un Viņa vecāki gāja ik gadus uz Jeruzālemi Lieldienas svētkos.
42 Nau denesenenee hejajenewau, haeehaunauau hesee Dādaunedan hanau nesedaudenee vasevadanesee.
Un kad Viņš bija divpadsmit gadus vecs, tad tie pēc svētku ieraduma gāja uz Jeruzālemi.
43 Nau hese hāevadauaunee, hāejāesathee, dāeyaunaa Hejavaneauthusau haenasedauusa Dādaunedan; nau Joseph nau henaune haejaenauwu.
Un kad tās svētās dienas bija pagalam, tad tiem atkal uz mājām ejot Tas Bērns Jēzus palika Jeruzālemē, un Jāzeps un Viņa māte to nezināja.
44 Hau henanedaa haenehauvā hathanauwauhaugaunee, nau haejanaugudaunee; hanaāenaudehauthee henedauānene nau henedaehāhene.
Bet tie domāja, ka Tas esot pie tiem ceļa biedriem; un vienas dienas gājumu nākuši, tie To meklēja pie radiem un pazīstamiem.
45 Nau hāejeveehauthee, haejaesanauau hesee Dādaunedan, daunaudehauthee.
Un kad tie To neatrada, tad tie gāja atpakaļ uz Jeruzālemi, To meklēdami.
46 Nau hethauwuu hāenasese hanaāeveehauthee jedauwuu vadannauauwuu, haetheaugune nahethāe hauthedahehau, haejaatheha, nau haenaunaudedauna.
Un notikās, pēc trim dienām tie Viņu atrada baznīcā sēžam starp tiem mācītājiem, tos dzirdot un tos jautājot.
47 Nau vahee hathāenedauwauthāthee haegaugauanadauwu hedaeyaunene nau hedauchuhanehedaunene.
Un visi, kas Viņu dzirdēja, iztrūkušies brīnījās par Viņa saprašanu un Viņa atbildēšanu.
48 Nau hāenauhauwauthee, haegaugauanavanauau: nau henaune, Nā, naudu hanesehāane? hathāhuk, naune hāsaunau nau nananenau nenaudehane nejeneethajaunee.
Un Viņu ieraudzījuši, tie pārbijās; un Viņa māte uz To sacīja: mans dēls, kāpēc Tu mums tā esi darījis? Redzi, Tavs tēvs un es, mēs Tevi ar sāpēm esam meklējuši.
49 Nau hathauhuk, naudu haenaudehena? gauhajaene nauchāe wauwu hanedaudauwau Nāsaunau henesethaude?
Un Viņš uz tiem sacīja: “Kam jūs Mani esat meklējuši? Vai nezinājāt, ka Man iekš Mana Tēva lietām jādarbojas?”
50 Nau haejaenauwu hasenehethāthee.
Bet tie to vārdu neizprata, ko Viņš uz tiem sacīja.
51 Nau hanaāenethaunaude, nau haenauusanauau Nazareth, nau haeethauwaudaunā: hau henaune haeaunaunedene vahee nuu nehedaunau hedahaa.
Un Viņš nogāja tiem līdz un nāca uz Nacareti un bija tiem paklausīgs. Bet Viņa māte visus šos vārdus paturēja savā sirdī.
52 Nau Hejavaneathusau haeneenaneaune hedaeyau nau hajedāde nau vechauthaude Hejavaneauthu nau henanedanede.
Un Jēzus pieņēmās gudrībā, augumā un piemīlībā pie Dieva un cilvēkiem.
