< 2 e Korintasve 4 >

1 Prandaj, duke pasur këtë shërbim për mëshirën që na është bërë, ne nuk na lëshon zemra.
อปรญฺจ วยํ กรุณาภาโช ภูตฺวา ยทฺ เอตตฺ ปริจารกปทมฺ อลภามหิ นาตฺร กฺลามฺยาม: ,
2 Ne kemi hequr dorë plotësisht nga gjërat e turpshme që bëhen në fshehtësi, duke mos ecur me dinakëri, duke mos falsifikuar aspak fjalën e Perëndisë, por duke shfaqur të vërtetën, ne ia rekomandojmë veten tonë ndërgjegjes së çdo njeriu përpara Perëndisë.
กินฺตุ ตฺรปายุกฺตานิ ปฺรจฺฉนฺนกรฺมฺมาณิ วิหาย กุฏิลตาจรณมกุรฺวฺวนฺต อีศฺวรียวากฺยํ มิถฺยาวาไกฺยรมิศฺรยนฺต: สตฺยธรฺมฺมสฺย ปฺรกาศเนเนศฺวรสฺย สากฺษาตฺ สรฺวฺวมานวานำ สํเวทโคจเร สฺวานฺ ปฺรศํสนียานฺ ทรฺศยาม: ฯ
3 Dhe, në qoftë se ungjilli ynë është ende i mbuluar me vel, ai është i mbuluar për ata që humbin,
อสฺมาภิ โรฺฆษิต: สุสํวาโท ยทิ ปฺรจฺฉนฺน: ; สฺยาตฺ ตรฺหิ เย วินํกฺษฺยนฺติ เตษาเมว ทฺฤษฺฏิต: ส ปฺรจฺฉนฺน: ;
4 të cilëve perëndia i këtij shekulli ua verboi mendjet e atyre që nuk besojnë, që drita e ungjillit të lavdisë së Krishtit, që është shëmbëllimi i Perëndisë, të mos ndriçojë tek ata. (aiōn g165)
ยต อีศฺวรสฺย ปฺรติมูรฺตฺติ รฺย: ขฺรีษฺฏสฺตสฺย เตชส: สุสํวาทสฺย ปฺรภา ยตฺ ตานฺ น ทีปเยตฺ ตทรฺถมฺ อิห โลกสฺย เทโว'วิศฺวาสินำ ชฺญานนยนมฺ อนฺธีกฺฤตวานฺ เอตโสฺยทาหรณํ เต ภวนฺติฯ (aiōn g165)
5 Sepse ne nuk predikojmë, pra, veten tonë, por Jezu Krishtin, Zotin, dhe jemi shërbëtorët tuaj për hir të Jezu Krishtit,
วยํ สฺวานฺ โฆษยาม อิติ นหิ กินฺตุ ขฺรีษฺฏํ ยีศุํ ปฺรภุเมวาสฺมำศฺจ ยีโศ: กฺฤเต ยุษฺมากํ ปริจารกานฺ โฆษยาม: ฯ
6 sepse Perëndia që tha: “Le të ndriçojë drita në errësirë”, është i njëjti që shkëlqeu në zemrat tona për t’na ndriçuar në njohurinë e lavdisë së Perëndisë, në fytyrën e Jezu Krishtit.
ย อีศฺวโร มเธฺยติมิรํ ปฺรภำ ทีปนายาทิศตฺ ส ยีศุขฺรีษฺฏสฺยาสฺย อีศฺวรียเตชโส ชฺญานปฺรภายา อุทยารฺถมฺ อสฺมากมฺ อนฺต: กรเณษุ ทีปิตวานฺฯ
7 Dhe ne e kemi këtë thesar në enë prej balte që epërsia pashoqe e kësaj fuqie të jetë nga Perëndia dhe jo nga ne.
อปรํ ตทฺ ธนมฺ อสฺมาภิ รฺมฺฤณฺมเยษุ ภาชเนษุ ธารฺยฺยเต ยต: สาทฺภุตา ศกฺติ รฺนาสฺมากํ กินฺตฺวีศฺวรไสฺยเวติ ชฺญาตวฺยํฯ
8 Ne jemi të shtrënguar në çdo mënyrë, por nuk jemi të ngushtuarderi në fund; jemi ndërdyshas por jo të dëshpëruar;
วยํ ปเท ปเท ปีฑฺยามเห กินฺตุ นาวสีทาม: , วยํ วฺยากุลา: สนฺโต'ปิ นิรุปายา น ภวาม: ;
9 jemi të përndjekur por jo të braktisur; të rrëzuar, por jo të shkatëruar;
วยํ ปฺรทฺราวฺยมานา อปิ น กฺลามฺยาม: , นิปาติตา อปิ น วินศฺยาม: ฯ
10 kurdo ne e mbajmë në trupin tonë vdekjen e Zotit Jezus, që edhe jeta e Jezusit të shfaqet në trupin tonë.
อสฺมากํ ศรีเร ขฺรีษฺฏสฺย ชีวนํ ยตฺ ปฺรกาเศต ตทรฺถํ ตสฺมินฺ ศรีเร ยีโศ รฺมรณมปิ ธารยาม: ฯ
11 Ne që jetojmë, jemi vazhdimisht të dorëzuar në vdekje për Jezusin, që edhe jeta e Jezusit të shfaqet në mishin tonë të vdekshëm.
ยีโศ รฺชีวนํ ยทฺ อสฺมากํ มรฺตฺตฺยเทเห ปฺรกาเศต ตทรฺถํ ชีวนฺโต วยํ ยีโศ: กฺฤเต นิตฺยํ มฺฤเตฺยา สมรฺปฺยามเหฯ
12 Dhe kështu tek ne vepron vdekja, ndërsa në ju jeta.
อิตฺถํ วยํ มฺฤตฺยากฺรานฺตา ยูยญฺจ ชีวนากฺรานฺตา: ฯ
13 Por, duke pasur të njëjtën frymë besimi, sikurse është shkruar: “Unë besova, prandaj fola”, edhe ne besojmë, prandaj edhe flasim,
วิศฺวาสการณาเทว สมภาษิ มยา วจ: ฯ อิติ ยถา ศาสฺเตฺร ลิขิตํ ตไถวาสฺมาภิรปิ วิศฺวาสชนกมฺ อาตฺมานํ ปฺราปฺย วิศฺวาส: กฺริยเต ตสฺมาจฺจ วจำสิ ภาษฺยนฺเตฯ
14 duke ditur se ai që ringjalli Zotin Jezus, do të na ringjallë edhe ne nëpërmjet Jezusit dhe do të na paraqesë bashkë me ju.
ปฺรภุ รฺยีศุ เรฺยโนตฺถาปิต: ส ยีศุนาสฺมานปฺยุตฺถาปยิษฺยติ ยุษฺมาภิ: สารฺทฺธํ สฺวสมีป อุปสฺถาปยิษฺยติ จ, วยมฺ เอตตฺ ชานีม: ฯ
15 Sepse të gjitha këto gjëra janë për ju, që hiri, duke arritur me anë të shumë personave, të prodhojë falenderim me tepri për lavdi të Zotit.
อเตอว ยุษฺมากํ หิตาย สรฺวฺวเมว ภวติ ตสฺมาทฺ พหูนำ ปฺรจุรานุคฺรหปฺราปฺเต รฺพหุโลกานำ ธนฺยวาเทเนศฺวรสฺย มหิมา สมฺยกฺ ปฺรกาศิษฺยเตฯ
16 Prandaj nuk na lëshon zemra; por, edhe pse njeriu ynë i jashtëm shkon në shkatërrim, ai i brendshëm përtërihet nga dita në ditë.
ตโต เหโต รฺวยํ น กฺลามฺยาม: กินฺตุ พาหฺยปุรุโษ ยทฺยปิ กฺษียเต ตถาปฺยานฺตริก: ปุรุโษ ทิเน ทิเน นูตนายเตฯ
17 Sepse trishtimi ynë i lehtë që është vetëm për një moment, prodhon për ne, një peshë të pamasë e të pashoqe të amshueshme lavdie; (aiōnios g166)
กฺษณมาตฺรสฺถายิ ยเทตตฺ ลฆิษฺฐํ ทุ: ขํ ตทฺ อติพาหุเลฺยนาสฺมากมฺ อนนฺตกาลสฺถายิ คริษฺฐสุขํ สาธยติ, (aiōnios g166)
18 ndërsa ne nuk i drejtojmë sytë ndaj gjërave që duken, por ndaj gjërave që nuk shihen, sepse gjërat që duken janë për një kohë, kurse ato që nuk shihen janë të përjetshme. (aiōnios g166)
ยโต วยํ ปฺรตฺยกฺษานฺ วิษยานฺ อนุทฺทิศฺยาปฺรตฺยกฺษานฺ อุทฺทิศาม: ฯ ยโต เหโต: ปฺรตฺยกฺษวิษยา: กฺษณมาตฺรสฺถายิน: กินฺตฺวปฺรตฺยกฺษา อนนฺตกาลสฺถายิน: ฯ (aiōnios g166)

< 2 e Korintasve 4 >