Wǝⱨiy 5
1 Andin tǝhttǝ olturƣuqining ong ⱪolida iq wǝ tax tǝripigǝ hǝt pütülgǝn wǝ yǝttǝ mɵⱨür bilǝn peqǝtlǝngǝn bir oram yazmini kɵrdüm.
Un es redzēju labā rokā Tam, kas sēdēja uz tā goda krēsla, grāmatu no iekšas un ārpuses aprakstītu un ar septiņiem zieģeļiem aizzieģelētu.
2 Yuⱪiri awaz bilǝn: «Oram yazmini eqip, peqǝtlǝrni yexixkǝ kim layiⱪtur?» dǝp towliƣan ⱪawul bir pǝrixtinimu kɵrdüm.
Un es redzēju spēcīgu eņģeli saucam ar stipru balsi: kas ir cienīgs to grāmatu attaisīt un viņas zieģeļus atdarīt?
3 Lekin nǝ ǝrxtǝ nǝ yǝr yüzidǝ nǝ yǝr astida oram yazmini aqalaydiƣan yaki iqigǝ ⱪariyalaydiƣan ⱨeqkim qiⱪmidi.
Un neviens nedz debesīs, nedz virs zemes, nedz apakš zemes to grāmatu nevarēja atdarīt, nedz tur ieskatīties iekšā.
4 Oram yazmini eqixⱪa yaki iqigǝ ⱪaraxⱪa layiⱪ birǝrsi tepilmiƣaqⱪa, ⱪattiⱪ yiƣliwǝttim.
Un es gauži raudāju, ka neviens netapa atrasts cienīgs, atdarīt un lasīt to grāmatu, nedz tur ieskatīties iekšā.
5 Andin aⱪsaⱪallardin biri manga: — Yiƣlima! Ⱪara, Yǝⱨuda ⱪǝbilisidin bolƣan xir — Dawutning yiltizi Bolƣuqi ƣǝlibǝ ⱪildi; xunga oram yazmini wǝ uning yǝttǝ peqitini eqixⱪa U ⱪadir, — dedi.
Un viens no tiem vecajiem uz mani saka: neraudi! Redzi, tas lauva no Jūda cilts, tā Dāvida sakne, ir uzvarējis, attaisīt to grāmatu un atdarīt viņas septiņus zieģeļus.
6 Andin ⱪarisam, tǝht bilǝn tɵt ⱨayat mǝhluⱪning ariliⱪida, aⱪsaⱪallar otturisida bir Ⱪoza ɵrǝ turatti. U yengila boƣuzlanƣandǝk ⱪilatti; Uning yǝttǝ münggüzi wǝ yǝttǝ kɵzi bolup, bu kɵzlǝr Hudaning pütkül yǝr yüzigǝ ǝwǝtkǝn yǝttǝ Roⱨi idi.
Un es redzēju, un raugi, tā goda krēsla un to četru dzīvo vidū un to vecaju vidū stāvēja Jērs kā nokauts, tam bija septiņi ragi un septiņas acis, tie ir tie septiņi Dieva gari, izsūtīti pa visu pasauli.
7 Ⱪoza berip, tǝhttǝ olturƣuqining ong ⱪolidin oram yazmini aldi.
Un Tas nāca un ņēma to grāmatu no labās rokas Tam, kas sēdēja uz tā goda krēsla.
8 Yazmini alƣanda, tɵt ⱨayat mǝhluⱪ wǝ yigirmǝ tɵt aⱪsaⱪal ⱪozining ayiƣiƣa yiⱪildi; ularning ⱨǝrbirining qiltari wǝ huxbuy bilǝn tolƣan altun qiniliri bar idi (bu huxbuy muⱪǝddǝs bǝndilǝrning dualiri idi).
Un kad Tas to grāmatu bija ņēmis, tad tie četri dzīvie un tie divdesmit četri vecaji metās zemē priekš Tā Jēra, turēdami ikviens kokles un zelta kausus, pilnus ar kvēpināmām zālēm; tās ir to svēto lūgšanas.
9 Ular yengi bir küy eytixti: — «Oram yazmini elixⱪa, Wǝ peqǝtlǝrni eqixⱪa layiⱪsǝn; Qünki boƣuzlanding Wǝ ⱨǝr ⱪǝbilidin, ⱨǝr tildin, Ⱨǝr millǝttin, ⱨǝr ǝldin bolƣan insanlarni Ɵz ⱪening bǝdili bilǝn setiwelip, Hudaƣa mǝnsup ⱪilding.
Un tie dziedāja jaunu dziesmu sacīdami: Tu esi cienīgs, ņemt to grāmatu un atdarīt viņas zieģeļus; jo Tu biji nokauts un Dievam Tu mūs esi atpircis ar Savām asinīm no visām ciltīm un valodām un ļaudīm un tautām,
10 Ularni Hudayimiz üqün bir padixaⱨliⱪⱪa uyuxturup, Kaⱨinlar ⱪilding. Ular yǝr yüzidǝ ⱨɵküm süridu».
Un mūs esi darījis par ķēniņiem un priesteriem mūsu Dievam, un mēs valdīsim virs zemes.
11 Andin kɵrdüm wǝ mana, tǝhtning, ⱨayat mǝhluⱪlarning wǝ aⱪsaⱪallarning ǝtrapida nurƣunliƣan pǝrixtilǝrning awazini anglidim. Ularning sani tümǝn ming-tümǝn ming, milyon-milyon idi.
Un es redzēju un dzirdēju daudz eņģeļu balsis visapkārt ap to goda krēslu un ap tiem dzīviem un vecajiem; un viņu pulks bija desmit tūkstoš reiz desmit tūkstoši un tūkstoš reiz tūkstoši.
12 Ular yuⱪiri awaz bilǝn: — «Boƣuzlanƣan ⱪoza ⱪudrǝt, dɵlǝt, danaliⱪ, küq-ⱪuwwǝt, ⱨɵrmǝt, xan-xǝrǝp Wǝ mǝdⱨiyigǝ layiⱪtur» deyixǝtti.
Tie sacīja ar stipru balsi: Tas Jērs, kas tapa nokauts, ir cienīgs, ņemt spēku un bagātību un gudrību un stiprumu un slavu un godu un pateicību.
13 Andin mǝn ǝrx, yǝr yüzi, yǝr asti wǝ dengizdiki ⱨǝrbir mǝhluⱪ wǝ ularning iqidǝ bar bolƣanlarning ⱨǝmmisining: — «Tǝhttǝ Olturƣuqiƣa wǝ Ⱪoziƣa Mǝdⱨiyǝ, ⱨɵrmǝt, xan-xǝrǝp wǝ ⱨoⱪuⱪ-ⱪudrǝt Əbǝdil’ǝbǝdgiqǝ mǝnsup bolƣay!» deginini anglidim. (aiōn g165)
Un visus radījumus, kas ir debesīs un virs zemes un zemes apakšā, un kas ir jūrā, un visus, kas tur ir iekšā, es dzirdēju sakām: Tam, kas sēž uz tā goda krēsla, un Tam Jēram lai ir pateicība un slava un gods un vara mūžīgi mūžam! (aiōn g165)
14 Tɵt ⱨayat mǝhluⱪ «Amin!» dǝp jawab ⱪayturatti, aⱪsaⱪallar yǝrgǝ yiⱪilip sǝjdǝ ⱪilatti.
Un tie četri dzīvie sacīja: Āmen! Un tie divdesmit četri vecaji metās zemē un pielūdza To, kas dzīvo mūžīgi mūžam.
