< 1 хроніки 11 >

1 І зібрався ввесь Ізра́їль до Давида в Хевро́н, говорячи: „Оце ми кість твоя та тіло твоє!
Un viss Israēls sapulcinājās pie Dāvida Hebronē un sacīja: redzi, mēs esam tavi kauli un tava miesa.
2 І давніш, коли Саул був царем, ти водив та приво́див Ізраїля на війну. І сказав Господь, Бог твій, тобі: Ти бу́деш пасти́ наро́да Мого, Ізраїля, і ти будеш князе́м над наро́дом Моїм, Ізраїлем“.
Jau sen, kamēr Sauls bija par ķēniņu, tu Israēli esi izvadījis un ievadījis, un Tas Kungs, tavs Dievs, uz tevi sacījis: tev būs manus Israēla ļaudis ganīt un tapt par valdnieku pār maniem Israēla ļaudīm.
3 І прийшли всі Ізраїлеві старші́ в Хевро́н, а Давид склав із ними умову в Хевроні перед Господнім лицем. І пома́зали вони Давида царем над Ізраїлем, за Господнім словом через Самуїла.
Un visi Israēla vecaji nāca pie ķēniņa Hebronē, un Dāvids ar tiem derēja derību Hebronē Tā Kunga priekšā. Un tie svaidīja Dāvidu par ķēniņu pār Israēli, pēc Tā Kunga vārda caur Samuēli.
4 І пішов Давид та ввесь Ізра́їль до Єрусалиму, — він Євус, і там були євусе́яни, ме́шканці того кра́ю.
Tad Dāvids un viss Israēls nogāja uz Jeruzālemi (šī ir Jebuza), un tur Jebusieši bija tās zemes iedzīvotāji.
5 І сказали ме́шканці Євусу до Давида: „Ти не вві́йдеш сюди!“Та здобу́в Дави́д тверди́ню Сіо́н, — він Місто Давида.
Un Jebuzas iedzīvotāji sacīja uz Dāvidu: te tu netiksi iekšā. Bet Dāvids uzņēma Ciānas pili, - šī ir Dāvida pilsēta.
6 І сказав Давид: „Кожен, хто найперше поб'є євусе́янина, той стане за го́лову та за зве́рхника“. І ввійшов найперше Йоа́в, син Церуїн, і став за го́лову.
Tad Dāvids sacīja: kas pirmais Jebusiešus kaus, tas būs par virsnieku un lielkungu. Tad Joabs, Cerujas dēls, visupirmais tika augšā un palika par virsnieku.
7 І осівся Дави́д у тверди́ні, тому́ назвав ім'я їй: Дави́дове Мі́сто.
Un Dāvids dzīvoja tai pilī, tāpēc to sauca par Dāvida pilsētu.
8 І він збудува́в місто навко́ло, від Мілло́ й аж навко́ло, а Йоав віднови́в решту міста.
Un viņš uztaisīja to pilsētu visapkārt, no Millus iesākot visapkārt; bet Joabs pameta dzīvus, kas pilsētā atlikās.
9 І Давид ставав усе більшим, а Госпо́дь Савао́т був із ним.
Un Dāvids auga augumā un Tas Kungs Cebaot bija ar viņu.
10 А оце го́лови Давидових ли́царів, що хоробро труди́лися з ним у його царстві, з усім Ізраїлем, щоб настанови́ти його царем, за Господнім словом, над Ізраїлем.
Un šie ir Dāvida varoņu virsnieki, kas viņa valstībā stipri pie viņa turējās ar visu Israēli, viņu celt par ķēniņu pēc Tā Kunga vārda uz Israēli.
11 А оце число Давидових ли́царів: Яшов'ам, син Гахмоні, голова тридцяти, — він махнув своїм списо́м — і побив за один раз три сотні!
Un šis ir Dāvida varoņu skaits: Jazabeams, Akmona dēls, tas augstākais no tiem trīsdesmit; viņš pacēla savu šķēpu pret trīs simtiem, kamēr tos nokāva vienā reizē.
12 А за ним Елеазар, син Додо, ахох'янин, — він один із трьох ли́царів.
Un pēc viņa bija Eleazars, Dodus dēls, Aoka dēla dēls, tas bija viens no tiem trim varoņiem.
13 Він був із Давидом у Пас-Дамімі, а филисти́мляни зібралися там на бій. І була там діля́нка поля, повна ячме́ню, а наро́д утікав перед филисти́млянами.
Viņš bija pie Dāvida PasDamimā, kad Fīlisti tur bija sapulcējušies karā; un tur bija druvas gabals ar miežiem, un tie ļaudis bēga no Fīlistiem.
14 Та вони стали посеред діля́нки, і врятували її та й побили филисти́млян. І Господь подав велику перемогу!
Tad tie nostājās pašā tīruma vidū un to aizstāvēja un kāva Fīlistus, un Tas Kungs deva lielu pestīšanu.
15 І зійшли троє з тих тридцяти на пе́реді на скелю до Давида, до печери Адуллам. А филистимський та́бір таборува́в у долині Рефаїм.
Un trīs no tiem trīsdesmit virsniekiem nogāja pie Dāvida uz to akmens kalnu Adulama alā. Un Fīlistu karaspēks bija apmeties Refaīm ielejā.
16 Давид же був тоді в тверди́ні, а филистимська зало́га була тоді в Віфлеємі.
Un Dāvids bija to brīdi pils kalnā, un Fīlisti bija karavīrus ielikuši Bētlemē.
17 І спра́гнув Давид та й сказав: „Хто напо́їть мене водою з віфлеємської крини́ці, що в брамі?“
Un Dāvidam iekārojās un viņš sacīja: kas man dos ūdeni dzert no akas pie Bētlemes vārtiem?
18 І проде́рлися ці троє до филистимського табо́ру, і зачерпну́ли води з віфлеємської криниці, що в брамі. І вони ви́несли й прине́сли до Давида, та Давид не схотів її пити, — і вилив її для Господа,
Tad tie trīs izlauzās caur Fīlistu lēģeri un smēla ūdeni no akas pie Bētlemes vārtiem, un ņēma un atnesa to pie Dāvida. Bet Dāvids to negribēja dzert, bet to izlēja Tam Kungam
19 та й сказав: „Борони мене, Боже мій, чинити таке! Чи я буду пити кров цих мужів, що ходили, наражаючи життя своє? Бо життям своїм вони прине́сли її!“І не хотів він пити її. Оце зробили троє цих ли́царів.
Un sacīja: lai Dievs mani pasargā, ka es to būtu darījis un šo vīru asinis dzēris par viņu dzīvību, jo tie savu dzīvību netaupīdami to atnesuši; un viņš to negribēja dzert. To darīja šie trīs varoņi.
20 А Авшай, Йоавів брат, — він голова тих трьох. І він махнув своїм списо́м — і побив три сотні! І він мав найславніше ім'я́ серед трьох.
Un Abizajus, Joaba brālis, bija arī par virsnieku pār trim; un tas pacēla savu šķēpu un nokāva trīs simtus. Un tam bija slava starp tiem trim.
21 З тих трьох серед двох він був найшановні́ший, і став їм за провідника́. А до тих трьох не дося́г.
Starp šiem otriem trim viņš bija jo lielā godā, un viņš tiem bija par virsnieku, bet tos pirmajus trīs viņš nepanāca.
22 Беная, син Єгоядин, син хороброго мужа, великий у діла́х, з Кавцеїлу, — він побив двох синів Аріїла моавського. І він зійшов і забив лева в сере́дині ями сніжного дня.
Benaja, Jojadas dēls, stipra vīra dēls, kas lielus darbus darījis, no Kabceēles, tas kāva divus stiprus Moabiešu lauvas, un nogāja un kāva vienu lauvu pašā alā sniega laikā.
23 І він побив одно́го єги́птянина, мужа поставно́го, на п'ять ліктів, а в руці єги́птянина був спис, як тка́цький вал. І зійшов він до нього з києм, і вирвав списа́ з руки того єги́птянина, — та й його забив його списо́м.
Viņš nokāva arī vienu Ēģiptes vīru, vīru pieci olektis garu, un tam Ēģiptietim bija šķēps rokā kā riestava; bet šis tam piegāja ar zizli un izrāva to šķēpu no tā ēģiptieša rokas un to nokāva ar viņa paša šķēpu.
24 Оце зробив Беная, син Єгоядин, і його ім'я́ було серед тих трьох хоробрих.
To darīja Benaja, Jojadas dēls, un šis bija slavens starp tiem trim varoņiem.
25 З тих тридцяти він був найповажні́ший, а до тих трьох не дося́г. І Давид призна́чив його до своєї прибі́чної сторо́жі.
Un viņš bija tas augstākais starp trīsdesmit, bet tos trīs (pirmajus) viņš nepanāca. Un Dāvids to iecēla par savu padomnieku.
26 А хоробрі му́жі були ці: Асаїл, Йоавів брат, Елханан, син Додо, із Віфлеєму,
Un karaspēka varoņi bija: Azaēls, Joaba brālis; Elanans, Dodus dēls, no Bētlemes;
27 гарор'янин Шаммот, пелонянин Хелес,
Zamots no Aroras, Elecs no Pelonas;
28 Іра, син Іккешів, текоянин, антотянин Авіезер,
Īrus, Ikeša dēls, no Tekoas; Abiēzers no Antotas;
29 хушатянин Сіббехай, ахох'янин Ілай,
Zibekajus, Uzata dēls, Ilajus, Aoka dēls,
30 нетофатянин Магарай, Хелед, син Баанин, нетофатянин,
Makarajus no Retovas; Eleds, Baēnas dēls, no Netofas;
31 Ітай, син Ріваїв, з Гів'ї Веніяминової, пір'атонянин Беная,
Itajus, Ribaja dēls, no Ģibejas Benjamina bērnos; Benaja no Pirgatoas;
32 Хурай з Нахале-Ґаашу, арв'янин Авіїл,
Urajus no Gaāša upēm; Abiēls no Arbatas;
33 бахарум'янин Азмавет, шаалвонянин Ел'яхба,
Asmavets no Baērumas; Elijabus, no Zaālbonas.
34 сини ґізонянина Гашема, Йонатан, син Шаґе, гарар'янин,
No Azema bērniem no Ģizonas bija: Jonatāns, Zages dēls no Araras;
35 Ахійям, син Сахарів, гарар'янин, Еліфал, син Урів,
Ahijams, Zakara dēls, no Araras; Elivals, Ura dēls,
36 мехар'янин Хефер, пелонянин Ахійя,
Hefers no Maķeras; Ahijus no Pelonas;
37 кармелянин Хіцро, Наарай, син Езлаїв,
Ecrus no Karmela; Naērajus, Azbajus dēls,
38 Йоїл, брат Натанів, Мівхар, син Гаґрі,
Joēls Nātana brālis; Mibears, Agra dēls,
39 аммонітянин Целек, беротянин Нахрай, зброєно́ша Йоава, Церуїного сина,
Celeķs no Amona; Naķerajus no Berotas, bruņu nesējs Joabam, Cerujas dēlam;
40 їтрянин Іра, їтрянин Ґарев,
Īrus, Jetrus dēls, Gārebs, Jetrus dēls,
41 хіттеянин Урійя, Завад, син Ахлая,
Ūrija, tas Etietis; Zabads, Aķelaja dēls,
42 Адіна, син Шізин, Руви́мівець, голова Рувимівців і над тридцятьма́,
Adinus, Zizus dēls, tas Rūbenietis, Rūbeniešu virsnieks, un pie viņa bija vēl trīsdesmit;
43 Ханан, син Маахин, і мітнянин Йосафат,
Hanans, Maēkas dēls, un Jehošafats no Matonas;
44 аштерянин Уззійя, Шама, і Еуїл, сини ароерянина Хотама,
Uzija no Astras; Šamus un Jajels, Otama dēli, no Aroēras;
45 Єдіаїл, син Шімрі, і Йоха, його брат, тіцянин,
Jediaēls, Zimrus dēls, un Joūs, viņa brālis, no Ticas;
46 махав'янин Еліїл, і Єрівай, і Йошав'я, сини Ел'наамові, і моавітянин Їтма,
Eliēls no Maēvas, un Jeribajus un Jozavijas, Elnaāma dēli; un Jetmus no Moaba;
47 Етіїл, і Овед, і Яасіїл із Цови.
Eliēls un Abeds un Jaēziēls no Mecobajas.

< 1 хроніки 11 >