Siope 34
1 Pea naʻe fai pe ʻe Elihu ʻa ʻene lea, ʻo ne pehē,
Un Elihus atbildēja un sacīja:
2 “ʻAe kau tangata poto, mou fanongo ki heʻeku ngaahi lea; pea tokanga kiate au ʻakimoutolu kuo maʻu ʻae ʻilo.
Klausāties, gudrie, manu valodu, un prātīgie, atgriežat ausis pie manis;
3 He ʻoku ʻahiʻahiʻi ʻe he telinga ʻae ngaahi lea, ʻo hangē ʻoku kamata ʻe he ngutu ʻae kai.
Jo auss pārbauda vārdus, tā kā mute bauda barību.
4 Ke tau fili kiate kitautolu ʻae fakamaau; ke tau ʻilo ʻiate kitautolu ʻaia ʻoku lelei.
Lai pārspriežam savā starpā, lai kopā atzīstam, kas ir labi.
5 He naʻe pehē ʻe Siope, ‘ʻOku ou māʻoniʻoni: pea kuo toʻo atu ʻe he ʻOtua hoku fakamaau.
Jo Ījabs saka: es esmu taisns, bet Dievs ir atņēmis manu tiesu.
6 He te u lohiakiʻi ʻa ʻeku totonu? ʻOku taʻefaʻafakamoʻui ʻa hoku lavea ʻi he taʻetalangataʻa.’
Lai gan man taisnība, mani tura par melkuli, manas mokas ir nedziedinājamas, lai gan neesmu noziedzies.
7 Ko hai ha tangata ʻoku tatau mo Siope, ʻoku ne inumia ʻae manuki ʻo hangē ko e vai?
Kur ir gan cilvēks, kā Ījabs, kas zaimošanu dzer kā ūdeni,
8 ʻAia ʻoku ne ʻalu fakataha mo e kau ngāue kovi, pea ʻeveʻeva mo e kau tangata angahala.
Un draudzējās ar ļaundarītājiem un staigā ar bezdievīgiem?
9 He naʻe pehē ʻe ia, ‘ʻOku ʻikai hano ʻaonga siʻi ki ha tangata ke ne fakafiefiaʻi ia ʻi he ʻOtua.’
Jo viņš saka: cilvēkam nekā nepalīdz, ka tas mīļo Dievu.
10 “Ko ia, fanongo mai kiate au, ʻakimoutolu ʻae kau tangata faʻa ʻilo: ko e kovi, ke mamaʻo ia mei he ʻOtua, pea mo e angahala mei he Māfimafi.
Tādēļ, gudrie vīri, klausāties mani. Nevar būt, ka Dievs ir ļauns un tas Visuvarenais netaisns.
11 He ko e ngāue ʻae tangata te ne totongi kiate ia, pea fakaʻilo ki he tangata kotoa pē ʻo fakatatau ki hono ngaahi hala.
Jo Viņš cilvēkam maksā pēc viņa darba, un ikkatram liek klāties pēc viņa gājuma.
12 ʻIo, ko e moʻoni ʻe ʻikai fai kovi ʻae ʻOtua, pea ʻe ʻikai fakahalaʻi ʻae fakamaau ʻe he Māfimafi.
Patiesi, Dievs nedara ļauna, un tas Visuvarenais nepārgroza tiesu!
13 Ko hai naʻa ne fakanofo ia ke pule ki māmani? Pea ko hai kuo ne ngaohi ʻa māmani kotoa pē?
Kam pasaule ir pavēlēta, ja ne Viņam, un kas ir radījis visu zemi?
14 Kapau te ne fakatokangaʻi hono finangalo ki he tangata, te ne tānaki kiate ia hono laumālie mo ʻene mānava;
Ja Viņš Savu sirdi grieztu uz Sevi pašu vien, un Savu garu un Savu dvašu ņemtu pie Sevis:
15 ʻE mate fakataha ʻae kakano kotoa pē, pea ʻe toe liliu ʻae tangata ko e efu.
Tad visa miesa kopā mirtu, un cilvēks taptu atkal par pīšļiem.
16 “Kapau ʻoku ke maʻu ʻae faʻa ʻilo, fanongo eni: fakafanongo ki he leʻo ʻo ʻeku ngaahi lea.
Ja nu tev ir saprašana, klausi to, ņem vērā manas valodas balsi.
17 Te ne faʻa pule ʻaia ʻoku fehiʻa ki he totonu? Pea te ke faʻa fakahalaiaʻi ʻaia ʻoku mātuʻaki angatonu?
Vai jel, kas taisnību ienīst, varēs vadīt? Kā tad tev bija tiesāt to Vistaisnāko?
18 He ʻoku ngali ke pehē ki ha tuʻi, ʻOku ke kovi? Pe ki he houʻeiki, ʻOku mou fai kovi?
Viņu, kas uz ķēniņu var sacīt: tu netikli, un uz valdnieku: tu blēdi;
19 Ka ʻe fēfē kiate ia ʻaia ʻoku ʻikai te ne filifilimānako ki he kakai houʻeiki, pea ʻoku ʻikai lahi hake ʻene tokanga ki he koloaʻia ʻi he masiva? He ko e ngāue ʻa hono nima ʻakinautolu kotoa pē.
Kas neuzlūko valdnieku vaigu un neieredz bagātus vairāk nekā nabagus, jo tie visi ir Viņa roku darbs.
20 Te nau mate fakafokifā pe, pea ʻe mamahi ʻae kakai ʻi he tuʻuapō mālie, pea nau mole atu: pea ʻe fetuku atu ʻae kau mālohi taʻehanima.
Acumirklī tie nomirst, un nakts vidū tautas top iztrūcinātas un iet bojā, un varenie top aizrauti un ne caur cilvēka roku.
21 “He ʻoku ʻi he ngaahi fale ʻoe tangata ʻa hono fofonga, pea ʻoku ne ʻafioʻi ʻa hono ʻalunga kotoa pē.
Jo Viņa acis skatās uz cilvēka ceļiem, un Viņš redz visus viņa soļus.
22 ʻOku ʻikai ha poʻuli, pe ha malumalu ʻoe mate, ʻe faʻa fakafufū ai ʻe he kau fai kovi ʻakinautolu.
Tumsas nav nedz nāves ēnas, kur ļaundarītāji varētu slēpties.
23 Koeʻuhi ʻe [ʻi he meʻa ʻoku totonu]; koeʻuhi ke ne fie fakamaau ai mo e ʻOtua.
Viņam cilvēks ilgi nav jāmeklē, ka lai nāk uz tiesu Dieva priekšā.
24 Te ne lailaiki ʻae kau tangata mālohi tokolahi taʻefaʻalaua, pea fokotuʻu ʻae niʻihi moʻono totongi.
Viņš satriec varenos bez izmeklēšanas un ieceļ citus viņu vietā.
25 Ko ia ʻoku ne ʻilo ʻenau ngaahi ngāue, pea ʻoku ne fulihi ʻakinautolu ʻi he pō, pea ʻoku nau ʻauha ai.
Tāpēc ka Viņš zina viņu darbus, Viņš tos apgāž naktī, ka tie top satriekti.
26 ʻOku ne taaʻi ʻakinautolu ʻo hangē ko e kau tangata fai kovi, ʻi he ʻao ʻoe kakai.
Viņš tos šausta kā bezdievīgus, tādā vietā, kur visi redz.
27 Koeʻuhi naʻa nau tafoki kimui meiate ia, pea ʻikai fie tokanga ki hono ngaahi hala:
Tāpēc ka tie no Viņa atkāpušies un nav apdomājuši visus Viņa ceļus.
28 Ko ia ʻoku nau fakahoko ʻae tangi ʻae masiva ke aʻu atu kiate ia, pea ʻoku ne ongoʻi ʻae tangi ʻae mahaki.
Ka nabaga brēkšanai bija jānāk pie Viņa, un bēdīgā kliegšanu Viņš paklausīja.
29 ʻOku foaki ʻe ia ʻae fiemālie, ko hai te ne faʻa fakamamahi? Pea ka fufū ʻe ia hono fofonga, ko hai ʻe faʻa mamata kiate ia? ʻO kapau te ne fai ki ha puleʻanga, pe ki ha tangata pe tokotaha:
Kad Viņš dod mieru, kas tad pazudinās? Kad Viņš Savu vaigu apslēpj, kas Viņu skatīs? Tā tas ir ar tautām, tā ar ikvienu cilvēku,
30 Koeʻuhi ke ʻoua naʻa pule ʻae mālualoi, telia naʻa fasiaʻi ʻae kakai.
Lai nelieša cilvēks nevalda un tautai nav par valgiem.
31 “ʻOku taau moʻoni mo e ʻOtua ʻae lea pehē ki ai, kuo u kātaki, ʻe ʻikai te u fakamamahi.
Jo uz Dievu jāsaka: man bija jācieš, es vairs negrēkošu.
32 Ko ia ʻoku ʻikai te u ʻilo ke ke ako ia kiate au: kapau kuo u fai angahala, ʻe ʻikai te u toe fai ia.
Ko es neredzu, to māci tu man; ja esmu darījis netaisnību, tad to vairs nedarīšu.
33 ʻE fakatatau ia koā mo ho loto? Te ne totongi ia, ʻo kapau te ke ʻoua, pe te ke loto ki ai; kae ʻikai ko au: ko ia ke ke tala ʻaia ʻoku ke ʻilo.
Vai Dievs lai atlīdzina pēc tava prāta? Jo tu neesi mierā! tad spriedi tu, ne es! Un ko tu taču māki sacīt!
34 Ke tala kiate au ʻe he kau tangata faʻa ʻilo, pea ke fanongo kiate au ʻe ha tangata poto.
Prātīgi ļaudis man sacīs, un ikviens gudrs vīrs, kas uz mani klausījies:
35 ‘Kuo lea ʻa Siope ʻi he taʻeʻilo, pea ʻoku taʻepoto ʻa ʻene ngaahi lea.
Ījabs runājis neprazdams, un viņa vārdi nav bijuši gudri.
36 Ko hoku loto ke fakamaauʻi ʻa Siope ʻo aʻu ki he ngataʻanga, koeʻuhi ko ʻene ngaahi tali ʻo hangē ko e kau tangata angahala.
Kaut Ījabs taptu pārbaudīts līdz galam, ka viņš runā, kā bezdievīgi ļaudis.
37 He ʻoku ne fakahoko ʻae talangataʻa ki he angahala, ʻoku ne pasipasi hono nima ʻiate kitautolu, ʻo fakalahi ʻene ngaahi lea ki he ʻOtua.”
Jo viņš krauj grēku uz grēku, viņš mūsu priekšā zaimo un runā daudz pret to stipro Dievu. -
