< Job 20 >

1 Y respondió Zofar naamatita, y dijo:
Tad Cofars no Naēmas atbildēja un sacīja:
2 Por cierto mis pensamientos me hacen responder, y por tanto me apresuro.
Uz to manas sirds domas mani spiež atbildēt, un es nevaru valdīties.
3 La reprensión de mi censura he oído, y me hace responder el espíritu de mi inteligencia.
Es dzirdu pārmācīšanu sev par kaunu, bet mans gars savā gudrībā zinās atbildēt.
4 ¿No sabes esto que fue siempre, desde el tiempo que fue puesto el hombre sobre la tierra,
Vai tu nezini, ka mūžam tā bijis, kamēr Dievs cilvēkus licis virs zemes,
5 que la alegría de los impíos es breve, y el gozo del hipócrita por un momento?
Ka bezdievīgo lielība ilgi nepastāv, un ka blēdnieka prieks paliek tik acumirkli?
6 Si subiere su altura hasta el cielo, y su cabeza tocare en las nubes,
Jebšu viņa greznība uzkāptu līdz debesīm, un viņa galva sniegtu līdz padebešiem,
7 con su mismo estiércol perecerá para siempre; los que le hubieren visto, dirán: ¿Qué es de él?
Taču kā viņa sūds viņš mūžam zudīs; kas viņu redzējuši, tie sacīs: kur viņš ir?
8 Como sueño volará, y no será hallado; y se disipará como visión nocturna.
Viņš aizskries kā sapnis, ka to nevarēs atrast, un pazudīs kā parādīšana naktī.
9 El ojo que le habrá visto, nunca más le vera; ni su lugar le echará más de ver.
Acs, kas viņu redzējusi, to vairs neredzēs, un viņa vieta to vairs neieraudzīs.
10 Sus hijos pobres andarán rogando; y sus manos devolverán lo que él robó.
Viņa bērni pielabināsies pie nabagiem, un viņa roka dos atpakaļ viņa mantu.
11 Sus huesos están llenos de los pecados de su juventud, y con él serán sepultados en el polvo.
Viņa kauli bija pilni jaunības spēka, bet apgulsies ar viņu pīšļos.
12 Si el mal se endulzó en su boca, si lo ocultaba debajo de su lengua;
Jebšu blēdība bijusi salda viņa mutei, un viņš to slēpis apakš savas mēles,
13 si le parecía bien, y no lo dejaba, sino que lo detenía entre su paladar;
Un viņš to mīlējis un nepametis, bet to paturējis savā mutē:
14 su comida se mudará en sus entrañas, hiel de áspides será dentro de él.
Taču viņa barība pārvērtīsies viņa iekšās, par odžu žultīm tā būs iekš viņa.
15 Comió haciendas, mas las vomitará; de su vientre las sacará Dios.
Mantu, ko ierijis, viņš atkal izvems, un Dievs to izgrūdīs viņam no vēdera.
16 Veneno de áspides chupará; lo matará lengua de víbora.
Odžu žultis viņš zīdīs, glodeņu dzelonis viņu nokaus.
17 No verá los arroyos, las riberas de los ríos de miel y de manteca.
Viņš neredzēs upes, kas ielejās tek no medus un piena.
18 Restituirá el trabajo ajeno conforme a la hacienda que tomó; y no tragará, ni gozará.
Viņš gan strādās, bet to atdos un no tā nebaudīs; cik viņš arī neiemantos, prieka tam nebūs.
19 Por cuanto quebrantó y desamparó a los pobres, robó casas, y no las edificó;
Jo viņš nospaidījis un atstājis nabagus, namus viņš laupījis, bet tos neuzcels.
20 por tanto, no sentirá él sosiego en su vientre, ni escapará con su codicia.
Jo viņa kuņģis nebija pildāms, viņš neizglābsies caur savu mantu.
21 No quedó nada que no comiese; por tanto su bien no será durable.
Viņa rīklei nekas neizmuka, tādēļ viņa labums nepastāvēs.
22 Cuando fuere lleno su bastimento, tendrá angustia; las manos todas de los malvados vendrán sobre él.
Pašā bagātā pilnībā viņam būs bēdas, visu apbēdināto roka nāks viņam virsū.
23 Cuando se pusiere a llenar su vientre, Dios enviará sobre él el furor de su ira, y la hará llover sobre él y sobre su comida.
Un notiks, lai viņa kuņģis top pilns, tad (Dievs) uz viņu sūtīs savas bardzības karstumu un uz viņu liks lītin līt, lai to rij.
24 Huirá de las armas de hierro, y el arco de acero le atravesará.
Viņš bēgs no dzelzs bruņām, un vara stops viņam izšaus cauri.
25 Desenvainará y sacará saeta de su aljaba, y relumbrante pasará por su hiel; sobre él vendrán terrores.
Viņš izvelk un no viņa miesām nāk ārā, no viņa žultīm spīdoša dzelzs, un nāves šausmas viņu pārņem.
26 Todas tinieblas están guardadas para sus secretos; fuego no soplado lo devorará; su sucesor será quebrantado en su tienda.
Visāda tumsība apklās viņa krājumu, neuzpūsts uguns viņu aprīs, un nomaitās to atlikumu viņa dzīvoklī.
27 Los cielos descubrirán su iniquidad, y la tierra se levantará contra él.
Debess viņa noziegumu darīs zināmu, un zeme celsies pret viņu.
28 Los renuevos de su casa serán trasportados; serán derramados en el día de su furor.
Viņa nama krājums aizies, viņam izšķīdīs Dieva dusmības dienā.
29 Esta es la parte que Dios apareja al hombre impío, y la heredad que Dios le señala por su palabra.
Šī ir bezdievīga cilvēka daļa no Dieva, un viņa nospriesta mantība no tā stiprā Dieva.

< Job 20 >