< Salmos 102 >

1 Oración del pobre, cuando estuviere angustiado, y delante de Jehová derramare su lamento. JEHOVÁ, oye mi oración, y venga mi clamor á ti.
Bēdu cilvēka lūgšana, kad tas ir noskumis un savas žēlabas izgāž Tā Kunga priekšā. Ak Kungs, klausi manu lūgšanu, un mana saukšana lai nāk pie Tevis.
2 No escondas de mí tu rostro: en el día de mi angustia inclina á mí tu oído; el día que [te] invocare, apresúrate á responderme.
Neapslēp Savu vaigu priekš manis, atgriez Savu ausi pie manis bēdu laikā; tai dienā, kad es saucu, paklausi mani drīz.
3 Porque mis días se han consumido como humo; y mis huesos cual tizón están quemados.
Jo manas dienas ir iznīkušas kā dūmi, un mani kauli ir izdeguši kā pagale.
4 Mi corazón fué herido, y secóse como la hierba; por lo cual me olvidé de comer mi pan.
Mana sirds ir sasista un izkaltusi kā zāle, tā ka es aizmirstu pat savu maizi ēst.
5 Por la voz de mi gemido mis huesos se han pegado á mi carne.
Mani kauli līp pie manas miesas no kaukšanas un nopūšanās.
6 Soy semejante al pelícano del desierto; soy como el buho de las soledades.
Es esmu tā kā dumpis tuksnesī, es esmu kā apogs (pūce) izpostītās vietās.
7 Velo, y soy como el pájaro solitario sobre el tejado.
Es esmu nomodā un tāpat kā vientulis putns uz jumta.
8 Cada día me afrentan mis enemigos; los que se enfurecen contra mí, hanse contra mí conjurado.
Mani ienaidnieki mani nievā cauru dienu; kas pret mani trako, tie mani dara par lāsta vārdu.
9 Por lo que como la ceniza á manera de pan, y mi bebida mezclo con lloro,
Jo es ēdu pelnus kā maizi un sajaucu savu dzērienu ar asarām,
10 A causa de tu enojo y de tu ira; pues me alzaste, y me has arrojado.
Tavas bardzības un dusmības pēc, jo Tu mani esi pacēlis un atkal nogāzis.
11 Mis días son como la sombra que se va; y heme secado como la hierba.
Manas dienas ir kā ēna pavakarē, un es kalstu kā zāle.
12 Mas tú, Jehová, permanecerás para siempre, y tu memoria para generación y generación.
Bet Tu, Kungs, paliec mūžīgi un Tava piemiņa līdz radu radiem.
13 Tú levantándote, tendrás misericordia de Sión; porque el tiempo de tener misericordia de ella, porque el plazo es llegado.
Kaut Tu celtos un apžēlotos par Ciānu, jo jau ir laiks par viņu apžēloties, jo tas nospriestais laiks ir atnācis.
14 Porque tus siervos aman sus piedras, y del polvo de ella tienen compasión.
Jo Tavi kalpi mīļo viņas akmeņus un žēlojās, ka tā guļ pīšļos.
15 Entonces temerán las gentes el nombre de Jehová, y todos los reyes de la tierra tu gloria;
Tad pagāni bīsies Tā Kunga Vārdu, un visi ķēniņi virs zemes Tavu godību,
16 Por cuanto Jehová habrá edificado á Sión, y en su gloria será visto;
Kad Tas Kungs Ciānu uztaisīs un parādīsies Savā godībā.
17 Habrá mirado á la oración de los solitarios, y no habrá desechado el ruego de ellos.
Viņš griežas pie bēdu ļaužu lūgšanas un nenicina pielūgšanu.
18 Escribirse ha esto para la generación venidera: y el pueblo que se criará, alabará á JAH.
Lai tas top uzrakstīts pēcnākamiem, un tie ļaudis, kas vēl taps radīti, slavēs To Kungu.
19 Porque miró de lo alto de su santuario; Jehová miró de los cielos á la tierra,
Jo Viņš skatās no Sava svēta augstuma, Tas Kungs lūko no debesīm uz zemi,
20 Para oir el gemido de los presos, para soltar á los sentenciados á muerte;
Ka Viņš dzird cietumnieku nopūšanos un atsvabina nāves bērnus;
21 Porque cuenten en Sión el nombre de Jehová, y su alabanza en Jerusalem,
Ka Tā Kunga vārds top sludināts Ciānā un Viņa slava Jeruzālemē,
22 Cuando los pueblos se congregaren en uno, y los reinos, para servir á Jehová.
Kad tautas sapulcējās kopā un valstis, Tam Kungam kalpot.
23 El afligió mi fuerza en el camino; acortó mis días.
Bet Viņš ir pazemojis ceļā manu spēku un paīsinājis manas dienas.
24 Dije: Dios mío, no me cortes en el medio de mis días: por generación de generaciones son tus años.
Es saku: mans Dievs, neņem mani nost pusmūžā. Tavi gadi paliek līdz radu radiem.
25 Tú fundaste la tierra antiguamente, y los cielos son obra de tus manos.
Senlaikus Tu esi nodibinājis zemi, un debesis ir Tavu roku darbs.
26 Ellos perecerán, y tú permanecerás; y todos ellos como un vestido se envejecerán; como una ropa de vestir los mudarás, y serán mudados:
Tās zudīs, bet Tu pastāvēsi; tās sadils visas, kā drēbes; Tu tās pārvērtīsi kā drānas, un tās pārvērtīsies;
27 Mas tú eres el mismo, y tus años no se acabarán.
Bet Tu palieci tas pats, un Tavi gadi nebeigsies.
28 Los hijos de tus siervos habitarán, y su simiente será afirmada delante de ti.
Tavu kalpu bērni paliks, un viņu dzimums būs pastāvīgs Tavā priekšā.

< Salmos 102 >