< Proverbios 23 >

1 CUANDO te sentares á comer con algún señor, considera bien lo que estuviere delante de ti;
Kad tu sēdies, maizi ēst ar valdnieku, tad ņem labi vērā, kas tavā priekšā.
2 Y pon cuchillo á tu garganta, si tienes gran apetito.
Tu nazi lieci pie savas rīkles, ja esi negausis cilvēks.
3 No codicies sus manjares delicados, porque es pan engañoso.
Neiegribies viņa gardumu; jo tā ir viltus maize.
4 No trabajes por ser rico; pon coto á tu prudencia.
Nedzenies bagāts tapt, atmet tādu savu padomu.
5 ¿Has de poner tus ojos en las riquezas, siendo ningunas? porque hacerse han alas, como alas de águila, y volarán al cielo.
Vai tu savām acīm ļausi laisties, kur nav nekā? Jo tas tiešām ņemsies spārnus, kā ērglis, kas pret debesi skrien.
6 No comas pan de [hombre de] mal ojo, ni codicies sus manjares:
Neēd tā maizi, kam skaudīga acs, un nekāro viņa gardumus;
7 Porque cual es su pensamiento en su alma, tal es él. Come y bebe, te dirá; mas su corazón no está contigo.
Jo kādas viņa sirds domas, tāds viņš ir. „Ēd un dzer!“tā viņš tev saka, bet viņa sirds nav ar tevi.
8 Vomitarás la parte que tú comiste, y perderás tus suaves palabras.
Tavi kumosi, ko tu ieēdis, tev būs jāaizvemj, un tavi mīlīgie vārdi būs bijuši veltīgi.
9 No hables á oídos del necio; porque menospreciará la prudencia de tus razones.
Nerunā priekš ģeķa ausīm; jo viņš tik nievās tavus prātīgos vārdus.
10 No traspases el término antiguo, ni entres en la heredad de los huérfanos:
Neatcel vecās robežas un nenāc uz bāreņu tīrumiem;
11 Porque el defensor de ellos es el Fuerte, el cual juzgará la causa de ellos contra ti.
Jo viņu atriebējs ir varens; tas iztiesās viņu tiesu pret tevi.
12 Aplica tu corazón á la enseñanza, y tus oídos á las palabras de sabiduría.
Loki savu sirdi pie pamācīšanas un savas ausis pie prātīgas valodas.
13 No rehuses la corrección del muchacho: [porque] si lo hirieres con vara, no morirá.
Neatrauj bērnam pārmācību; ja tu viņu ar rīkstēm šaustīsi, tad tādēļ jau nemirs.
14 Tú lo herirás con vara, y librarás su alma del infierno. (Sheol h7585)
Tu viņu šaustīsi ar rīkstēm un izglābsi viņa dvēseli no elles. (Sheol h7585)
15 Hijo mío, si tu corazón fuere sabio, también á mí se me alegrará el corazón;
Mans dēls, ja tava sirds gudra, tad mana sirds priecāsies, tiešām tā priecāsies;
16 Mis entrañas también se alegrarán, cuando tus labios hablaren cosas rectas.
Un manas īkstis no prieka lēks, ja tavas lūpas runās skaidrību.
17 No tenga tu corazón envidia de los pecadores, antes [persevera] en el temor de Jehová todo tiempo:
Lai tava sirds nedeg uz grēciniekiem; bet turies vienmēr Tā Kunga bijāšanā.
18 Porque ciertamente hay fin, y tu esperanza no será cortada.
Jo tiešām nāks pastara diena, un tava gaidīšana nebūs veltīga.
19 Oye tú, hijo mío, y sé sabio, y endereza tu corazón al camino.
Klausies tu, mans bērns, un esi gudrs un turi savu sirdi taisnā ceļā.
20 No estés con los bebedores de vino, ni con los comedores de carne:
Neesi ar vīna dzērājiem, kas rijot savu pašu miesu rij;
21 Porque el bebedor y el comilón empobrecerán: y el sueño hará vestir vestidos rotos.
Jo dzērājs un rijējs panīks, un paģiras vilks skrandas mugurā.
22 Oye á tu padre, á aquel que te engendró; y cuando tu madre envejeciere, no la menosprecies.
Klausi savam tēvam, kas tevi dzemdinājis, un nenicini savu māti, kad tā būs veca.
23 Compra la verdad, y no la vendas; la sabiduría, la enseñanza, y la inteligencia.
Pērc patiesību, un nepārdod gudrību, pamācīšanu un atzīšanu.
24 Mucho se alegrará el padre del justo: y el que engendró sabio se gozará con él.
Ar lielu prieku priecāsies taisnā tēvs, un kas gudru dzemdina, tas līksmosies par viņu.
25 Alégrense tu padre y tu madre, y gócese la que te engendró.
Lai tavs tēvs un tava māte priecājās, un lai līksmojās, kas tevi dzemdējusi.
26 Dame, hijo mío, tu corazón, y miren tus ojos por mis caminos.
Dod man savu sirdi, mans dēls, un lai mans ceļš tavām acīm labi patīk.
27 Porque sima profunda es la ramera, y pozo angosto la extraña.
Jo mauka ir dziļa bedre, un sveša sieva šaura aka.
28 También ella, como robador, acecha, y multiplica entre los hombres los prevaricadores.
Tiešām tā glūn kā laupītājs, un vairo atkāpējus pasaulē.
29 ¿Para quién será el ay? ¿para quién el ay? ¿para quién las rencillas? ¿para quién las quejas? ¿para quién las heridas en balde? ¿para quién lo amoratado de los ojos?
Kam gaudas? Kam vaidi? Kam bāršanās? Kam žēlabas? Kam skrambas par velti? Kam neskaidras acis?
30 Para los que se detienen mucho en el vino, para los que van buscando la mistura.
Tiem, kas pie vīna kavējās, tiem, kas nāk salda dzēriena meklēt.
31 No mires al vino cuando rojea, cuando resplandece su color en el vaso: éntrase suavemente;
Neskaties pēc vīna, ka viņš tāds sarkans, ka biķerī tas zvīļo, ka tik vēlīgi nostaigā lejā.
32 [Mas] al fin como serpiente morderá, y como basilisco dará dolor:
Pēc viņš dzeļ kā čūska un dur kā odze.
33 Tus ojos mirarán las extrañas, y tu corazón hablará perversidades.
Tavas acis skatās pēc svešām sievām, un tava sirds runā netiklību,
34 Y serás como el que yace en medio de la mar, ó como el que está en la punta de un mastelero.
Un tu esi, kā kas jūras vidū guļ, un kā kas masta virsgalā guļ.
35 [Y dirás]: Hiriéronme, mas no me dolió; azotáronme, mas no lo sentí; cuando despertare, aun lo tornaré á buscar.
„Mani sit, bet man nesāp; mani grūsta, bet es nejūtu. Kad jel uzmodīšos? Tad sākšu atkal no gala!“

< Proverbios 23 >