< Job 37 >

1 A ESTO también se espanta mi corazón, y salta de su lugar.
Patiesi, par to trīc mana sirds un uzlec no savas vietas.
2 Oid atentamente su voz terrible, y el sonido que sale de su boca.
Klausiet, jel klausiet, kā Viņa pērkons rūc, un kāda balss no Viņa mutes iziet.
3 Debajo de todos los cielos lo dirige, y su luz hasta los fines de la tierra.
Viņš to izlaiž pa visām debesīm, un Savu spīdumu pa visiem zemes galiem.
4 Después de ella bramará el sonido, tronará él con la voz de su magnificencia; y aunque sea oída su voz, no los detiene.
Pēc tam rūc Viņa balss, Viņš liek pērkonam rībēt ar varenu skaņu un neaiztur tos (zibeņus), kad Viņa balss nāk dzirdama.
5 Tronará Dios maravillosamente con su voz; él hace grandes cosas, que nosotros no entendemos.
Tas stiprais Dievs ar Savu balsi liek pērkonam rūkt brīnišķi, Viņš dara lielas lietas, ko neizprotam.
6 Porque á la nieve dice: Desciende á la tierra; también á la llovizna, y á los aguaceros de su fortaleza.
Jo Viņš saka uz sniegu: krīti uz zemi, un uz stipro lietu, tad stiprais lietus ir klāt ar varu.
7 Así hace retirarse á todo hombre, para que los hombres todos reconozcan su obra.
Viņš aizzieģelē visu cilvēku roku, lai Viņu pazīst visi ļaudis, ko viņš radījis.
8 La bestia se entrará en su escondrijo, y estaráse en sus moradas.
Zvēri iet savā alā un paliek savā vietā.
9 Del mediodía viene el torbellino, y el frío de los vientos del norte.
No dienvidu puses nāk vētra un no ziemeļa puses aukstums.
10 Por el soplo de Dios se da el hielo, y las anchas aguas son constreñidas.
Caur tā stiprā Dieva pūšanu nāk salna, ka platas upes aizsalst.
11 Regando también llega á disipar la densa nube, y con su luz esparce la niebla.
Viņš arī apkrauj ar ūdeņiem biezos mākoņus un izplēš Savus ugunīgos padebešus.
12 Asimismo por sus designios se revuelven las nubes en derredor, para hacer sobre la haz del mundo, en la tierra, lo que él les mandara.
Tie griežas apkārt pēc Viņa gudrā prāta, ka tie padara visu, ko Viņš tiem pavēl pa visu plato pasauli,
13 Unas veces por azote, otras por causa de su tierra, otras por misericordia las hará parecer.
Vai par rīksti savai zemei, vai par labu Viņš tā liek notikt.
14 Escucha esto, Job; repósate, y considera las maravillas de Dios.
Liec to vērā, Ījab, stāvi klusu, un apdomā tā stiprā Dieva brīnumus.
15 ¿Supiste tú cuándo Dios las ponía en concierto, y hacía levantar la luz de su nube?
Vai tu zini, kad Dievs nodomājis, Savu debesu spīdumam likt spīdēt?
16 ¿Has tú conocido las diferencias de las nubes, las maravillas del Perfecto en sabiduría?
Vai tu zini padebešu lidināšanos, tā Visuzinātāja brīnumus?
17 ¿Por qué están calientes tus vestidos cuando se fija el [viento del] mediodía sobre la tierra?
Tu, kam drēbes paliek karstas, kad Viņš zemi svilina dienas vidus bulā.
18 ¿Extendiste tú con él los cielos, firmes como un espejo sólido?
Vai tu ar Viņu esi izpletis tos spožos padebešus, kas cieti stāv kā liets spieģelis?
19 Muéstranos qué le hemos de decir; [porque] nosotros no podemos componer [las ideas] á causa de las tinieblas.
Stāsti mums, ko mums Viņam būs sacīt, jo aiz tumsības mēs nekā nevaram izdarīt.
20 ¿Será preciso contarle cuando yo hablaré? Por más que el hombre razone, quedará como abismado.
Vai Viņam lai saka, ka es runāšu? Jo kurš cilvēks vēlētos, lai viņu aprij!
21 He aquí aún: no se puede mirar la luz esplendente en los cielos, luego que pasa el viento y los limpia,
Un nu gan saules gaismu neredz, kas pie debesīm spoži spīd, bet kad vējš pūš, tā skaidrojās.
22 Viniendo de la parte del norte la dorada claridad. En Dios hay una majestad terrible.
No ziemeļiem nāk zelts, - bet Dievs mājo bijājamā godībā.
23 El [es] Todopoderoso, al cual no alcanzamos, grande en potencia; y en juicio y en multitud de justicia no afligirá.
To Visuvareno, to mēs nepanāksim, kas liels spēkā, bet tiesu un taisnības pilnību Viņš negroza.
24 Temerlo han por tanto los hombres: él no mira á los sabios de corazón.
Tāpēc cilvēki Viņu bīstas, Viņš neuzlūko nevienu pašgudru.

< Job 37 >