< Job 34 >

1 ADEMÁS respondió Eliú, y dijo:
Un Elihus atbildēja un sacīja:
2 Oid, sabios, mis palabras; y vosotros, doctos, estadme atentos.
Klausāties, gudrie, manu valodu, un prātīgie, atgriežat ausis pie manis;
3 Porque el oído prueba las palabras, como el paladar gusta para comer.
Jo auss pārbauda vārdus, tā kā mute bauda barību.
4 Escojamos para nosotros el juicio, conozcamos entre nosotros cuál [sea] lo bueno:
Lai pārspriežam savā starpā, lai kopā atzīstam, kas ir labi.
5 Porque Job ha dicho: Yo soy justo, y Dios me ha quitado mi derecho.
Jo Ījabs saka: es esmu taisns, bet Dievs ir atņēmis manu tiesu.
6 ¿He de mentir yo contra mi razón? Mi saeta es gravosa sin [haber yo] prevaricado.
Lai gan man taisnība, mani tura par melkuli, manas mokas ir nedziedinājamas, lai gan neesmu noziedzies.
7 ¿Qué hombre hay como Job, que bebe el escarnio como agua?
Kur ir gan cilvēks, kā Ījabs, kas zaimošanu dzer kā ūdeni,
8 Y va en compañía con los que obran iniquidad, y anda con los hombres maliciosos.
Un draudzējās ar ļaundarītājiem un staigā ar bezdievīgiem?
9 Porque ha dicho: De nada servirá al hombre el conformar su voluntad con Dios.
Jo viņš saka: cilvēkam nekā nepalīdz, ka tas mīļo Dievu.
10 Por tanto, varones de seso, oidme: Lejos esté de Dios la impiedad, y del Omnipotente la iniquidad.
Tādēļ, gudrie vīri, klausāties mani. Nevar būt, ka Dievs ir ļauns un tas Visuvarenais netaisns.
11 Porque él pagará al hombre según su obra, y él le hará hallar conforme á su camino.
Jo Viņš cilvēkam maksā pēc viņa darba, un ikkatram liek klāties pēc viņa gājuma.
12 Sí, por cierto, Dios no hará injusticia, y el Omnipotente no pervertirá el derecho.
Patiesi, Dievs nedara ļauna, un tas Visuvarenais nepārgroza tiesu!
13 ¿Quién visitó por él la tierra? ¿y quién puso en orden todo el mundo?
Kam pasaule ir pavēlēta, ja ne Viņam, un kas ir radījis visu zemi?
14 Si él pusiese sobre el [hombre] su corazón, y recogiese así su espíritu y su aliento,
Ja Viņš Savu sirdi grieztu uz Sevi pašu vien, un Savu garu un Savu dvašu ņemtu pie Sevis:
15 Toda carne perecería juntamente, y el hombre se tornaría en polvo.
Tad visa miesa kopā mirtu, un cilvēks taptu atkal par pīšļiem.
16 Si pues [hay en ti] entendimiento, oye esto: escucha la voz de mis palabras.
Ja nu tev ir saprašana, klausi to, ņem vērā manas valodas balsi.
17 ¿Enseñorearáse el que aborrece juicio? ¿y condenarás tú al que es tan justo?
Vai jel, kas taisnību ienīst, varēs vadīt? Kā tad tev bija tiesāt to Vistaisnāko?
18 ¿Hase de decir al rey: Perverso; y á los príncipes: Impíos?
Viņu, kas uz ķēniņu var sacīt: tu netikli, un uz valdnieku: tu blēdi;
19 ¿[Cuánto menos á] aquel que no hace acepción de personas de príncipes, ni el rico es de él más respetado que el pobre? porque todos son obras de sus manos.
Kas neuzlūko valdnieku vaigu un neieredz bagātus vairāk nekā nabagus, jo tie visi ir Viņa roku darbs.
20 En un momento morirán, y á media noche se alborotarán los pueblos, y pasarán, y sin mano será quitado el poderoso.
Acumirklī tie nomirst, un nakts vidū tautas top iztrūcinātas un iet bojā, un varenie top aizrauti un ne caur cilvēka roku.
21 Porque sus ojos están sobre los caminos del hombre, y ve todos sus pasos.
Jo Viņa acis skatās uz cilvēka ceļiem, un Viņš redz visus viņa soļus.
22 No hay tinieblas ni sombra de muerte donde se encubran los que obran maldad.
Tumsas nav nedz nāves ēnas, kur ļaundarītāji varētu slēpties.
23 No carga pues él al hombre más [de lo justo], para que vaya con Dios á juicio.
Viņam cilvēks ilgi nav jāmeklē, ka lai nāk uz tiesu Dieva priekšā.
24 El quebrantará á los fuertes sin pesquisa, y hará estar otros en su lugar.
Viņš satriec varenos bez izmeklēšanas un ieceļ citus viņu vietā.
25 Por tanto él hará notorias las obras de ellos, cuando los trastornará en la noche, y serán quebrantados.
Tāpēc ka Viņš zina viņu darbus, Viņš tos apgāž naktī, ka tie top satriekti.
26 Como á malos los herirá en lugar donde sean vistos:
Viņš tos šausta kā bezdievīgus, tādā vietā, kur visi redz.
27 Por cuanto así se apartaron de él, y no consideraron todos sus caminos;
Tāpēc ka tie no Viņa atkāpušies un nav apdomājuši visus Viņa ceļus.
28 Haciendo venir delante de él el clamor del pobre, y que oiga el clamor de los necesitados.
Ka nabaga brēkšanai bija jānāk pie Viņa, un bēdīgā kliegšanu Viņš paklausīja.
29 Y si él diere reposo, ¿quién inquietará? si escondiere el rostro, ¿quién lo mirará? [Esto] sobre una nación, y lo mismo sobre un hombre;
Kad Viņš dod mieru, kas tad pazudinās? Kad Viņš Savu vaigu apslēpj, kas Viņu skatīs? Tā tas ir ar tautām, tā ar ikvienu cilvēku,
30 Haciendo que no reine el hombre hipócrita para vejaciones del pueblo.
Lai nelieša cilvēks nevalda un tautai nav par valgiem.
31 De seguro conviene se diga á Dios: Llevado he ya [castigo], no [más] ofenderé:
Jo uz Dievu jāsaka: man bija jācieš, es vairs negrēkošu.
32 Enséñame tú lo que yo no veo: que si hice mal, no lo haré más.
Ko es neredzu, to māci tu man; ja esmu darījis netaisnību, tad to vairs nedarīšu.
33 ¿[Ha de ser eso] según tu mente? El te retribuirá, ora rehuses, ora aceptes, y no yo: di si no, lo que tú sabes.
Vai Dievs lai atlīdzina pēc tava prāta? Jo tu neesi mierā! tad spriedi tu, ne es! Un ko tu taču māki sacīt!
34 Los hombres de seso dirán conmigo, y el hombre sabio me oirá:
Prātīgi ļaudis man sacīs, un ikviens gudrs vīrs, kas uz mani klausījies:
35 Que Job no habla con sabiduría, y que sus palabras no son con entendimiento.
Ījabs runājis neprazdams, un viņa vārdi nav bijuši gudri.
36 Deseo yo que Job sea probado ampliamente, á causa de sus respuestas por los hombres inicuos.
Kaut Ījabs taptu pārbaudīts līdz galam, ka viņš runā, kā bezdievīgi ļaudis.
37 Porque á su pecado añadió impiedad: bate las manos entre nosotros, y contra Dios multiplica sus palabras.
Jo viņš krauj grēku uz grēku, viņš mūsu priekšā zaimo un runā daudz pret to stipro Dievu. -

< Job 34 >