< Salmos 139 >

1 Jehová, tú me has examinado, y conocido.
Dāvida dziesma, dziedātāju vadonim. Kungs, Tu mani pārmani un pazīsti.
2 Tú has conocido mi sentarme y mi levantarme, has entendido desde lejos mis pensamientos.
Tu zini manu sēdēšanu un celšanos, Tu noproti manas domas no tālienes.
3 Mi senda, y mi acostarme has rodeado; y todos mis caminos has conocido.
Lai eju, lai guļu, Tu esi ap mani, un Tev zināmi visi mani ceļi.
4 Porque aun no está la palabra en mi lengua, y, he aquí, Jehová, tú la supiste toda.
Jo nav ne vārda uz manas mēles; redzi, Kungs, to visu Tu zini.
5 Detrás y delante tú me formaste; y pusiste sobre mí tu mano.
Tu meties ap mani pakaļā un priekšā un turi Savu roku pār mani.
6 Más maravillosa es la ciencia que mi capacidad: alta es, no puedo comprenderla.
Šī atzīšana man ir visai brīnišķa un augsta, es to nevaru izprast.
7 ¿A dónde me iré de tu Espíritu? ¿y a dónde huiré de delante de ti?
Kur man būs aiziet no Tava Gara, un kur man būs bēgt no Tava vaiga?
8 Si subiere a los cielos, allí estás tú; y si hiciere mi estrado en el infierno, héte allí. (Sheol h7585)
Ja es kāptu debesīs, tad Tu tur esi; ja es nogultos ellē, redzi, Tu tur arīdzan esi. (Sheol h7585)
9 Si tomare las alas del alba, y habitare en el cabo de la mar,
Ja es ņemtu ausekļa spārnus un paliktu jūras galā.
10 Aun allí me guiará tu mano; y me trabará tu diestra.
Tad arī tur Tava roka mani vadīs, un Tava labā roka mani turēs.
11 Si dijere: Ciertamente las tinieblas me encubrirán: aun la noche resplandecerá por causa de mí.
Ja es sacītu: Lai tumsība mani apklāj un par nakti lai paliek gaisma ap mani:
12 Aun las tinieblas no encubren nada de ti; y la noche resplandece como el día: las tinieblas son como la luz.
Tad ir tumsība Tavā priekšā nebūtu tumša, un nakts spīdētu kā diena, tumsība būtu kā gaisma.
13 Porque tú poseiste mis riñones; cubrísteme en el vientre de mi madre.
Jo Tu esi radījis manas īkstis, Tu mani esi apsedzis manas mātes miesās.
14 Confesarte he, porque terribles y maravillosas son tus obras: estoy maravillado, y mi alma lo conoce en gran manera.
Es Tev pateicos, ka es ļoti brīnišķi esmu darīts, brīnišķi ir Tavi darbi, un mana dvēsele to it labi zin.
15 No fue encubierto mi cuerpo de ti, aunque yo fui hecho en secreto: fue entretejido en los profundos de la tierra.
Mani kauli Tev nebija apslēpti, kad es slepenībā tapu darīts, kad es tapu iztaisīts zemes dziļumos.
16 Mi imperfección vieron tus ojos; y en tu libro estaban todas aquellas cosas escritas, que fueron entonces formadas, sin faltar una de ellas.
Tavas acis redzēja mani, vēl neiztaisītu pīti(miesas iedīgli), un visas nākamās dienas bija rakstītas Tavā grāmatā, kad vēl nebija nevienas.
17 Así que ¡cuán preciosos me son tus pensamientos, o! Dios! ¡Cuán multiplicadas son sus cuentas!
Cik dārgas man ir Tavas domas, ak Dievs! Cik liels ir viņu skaits!
18 Si las cuento, multiplícanse más que la arena: despierto, y aun estoy contigo.
Kad tās jāskaita, tad viņu vairāk nekā smiltis. Es uzmostos un vēl esmu pie Tevis.
19 Si matases, o! Dios, al impío; y los varones de sangres se quitasen de mí;
Ak Dievs, kaut Tu bezdievīgo nokautu, un kaut asinsvainīgie no manis atstātos.
20 Que te dicen blasfemias: ensoberbécense en vano tus enemigos.
Tie par Tevi runā ar negantību un Tavi ienaidnieki lepojās ar viltu.
21 ¿No tuve en odio, o! Jehová, a los que te aborrecieron? ¿y peleo contra tus enemigos?
Vai man nebūs ienīdēt, kas Tevi, Kungs, ienīst, un ieriebt, kas pret Tevi ceļas?
22 De entero odio los aborrecí: túvelos por enemigos.
Ienīdēt es tos ienīstu, tie man ir ienaidnieki.
23 Examíname, o! Dios, y conoce mi corazón: pruébame, y conoce mis pensamientos.
Pārbaudi mani, ak Dievs, un atzīsti manu sirdi, izmeklē mani un atzīsti manas domas,
24 Y ve si hay en mí camino de perversidad; y guíame en el camino del mundo.
Un redzi, vai es esmu negantā ceļā, un vadi mani uz mūžīgu ceļu.

< Salmos 139 >