< Proverbios 8 >

1 ¿No clama la sabiduría; y la inteligencia da su voz?
Vai gudrība nesauc, un atzīšana nepaceļ savu balsi?
2 En los altos cabezos, junto al camino, a las encrucijadas de las veredas se para:
Kalnu virsgalā tā stāv, ceļmalā uz ceļu jūtīm;
3 En el lugar de las puertas, a la entrada de la ciudad: a la entrada de las puertas da voces:
Pie vārtiem pilsētas priekšā, kur pa vārtiem ieiet, viņa skaņi sauc:
4 O! hombres, a vosotros clamo; y mi voz es a los hijos de los hombres.
„Uz jums, vīri, es saucu, un mana balss iet pie cilvēku bērniem.
5 Entendéd simples astucia; y vosotros insensatos, tomád entendimiento:
Ņemiet vērā, nejēgas, gudrību, un, ģeķi, paliekat prātīgi!
6 Oíd, porque hablaré cosas excelentes, y abriré mis labios para cosas rectas.
Klausāties, jo es runāšu augstas lietas un atdarīšu savu muti ar skaidriem vārdiem.
7 Porque mi paladar hablará verdad; y mis labios abominan la impiedad.
Jo mana mute runās patiesību, un bezdievība manām lūpām ir negantība.
8 En justicia son todas las razones de mi boca: no hay en ellas cosa perversa, ni torcida.
Visi manas mutes vārdi stāv taisnībā, iekš tiem nav netiklības, nedz viltības.
9 Todas ellas son rectas al que entiende; y rectas a los que han hallado sabiduría.
Tie ir visnotaļ taisni tam, kas tos saprot un skaidri tiem, kas atzīšanu atraduši.
10 Recibíd mi castigo, y no la plata; y ciencia, mas que el oro escogido.
Pieņemiet manu mācību labāki nekā sudrabu, un atzīšanu vairāk nekā tīru zeltu;
11 Porque mejor es la sabiduría que las piedras preciosas; y todas las cosas que se pueden desear, no se pueden comparar a ella.
Jo gudrība ir labāka pār pērlēm, un viss, ko tu kārotu, tai netiek līdz.
12 Yo, la sabiduría, moré con la astucia; y yo invento la ciencia de los consejos.
Es, tā gudrība, mītu pie samaņas un atrodu vērtīgu padomu.
13 El temor de Jehová es aborrecer el mal; la soberbia, y la arrogancia, y el mal camino, y la boca perversa aborrezco.
Tā Kunga bijāšana ir: ienīdēt ļaunu, lepnību, augstprātību un ļaunu ceļu, un es ienīstu netiklu muti.
14 Conmigo está el consejo, y el ser: yo soy la inteligencia; mía es la fortaleza.
Pie manis ir padoms un palīgs; es esmu atzīšana, man ir spēks.
15 Por mí reinan los reyes, y los príncipes determinan justicia.
Caur mani valda ķēniņi, un dod taisnus likumus valdītāji;
16 Por mí dominan los príncipes, y todos los gobernadores juzgan la tierra.
Caur mani valda varenie un lielkungi, visi zemes soģi.
17 Yo amo a los que me aman; y los que me buscan, me hallan.
Es mīlēju tos, kas mani mīl, un kas mani tikuši(centīgi) meklē, tie mani atrod.
18 Las riquezas y la honra están conmigo, riqueza firme y justa.
Bagātība un gods ir pie manis, paliekama manta un taisnība.
19 Mejor es mi fruto que el oro, y que el oro refinado; y mi renta, que la plata escogida.
Mani augļi ir labāki nekā zelts un tīrs zelts, un mans ienākums nekā šķīsts sudrabs.
20 Por vereda de justicia guiaré, por medio de veredas de juicio.
Es vadu uz taisnības ceļa, taisnas tiesas pēdās,
21 Para hacer heredar a mis amigos el ser, y que yo hincha sus tesoros.
Ka tiem, kas mani mīl, dodu iemantot pilnību un pildu viņu mantu.
22 Jehová me poseyó en el principio de su camino, desde entonces, antes de sus obras.
Tas Kungs mani nolika par sava ceļa iesākumu, par savu radījumu pirmaju no mūžības.
23 Eternalmente tuve el principado, desde el principio, antes de la tierra.
No mūžības es esmu iecelta, no iesākuma, no pasaules gala.
24 Antes de los abismos fui engendrada; antes que fuesen las fuentes de las muchas aguas:
Kad dziļumi vēl nebija, tad es piedzimu, kad avoti vēl nebija, no ūdeņiem grūti.
25 Antes que los montes fuesen fundados: antes de los collados, yo era engendrada.
Pirms kalnu pamati tapa nolikti, priekš pakalniem, tad es piedzimu.
26 No había aun hecho la tierra, ni las plazas, ni la cabeza de los polvos del mundo.
Viņš vēl nebija radījis zemi nedz klajumus, nedz sācis pasaules pīšļus;
27 Cuando componía los cielos, allí estaba yo; cuando señalaba por compás la sobrehaz del abismo:
Kad viņš debesis sataisīja, tad es tur biju; kad viņš izplatīja debess velvi pār dziļumiem,
28 Cuando afirmaba los cielos arriba: cuando afirmaba las fuentes del abismo:
Kad viņš padebešus augšām nostiprināja, kad dziļumu avoti krākdami krāca,
29 Cuando ponía a la mar su estatuto; y a las aguas, que no pasasen su mandamiento: cuando señalaba los fundamentos de la tierra:
Kad viņš jūrai lika robežas, ka ūdeņi neplūstu pār viņas malām, kad viņš nostiprināja zemes pamatus:
30 Con él estaba yo por ama, y fui en delicias todos los días, teniendo solaz delante de él en todo tiempo.
Tad es biju pie viņa tā izdarītāja un biju viņa prieks dienu dienas un līksmojos viņa priekšā vienmēr:
31 Tengo solaz en la redondez de su tierra; y mis solaces son con los hijos de los hombres.
Es līksmojos viņa pasaules virsū un mans prieks ir pie cilvēku bērniem.
32 Ahora pues, hijos, oídme; y bienaventurados los que guardaren mis caminos.
Tad klausiet nu mani, mani bērni; jo svētīgs, kas manus ceļus sargā.
33 Obedecéd la instrucción, y sed sabios; y no la menospreciéis.
Klausiet pamācīšanai un topiet gudri, un neatmetat viņu.
34 Bienaventurado el hombre que me oye, trasnochando a mis puertas cada día: guardando los umbrales de mis entradas.
Svētīgs tas cilvēks, kas mani klausa, kas kavējās pie manām durvīm dienu no dienas, sargāt manu durvju stenderus;
35 Porque el que me hallare, hallará la vida; y alcanzará la voluntad de Jehová.
Jo kas mani atrod, tas atrod dzīvību un dabūs žēlastību no Tā Kunga.
36 Mas el que peca contra mí, defrauda a su alma: todos los que me aborrecen, aman la muerte.
Bet kas pret mani grēko, tas dara varu savai dvēselei; kas mani ienīst, tie visi līdz mīļo nāvi.“

< Proverbios 8 >