< Job 32 >

1 Y cesaron estos tres varones de responder a Job, por cuanto él era justo en sus ojos.
Tad tie trīs vīri mitējās Ījabam atbildēt, tāpēc ka tas pats sevi turēja par taisnu.
2 Y Eliú, hijo de Baraquel, Buzita, de la familia de Ram, se enojó con furor contra Job: enojóse con furor, por cuanto justificaba su vida más que a Dios.
Bet Elihus, Baraheēļa dēls, tas Buzietis, no Rāma radiem, apskaitās pret Ījabu lielās dusmās, tāpēc ka tas savu dvēseli taisnoja pār Dievu.
3 Enojóse asimismo con furor contra sus tres amigos, por cuanto no hallaban que responder, habiendo condenado a Job.
Viņš arī apskaitās par saviem trim draugiem, ka tie atbildes neatrada un tomēr Ījabu pazudināja.
4 Y Eliú había esperado a Job en la disputa; porque todos eran más viejos de días que él.
Jo Elihus bija gaidījis ar Ījabu runāt, tāpēc ka tie bija vecāki nekā viņš.
5 Y viendo Eliú que no había respuesta en la boca de aquellos tres varones, su furor se encendió.
Bet kad Elihus redzēja, ka atbildes nebija to triju vīru mutē, tad viņš apskaitās.
6 Y respondió Eliú, hijo de Baraquel, Buzita, y dijo: Yo soy menor de días, y vosotros viejos; por tanto he tenido miedo, y he temido de declararos mi opinión.
Un Elihus, Baraheēļa dēls, tas Buzietis, atbildēja un sacīja: es esmu jauns, bet jūs esat veci, tāpēc es esmu gaidījis un bijājies, jums izteikt savu padomu.
7 Yo decía: Los días hablarán, y la muchedumbre de años declarará sabiduría.
Es domāju: lai tie gadi runā, un gadu vairums lai izteic gudrību.
8 Ciertamente espíritu hay en el hombre, e inspiración del Omnipotente los hace que entiendan.
Bet tas ir Tas Gars iekš cilvēka un tā visuvarenā Dieva dvaša, kas tos dara gudrus.
9 No los grandes son los sabios: ni los viejos entienden el derecho.
Veci nav tie gudrākie nedz sirmgalvji, kas prot tiesu.
10 Por tanto yo dije: Escuchádme, declararé mi sabiduría yo también.
Tādēļ es gribu runāt, - klausiet mani, es arīdzan parādīšu savu zināšanu.
11 He aquí, yo he esperado a vuestras razones, he escuchado vuestros argumentos entre tanto que buscáis palabras.
Redzi, es esmu gaidījis uz jūsu vārdiem, esmu klausījies uz jūsu gudrību, vai jūs atrastu tos īstenos vārdus.
12 Y aun os he considerado, y he aquí, que no hay de vosotros quien redarguya a Job, y responda a sus razones.
Kad es nu jūs liku vērā, redzi, tad nav neviena, kas Ījabu būtu pārliecinājis, kas uz viņa vārdiem būtu atbildējis jūsu starpā.
13 Porque no digáis: Nosotros hemos hallado sabiduría: Dios le desechó, y no hombre.
Tad nu nesakāt: mēs esam dzirdējuši gudrību; Dievs vien viņu pārvarēs, un ne cilvēks.
14 Ni tampoco Job enderezó a mi sus palabras, ni yo le responderé con vuestras razones.
Pret mani vēl viņš vārda nav cēlis, un ar jūsu valodu es viņam gan neatbildēšu. -
15 Espantáronse, no respondieron más, quitáronseles las hablas.
Tie ir izbiedēti, vairs nevar atbildēt, tiem trūkst valodas.
16 Y yo esperé, porque no hablaban: antes pararon, y no respondieron más.
Es esmu gaidījis, bet tie nerunā, tie stāv klusu un vairs neatbild.
17 Responderé pues también yo mi parte, declararé también yo mi opinión:
Tad nu es atbildēšu savu tiesu, es arīdzan parādīšu savu zināšanu.
18 Porque estoy lleno de palabras: y el espíritu de mi vientre me constriñe.
Jo es esmu tik pilns vārdu, ka gars manu sirdi spiež.
19 De cierto mi vientre es como el vino que no tiene respiradero, y se rompe como odres nuevos.
Redzi, mana sirds ir kā jauns vīns, kas nestāv vaļā, tā gribētu plīst, kā jauni ādas trauki.
20 Hablaré pues, y respiraré: abriré mis labios, y responderé.
Es runāšu, lai es varu atpūsties, es atdarīšu savas lūpas un atbildēšu.
21 No haré ahora acepción de personas, ni usaré con hombre de lisonjeros títulos.
Cilvēka vaigu es neuzlūkošu un nerunāšu nevienam pa prātam.
22 Porque no sé hablar lisonjas: de otra manera en breve me consuma mi hacedor.
Jo cilvēkam pa prātam runāt es nemāku, lai mans Radītājs mani ātri neaizņem projām.

< Job 32 >