< Job 34 >

1 Además, Eliú respondió,
Un Elihus atbildēja un sacīja:
2 “Escuchad mis palabras, sabios. Escúchame, tú que tienes conocimiento.
Klausāties, gudrie, manu valodu, un prātīgie, atgriežat ausis pie manis;
3 Porque el oído prueba las palabras, como el paladar prueba la comida.
Jo auss pārbauda vārdus, tā kā mute bauda barību.
4 Escojamos para nosotros lo que es correcto. Conozcamos entre nosotros lo que es bueno.
Lai pārspriežam savā starpā, lai kopā atzīstam, kas ir labi.
5 Porque Job ha dicho: “Soy justo”, Dios me ha quitado el derecho.
Jo Ījabs saka: es esmu taisns, bet Dievs ir atņēmis manu tiesu.
6 A pesar de mi derecho se me considera un mentiroso. Mi herida es incurable, aunque estoy sin desobediencia’.
Lai gan man taisnība, mani tura par melkuli, manas mokas ir nedziedinājamas, lai gan neesmu noziedzies.
7 Qué hombre es como Job, que bebe el desprecio como el agua,
Kur ir gan cilvēks, kā Ījabs, kas zaimošanu dzer kā ūdeni,
8 que va en compañía de los obreros de la iniquidad, y camina con los hombres malvados?
Un draudzējās ar ļaundarītājiem un staigā ar bezdievīgiem?
9 Porque él ha dicho: “De nada le sirve al hombre para que se deleite con Dios”.
Jo viņš saka: cilvēkam nekā nepalīdz, ka tas mīļo Dievu.
10 “Por tanto, escuchadme, hombres de entendimiento: lejos de Dios, que haga la maldad, del Todopoderoso, para que cometa iniquidad.
Tādēļ, gudrie vīri, klausāties mani. Nevar būt, ka Dievs ir ļauns un tas Visuvarenais netaisns.
11 Porque el trabajo de un hombre se lo devolverá, y haz que cada uno encuentre según sus caminos.
Jo Viņš cilvēkam maksā pēc viņa darba, un ikkatram liek klāties pēc viņa gājuma.
12 Sí, ciertamente, Dios no hará maldad, ni el Todopoderoso pervertirá la justicia.
Patiesi, Dievs nedara ļauna, un tas Visuvarenais nepārgroza tiesu!
13 ¿Quién lo puso a cargo de la tierra? ¿O quién lo ha designado sobre el mundo entero?
Kam pasaule ir pavēlēta, ja ne Viņam, un kas ir radījis visu zemi?
14 Si pone su corazón en sí mismo, si reuniera para sí su espíritu y su aliento,
Ja Viņš Savu sirdi grieztu uz Sevi pašu vien, un Savu garu un Savu dvašu ņemtu pie Sevis:
15 toda la carne perecería junta, y el hombre volvería a convertirse en polvo.
Tad visa miesa kopā mirtu, un cilvēks taptu atkal par pīšļiem.
16 “Si ahora tienes entendimiento, escucha esto. Escucha la voz de mis palabras.
Ja nu tev ir saprašana, klausi to, ņem vērā manas valodas balsi.
17 ¿Debe gobernar incluso quien odia la justicia? ¿Condenarás al que es justo y poderoso,
Vai jel, kas taisnību ienīst, varēs vadīt? Kā tad tev bija tiesāt to Vistaisnāko?
18 que dice a un rey: “¡Vil! o a los nobles, “¡malvados!”?
Viņu, kas uz ķēniņu var sacīt: tu netikli, un uz valdnieku: tu blēdi;
19 No respeta las personas de los príncipes, ni respetar a los ricos más que a los pobres, porque todos son obra de sus manos.
Kas neuzlūko valdnieku vaigu un neieredz bagātus vairāk nekā nabagus, jo tie visi ir Viņa roku darbs.
20 En un momento mueren, incluso a medianoche. El pueblo se estremece y fallece. A los poderosos se les quita la mano.
Acumirklī tie nomirst, un nakts vidū tautas top iztrūcinātas un iet bojā, un varenie top aizrauti un ne caur cilvēka roku.
21 “Porque sus ojos están en los caminos del hombre. Él ve todas sus salidas.
Jo Viņa acis skatās uz cilvēka ceļiem, un Viņš redz visus viņa soļus.
22 No hay oscuridad, ni tinieblas espesas, donde los obreros de la iniquidad pueden esconderse.
Tumsas nav nedz nāves ēnas, kur ļaundarītāji varētu slēpties.
23 Porque no necesita considerar más a un hombre, que debe ir ante Dios en el juicio.
Viņam cilvēks ilgi nav jāmeklē, ka lai nāk uz tiesu Dieva priekšā.
24 El rompe en pedazos a los hombres poderosos de una manera que no se puede descubrir, y pone a otros en su lugar.
Viņš satriec varenos bez izmeklēšanas un ieceļ citus viņu vietā.
25 Por eso toma conocimiento de sus obras. Él los derriba en la noche, para que sean destruidos.
Tāpēc ka Viņš zina viņu darbus, Viņš tos apgāž naktī, ka tie top satriekti.
26 Los golpea como hombres malvados a la vista de los demás;
Viņš tos šausta kā bezdievīgus, tādā vietā, kur visi redz.
27 porque se apartaron de seguirlo, y no prestaba atención a ninguna de sus formas,
Tāpēc ka tie no Viņa atkāpušies un nav apdomājuši visus Viņa ceļus.
28 de modo que hicieron llegar a él el clamor de los pobres. Oyó el clamor de los afligidos.
Ka nabaga brēkšanai bija jānāk pie Viņa, un bēdīgā kliegšanu Viņš paklausīja.
29 Cuando da tranquilidad, ¿quién puede entonces condenar? Cuando esconde su rostro, ¿quién puede verlo entonces? Está sobre una nación o un hombre por igual,
Kad Viņš dod mieru, kas tad pazudinās? Kad Viņš Savu vaigu apslēpj, kas Viņu skatīs? Tā tas ir ar tautām, tā ar ikvienu cilvēku,
30 para que no reine el hombre impío, para que no haya nadie que engañe al pueblo.
Lai nelieša cilvēks nevalda un tautai nav par valgiem.
31 “Porque ¿ha dicho alguno a Dios, ‘Soy culpable, pero no ofenderé más.
Jo uz Dievu jāsaka: man bija jācieš, es vairs negrēkošu.
32 Enséñame lo que no veo. Si he hecho iniquidad, no la haré más’?
Ko es neredzu, to māci tu man; ja esmu darījis netaisnību, tad to vairs nedarīšu.
33 ¿Será su recompensa como deseas, que la rechaces? Porque tú debes elegir, y no yo. Por lo tanto, habla de lo que sabes.
Vai Dievs lai atlīdzina pēc tava prāta? Jo tu neesi mierā! tad spriedi tu, ne es! Un ko tu taču māki sacīt!
34 Los hombres de entendimiento me dirán, sí, todo sabio que me escuche:
Prātīgi ļaudis man sacīs, un ikviens gudrs vīrs, kas uz mani klausījies:
35 “Job habla sin conocimiento. Sus palabras carecen de sabiduría”.
Ījabs runājis neprazdams, un viņa vārdi nav bijuši gudri.
36 Deseo que Job sea juzgado hasta el final, a causa de su respuesta como hombres malvados.
Kaut Ījabs taptu pārbaudīts līdz galam, ka viņš runā, kā bezdievīgi ļaudis.
37 Porque añade la rebelión a su pecado. Aplaude entre nosotros, y multiplica sus palabras contra Dios”.
Jo viņš krauj grēku uz grēku, viņš mūsu priekšā zaimo un runā daudz pret to stipro Dievu. -

< Job 34 >