< Job 34 >

1 Entonces Elihú continuó:
Un Elihus atbildēja un sacīja:
2 “Escuchen mis palabras, hombres que se creen sabios; presten atención a lo que digo, ustedes que creen que saben.
Klausāties, gudrie, manu valodu, un prātīgie, atgriežat ausis pie manis;
3 El oído distingue las palabras igual que el paladar distingue los alimentos.
Jo auss pārbauda vārdus, tā kā mute bauda barību.
4 Discernamos por nosotros mismos lo que es justo; decidamos entre nosotros lo que es bueno.
Lai pārspriežam savā starpā, lai kopā atzīstam, kas ir labi.
5 Job dijo: ‘Soy inocente, y Dios me ha negado la justicia.
Jo Ījabs saka: es esmu taisns, bet Dievs ir atņēmis manu tiesu.
6 Aunque tengo razón, me tratan como a un mentiroso; me estoy muriendo de mis heridas, aunque no he hecho nada malo’.
Lai gan man taisnība, mani tura par melkuli, manas mokas ir nedziedinājamas, lai gan neesmu noziedzies.
7 “¿Ha habido alguna vez un hombre como Job con tanta sed de ridiculizar a los demás?
Kur ir gan cilvēks, kā Ījabs, kas zaimošanu dzer kā ūdeni,
8 Se hace compañía de gente malvada; se asocia con los que hacen el mal.
Un draudzējās ar ļaundarītājiem un staigā ar bezdievīgiem?
9 Incluso ha dicho: ‘¿De qué sirve ser amigo de Dios?’
Jo viņš saka: cilvēkam nekā nepalīdz, ka tas mīļo Dievu.
10 “¡Así que escúchenme, hombres de entendimiento! Es imposible que Dios haga el mal y que el Todopoderoso actué con maldad.
Tādēļ, gudrie vīri, klausāties mani. Nevar būt, ka Dievs ir ļauns un tas Visuvarenais netaisns.
11 Él paga a la gente por lo que ha hecho y la trata como se merece.
Jo Viņš cilvēkam maksā pēc viņa darba, un ikkatram liek klāties pēc viņa gājuma.
12 Es absolutamente seguro que Dios no actúa con maldad; el Todopoderoso nunca pervertiría la justicia.
Patiesi, Dievs nedara ļauna, un tas Visuvarenais nepārgroza tiesu!
13 ¿Quién lo puso a cargo de la tierra? ¿Quién le dio la responsabilidad de todo el mundo?
Kam pasaule ir pavēlēta, ja ne Viņam, un kas ir radījis visu zemi?
14 Si se retirara su espíritu, si recuperara su aliento,
Ja Viņš Savu sirdi grieztu uz Sevi pašu vien, un Savu garu un Savu dvašu ņemtu pie Sevis:
15 todos los seres vivos morirían inmediatamente y los seres humanos volverían al polvo.
Tad visa miesa kopā mirtu, un cilvēks taptu atkal par pīšļiem.
16 “Si tienen entendimiento, escuchen esto; presten atención a lo que digo.
Ja nu tev ir saprašana, klausi to, ņem vērā manas valodas balsi.
17 ¿De verdad crees que puede gobernar alguien que odia la justicia? ¿Vas a condenar a Dios Todopoderoso, que siempre hace lo que es justo?
Vai jel, kas taisnību ienīst, varēs vadīt? Kā tad tev bija tiesāt to Vistaisnāko?
18 Él es quien dice a los reyes: ‘Ustedes son unos inútiles’, o a los nobles: ‘Ustedes son unos malvados’.
Viņu, kas uz ķēniņu var sacīt: tu netikli, un uz valdnieku: tu blēdi;
19 No tiene en mayor consideración a los ricos que a los pobres, pues todos son personas que él mismo hizo.
Kas neuzlūko valdnieku vaigu un neieredz bagātus vairāk nekā nabagus, jo tie visi ir Viņa roku darbs.
20 Mueren en un momento; a medianoche se estremecen y pasan; los poderosos se van sin esfuerzo.
Acumirklī tie nomirst, un nakts vidū tautas top iztrūcinātas un iet bojā, un varenie top aizrauti un ne caur cilvēka roku.
21 “Porque él vigila lo que hacen y ve por donde van.
Jo Viņa acis skatās uz cilvēka ceļiem, un Viņš redz visus viņa soļus.
22 No hay oscuridad tan profunda en la que los que hacen el mal puedan esconderse de él.
Tumsas nav nedz nāves ēnas, kur ļaundarītāji varētu slēpties.
23 Dios no necesita examinar a nadie con mayor detalle para que se presente ante él para ser juzgado.
Viņam cilvēks ilgi nav jāmeklē, ka lai nāk uz tiesu Dieva priekšā.
24 Él hace caer a los poderosos sin necesidad de una investigación; pone a otros en su lugar.
Viņš satriec varenos bez izmeklēšanas un ieceļ citus viņu vietā.
25 Sabiendo lo que han hecho, los derriba en una noche y los destruye.
Tāpēc ka Viņš zina viņu darbus, Viņš tos apgāž naktī, ka tie top satriekti.
26 Los derriba por su maldad en público, donde pueden ser vistos
Viņš tos šausta kā bezdievīgus, tādā vietā, kur visi redz.
27 porque se apartaron de seguirlo, despreciando todos sus caminos.
Tāpēc ka tie no Viņa atkāpušies un nav apdomājuši visus Viņa ceļus.
28 Hicieron que los pobres lo llamaran, y él escuchó los gritos de los oprimidos.
Ka nabaga brēkšanai bija jānāk pie Viņa, un bēdīgā kliegšanu Viņš paklausīja.
29 Pero si Dios quiere guardar silencio, ¿quién puede condenarlo? Si decide ocultar su rostro, ¿quién podrá verlo? Ya sea que se trate de una nación o de un individuo,
Kad Viņš dod mieru, kas tad pazudinās? Kad Viņš Savu vaigu apslēpj, kas Viņu skatīs? Tā tas ir ar tautām, tā ar ikvienu cilvēku,
30 una persona que rechaza a Dios no debe gobernar para no engañar a la gente.
Lai nelieša cilvēks nevalda un tautai nav par valgiem.
31 “Si tú le dijeras a Dios: ‘He pecado, pero ya no haré cosas malas.
Jo uz Dievu jāsaka: man bija jācieš, es vairs negrēkošu.
32 Muéstrame lo que no puedo ver. Si he hecho el mal, no lo volveré a hacer’,
Ko es neredzu, to māci tu man; ja esmu darījis netaisnību, tad to vairs nedarīšu.
33 entonces, ¿debe Dios recompensarte por seguir tus propias opiniones ya que has rechazado las suyas? ¡Tú eres el que tiene que elegir, no yo! Dinos lo que piensas.
Vai Dievs lai atlīdzina pēc tava prāta? Jo tu neesi mierā! tad spriedi tu, ne es! Un ko tu taču māki sacīt!
34 Porque la gente que entiende – los sabios que han oído lo que he dicho – me dirán
Prātīgi ļaudis man sacīs, un ikviens gudrs vīrs, kas uz mani klausījies:
35 ‘Job no sabe lo que dice. Lo que dice no tiene ningún sentido’.
Ījabs runājis neprazdams, un viņa vārdi nav bijuši gudri.
36 Si tan solo Job fuera condenado porque habla como lo hacen los malvados.
Kaut Ījabs taptu pārbaudīts līdz galam, ka viņš runā, kā bezdievīgi ļaudis.
37 Ahora ha añadido la rebeldía a sus pecados y nos aplaude, haciendo largos discursos llenos de acusaciones contra Dios”.
Jo viņš krauj grēku uz grēku, viņš mūsu priekšā zaimo un runā daudz pret to stipro Dievu. -

< Job 34 >