< Job 41 >

1 ¿Pescas tú con anzuelo a Leviatán, y atas con una cuerda su lengua?
Vai tu levijatanu vari ķert ar makšķeri, jeb viņa mēli ar dziļi iemestu virvi?
2 ¿Le meterás un junco en la nariz, le taladrarás con un gancho la quijada?
Vai tu viņam riņķi māki likt nāsīs un ar asmeni izdurt viņa žaunas?
3 ¿Acaso te dirigirá muchas súplicas, o te dirá palabras tiernas?
Vai tu domā, ka tas tevis daudz lūgsies un labus vārdus uz tevi runās?
4 ¿Hará pacto contigo? ¿Lo tomarás por perpetuo esclavo?
Vai viņš derēs derību ar tevi, ka tu viņu vari ņemt par mūžīgu vergu?
5 ¿Juguetearás con él como con un pájaro? ¿Lo atarás para tus hijas?
Vai tu ar viņu varēsi spēlēties kā ar putniņu, jeb viņu saistīsi savām meitām?
6 ¿Lo tomarán los amigos para comida? ¿Se lo repartirán entre sí los mercaderes?
Vai zvejnieku biedrībā viņu pārdod, vai viņu izdala pircējiem?
7 ¿Horadarás su cuero con flechas, y con el arpón su cabeza?
Vai tu viņa ādu vari piedurt pilnu ar šķēpiem, jeb viņa galvu ar žebērkļiem?
8 Pon (una vez) en él tu mano; y no olvidarás el combate; no volverás a hacerlo.
Kad tu savu roku viņam pieliksi, tad pieminēsi, kāds tas karš, un vairs to nedarīsi.
9 He aquí que la esperanza (de los cazadores) es vana; su solo aspecto basta para echarlos por tierra.”
Redzi, tāda cerība ir velti; jau viņu ieraugot krīt gar zemi.
10 “Nadie es tan audaz que le despierte. ¿Quién es capaz de mantenerse en pie delante de Mí?
Neviens nav tik drošs, viņu kaitināt, - kas tad būtu, kas Man varētu celties pretim?
11 ¿Quién me dio algo primero, para que Yo lo recompense? Mío es lo que hay bajo todo el cielo.
Kas Man ko laba papriekš darījis, ka Man to bija atmaksāt? Kas ir apakš visām debesīm, tas Man pieder.
12 No callaré sus miembros, su fuerza, la armonía de sus proporciones.
Un lai vēl pieminu viņa locekļus, stiprumu un viņa vareno augumu.
13 ¿Quién puede abrir las mallas de su cota, franquear la doble fila de sus dientes?
Kas drīkstētu viņa bruņas atsegt, kas līst viņa zobu starpā?
14 Las puertas de su boca ¿quién jamás las ha abierto?; el cerco de sus dientes causa espanto.
Kas viņa vaiga žokļus var atplēst? Ap viņa zobiem ir briesmas.
15 Su espalda cubren escamas en forma de escudos, compactas como un sello de piedra.
Lepni ir viņa bruņu zvīņas, cieti kā ar zieģeli saspiesti kopā.
16 Se traba una con otra tan íntimamente, que el aire no puede pasar entre ellas.
Viens tik tuvu pie otra, ka ne vējš netiek starpā.
17 Una está pegada a la otra; asidas entre sí no pueden separarse.
Tie līp viens pie otra, un turas kopā, ka nešķiras.
18 Sus estornudos son chispas de fuego, sus ojos como los párpados de la aurora.
Viņš šķauda ugunis, un viņa acis ir kā rīta blāzmas stari.
19 De su boca salen llamas y se escapan centellas de fuego.
No viņa mutes šaujās ugunis, degošas dzirksteles no tās izlec.
20 Sus narices arrojan humo, como de olla encendida e hirviente.
No viņa nāsīm iziet dūmi kā no verdoša poda un katla.
21 Su resoplido enciende carbones y su boca despide llamaradas.
Viņa dvaša varētu iededzināt ogles, un liesmas iziet no viņa mutes.
22 En su cerviz reside la fuerza, ante él tiembla el mismo espanto.
Viņa kakls ir visai stiprs, un viņa priekšā lec bailes.
23 Aun las partes flojas de su carne están unidas entre sí, sin que quede resquicio ni posibilidad de oscilar.
Viņa miesas locekļi kā sakalti, tie turas cieti kopā, ka nevar kustināt.
24 Su corazón es duro como piedra; tan duro como la muela inferior.
Viņa sirds ir cieta kā akmens un cieta kā apakšējais dzirnu akmens.
25 Cuando se alza tienen miedo los más valientes, y de terror están fuera de sí.
Kad viņš ceļas, tad stiprie izbīstas, no bailēm tie paģībst.
26 La espada que le acomete se rompe, lo mismo que la lanza, el dardo y la coraza.
Kad viņam cērt ar zobenu, tas nekož, nedz šķēps, ne bulta, ne žebērklis.
27 Estima como paja el hierro, y el bronce como leña carcomida.
Dzelzs priekš viņa kā salmi, un varš kā sapraulējis koks.
28 No le pone en fuga el hijo del arco; las piedras de la honda le parecen paja.
Bulta viņu neaiztrieks; lingas akmeņi viņam ir kā pelus.
29 La maza es para él como hojarasca, y se ríe del silbido del venablo.
Lielas bozes viņam ir kā pelus, viņš smejas, kad šķēps svelpj.
30 Su vientre tiene puntas de teja, se arrastra cual trillo sobre el cieno.
Viņa pavēderē asi kasīkļi, un kā ar ecešām viņš brauc pa dubļiem.
31 Hace hervir el abismo como olla, y el mar como caldero de ungüentos.
Viņš dara, ka dziļumi verd kā pods, un sajauc jūru kā zalves virumu.
32 Tras él un surco de luz, de modo que el abismo parece canoso.
Kur viņš gājis ceļš spīd; tie ūdens viļņi ir kā sudraboti.
33 No hay en la tierra semejante a él, pues fue creado para no tener miedo.
Virs zemes cits viņam nav līdzinājams, viņš tāds radīts, ka nebīstas.
34 Mira (con desprecio) lo más alto; es rey de todos los soberbios.”
Viss, kas ir augsts, viņam nav nekas; viņš visu lepno zvēru ķēniņš.

< Job 41 >