Psalmi 44

1 Načelniku godbe med nasledniki Koretovimi; ukovita. O Bog, z ušesi svojimi smo slišali, očetje naši so nam pravili, káko delo si storil o njih časih, časih nekdanjih.

Koraha bērnu pamācība. Dziedātāju vadonim. Dievs, ar savām ausīm mēs to esam dzirdējuši, mūsu tēvi to mums ir teikuši: vienu darbu Tu esi darījis viņu laikā sendienās.

2 Z roko svojo si izgnal narode in naselil njé: pokoril si ljudstva in razširil njé.

Ar savu roku pagānus Tu esi izdzinis, bet viņus Tu esi dēstījis; tautas Tu esi mocījis, bet viņus Tu esi izplatījis.

3 Niso namreč z mečem svojim dobili dežele v oblast, in njih dlan ni jim dala blaginje; nego desnica tvoja in dlan tvoja in obličja tvojega luč; ker blagovoljen si jim bil.

Jo tie to zemi caur savu zobenu nav iemantojuši, un viņu elkonis tiem nav palīdzējis, bet Tava labā roka un Tavs elkonis un Tava vaiga gaišums, jo Tev bija labs prāts pie tiem.

4 Ti sam si kralj moj, o Bog; pošlji vsakoršno blaginjo Jakobu.

Tu tas esi, ak Dievs, mans ķēniņš; sūti Jēkabam pestīšanu.

5 S teboj bodemo z rogom udarili sovražnike svoje; z imenom tvojim bodemo pogazili njé, ki se spenjajo v nas.

Ar Tevi mēs gribam sadauzīt savus ienaidniekus, Tavā vārdā gribam samīt, kas mums ceļas pretim.

6 Ker na lok svoj se ne zanašam, in meč moj ne bode me rešil.

Jo es neceru uz savu stopu, un mans zobens man nevar palīdzēt.

7 Ko nas bodeš otél neprijateljev naših, in osramotil sovražnike naše,

Bet Tu mūs izglābi no mūsu pretiniekiem, un Tu mūsu ienaidniekus lieci kaunā.

8 Hvalili bodemo ves dan Boga, ime tvoje bodemo slavili vekomaj.

Ar Dievu mēs lielāmies cauru dienu un pateicamies Tavam vārdam mūžīgi. (Sela)

9 In vendar si nas zavrgel in onečastil, ker nisi hodil z našimi vojskami.

Bet nu Tu mūs atstūmi un lieci mūs kaunā un neizej ar mūsu karaspēku.

10 Storil si, da smo se umaknili sovražniku, in neprijatelji naši si plenijo.

Tu mūs dzeni atpakaļ priekš mūsu pretiniekiem, ka mūsu ienaidnieki mūs aplaupa.

11 Predal si nas kakor drobnico za hrano, in med ljudstva si nas razkropil.

Tu mūs nodevi kā avis par barību, un mūs izkaisi starp pagāniem.

12 Prodal si ljudstvo svoje za malo, in povišal nisi cene njegove.

Tu pārdevi Savus ļaudis pa velti, un nespriedi priekš viņiem nekādas maksas.

13 Izpostavil si nas v sramoto sosedom našim, v zasramovanje in zasmehovanje njim, ki nas obdajajo.

Tu mūs cēli par apsmieklu mūsu kaimiņiem, par nievāšanu un apmēdīšanu tiem, kas ir ap mums.

14 Za pregovor si nas postavil ljudstvom, v majanje z glavo med narodi.

Tu mūs dari par sakāmu vārdu starp pagāniem, ka tautas par mums galvu krata.

15 Ves dan mi je nečast moja pred očmi, in obličja mojega sramota me pokriva;

Cauru dienu mans negods man ir klāt, un kauns apklāj manu vaigu

16 Zaradi glasú zasramovalca in preklinjalca; zaradi sovražnika in maščevalca.

Mēdītāju un zaimotāju valodas pēc, ienaidnieku un atriebēju dēļ.

17 Vse to nas je zadelo, in vendar te ne zabimo; in lažnjivo se ne vedemo zoper zavezo tvojo.

Viss tas mums uzgājis, taču mēs Tevi neesam aizmirsuši, nedz viltīgi darījuši pret Tavu derību.

18 Ne odmika se srce naše, in stopinja naša ne zavija v stran od steze tvoje:

Mūsu sirds nav atpakaļ griezusies, nedz mūsu soļi noklīduši no Taviem ceļiem,

19 Če tudi si nas potrl v kraj sômov in pokril nas z mrtvaško senco.

Ka Tu mūs tā satriec zvēru vidū, un mūs apklāj ar nāves ēnu.

20 Ako bi bili pozabili imena Boga našega, ali razpeli roke svoje proti bogu mogočnemu tujemu,

Ja mēs būtu aizmirsuši sava Dieva vārdu, un pacēluši savas rokas uz kādu svešu dievu,

21 Ali bi ne bil Bog tega preiskal? Ker on pozná srca skrivnosti.

Vai Dievs to nevarētu samanīt? Jo Viņš zina sirds noslēpumus.

22 Ali zavoljo tebe nas pobijajo vsak dan; cenijo nas kakor drobnico za klanje.

Bet Tevis pēc mēs topam nāvēti visaugošu dienu, un topam turēti līdzi kaujamām avīm.

23 Zbúdi se, zakaj bi spal, Gospod? vstani, ne zametaj nas na večno.

Uzmosties, Kungs, kāpēc Tu guli? Mosties, neatstum mūžīgi.

24 Zakaj bi skrival obličje svoje, pozabljal nadloge naše in stiske naše?

Kāpēc Tu apslēpi Savu vaigu un aizmirsti mūsu bēdas un mokas?

25 Ker v prah je ponižano življenje naše, tál se tišči trebuh naš.

Jo mūsu dvēsele ir nospiesta pīšļos, mūsu vēders līp pie zemes.

26 Vstani na pomoč nam, in reši nas zavoljo milosti svoje.

Celies mums par palīgu, un izglāb mūs Savas žēlastības dēļ.