Psalmi 80

1 Pazljivo prisluhni, Pastir Izraela, ti, ki vodiš Jožefa kakor trop, ti, ki prebivaš med keruboma, zasij.

Asafa dziesma dziedātāju vadonim, pēc: „Lilijas ir liecība“. Israēla gans, klausies, Tu, kas Jāzepu vadi kā avis; Tu, kas sēdi pār ķerubiem, parādies ar spožumu!

2 Pred Efrájimom, Benjaminom in Manásejem razvnemi svojo moč ter pridi in nas reši.

Uzmodini savu varu priekš Efraīma, Benjamina un Manasus, un nāc mūs pestīt.

3 Ponovno nas spreobrni, oh Bog in svojemu obrazu povzroči, da zasije in mi bomo rešeni.

Ak Dievs, atgriez mūs un liec Savam vaigam spīdēt, tad tapsim pestīti.

4 Oh Gospod, Bog nad bojevniki, doklej boš jezen proti molitvi svojega ljudstva?

Kungs, Dievs Cebaot, cik ilgi Tava dusmība kūpēs pie Tavu ļaužu lūgšanas?

5 Hraniš jih s kruhom solza in jim daješ, da v veliki meri pijejo solze.

Tu tos ēdini ar asaru maizi un tos dzirdini ar lielu mēru asaru.

6 Delaš nas prepir našim sosedom in naši sovražniki se smejijo med seboj.

Tu mūs esi licis par ķildu mūsu kaimiņiem, un mūsu ienaidnieki mūs apmēda.

7 Ponovno nas spreobrni, oh Bog nad bojevniki in svojemu obrazu povzroči, da zasije in mi bomo rešeni.

Dievs Cebaot, atgriezi mūs un liec Savam vaigam spīdēt, tad tapsim pestīti.

8 Iz Egipta si privedel trto, spodil si pogane in jo zasadil.

Vienu vīna koku Tu esi atvedis no Ēģiptes, pagānus Tu esi izdzinis un to dēstījis.

9 Pred njo si pripravil prostor in ji povzročil, da je napravila globoko korenino in napolnila zemljo.

Vietu priekš viņa Tu esi sataisījis un viņam licis iesakņoties, ka viņš zemi piepildījis.

10 Hribi so bili pokriti z njeno senco in njene veje so bile podobne čednim cedram.

Kalni ar viņa ēnu ir apklāti un Dieva ciedru koki ar viņa zariem.

11 Njene veje je poslala v morje in njene mladike v reko.

Viņš izplēta savus zarus līdz pat jūrai un savus jaunos zariņus līdz tai lielai upei.

12 Zakaj si ti potem podrl njene ograje, tako da jo smukajo vsi, ki gredo mimo po poti?

Kāpēc tad Tu viņa sētu esi salauzījis, ka visi, kas iet garām, viņu plosa?

13 Merjasec iz gozda jo pustoši in poljska žival jo požira.

Mežacūka viņu izrakusi, un lauka zvēri viņu noēduši.

14 Vrni se, rotimo te, oh Bog nad bojevniki, poglej dol z neba in glej in obišči to trto

Dievs Cebaot, atgriezies jel, skaties no debesīm un redzi un uzlūko šo vīna koku,

15 in vinograd, ki ga je zasadila tvoja desnica in mladiko, ki si jo zaradi sebe naredil močno.

To stādu, ko Tava labā roka dēstījusi, un To Dēlu, ko Tu Sev esi izredzējis!

16 Požgana je z ognjem, posekana je. Oni se pogubljajo ob graji tvojega obličja.

Viņš ar uguni ir sadedzināts un izcirsts; no Tava vaiga rāšanas tie iet bojā.

17 Naj bo tvoja roka nad človekom tvoje desnice, nad sinom človekovim, ki si ga storil močnega zase.

Tava roka lai ir pār to vīru pie Tavas labās rokas, pār To Cilvēka Dēlu, ko Tu Sev esi izredzējis.

18 Tako od tebe ne bomo odšli nazaj. Oživi nas in mi bomo klicali tvoje ime.

Tad mēs neatkāpsimies no Tevis; uzturi mūs dzīvus, tad mēs Tavu vārdu piesauksim.

19 Ponovno nas spreobrni, oh Gospod Bog nad bojevniki, svojemu obrazu povzroči, da zasije in mi bomo rešeni.

Ak Kungs, Dievs Cebaot, atgriez mūs, liec Savam vaigam spīdēt, tad tapsim pestīti.