Job 34

1 Nadalje je Elihú odgovoril in rekel:

Un Elihus atbildēja un sacīja:

2 »Poslušajte moje besede, oh vi modri možje. Pazljivo mi prisluhnite vi, ki imate spoznanje.

Klausāties, gudrie, manu valodu, un prātīgie, atgriežat ausis pie manis;

3 Kajti uho preizkuša besede, kakor usta okušajo hrano.

Jo auss pārbauda vārdus, tā kā mute bauda barību.

4 Izberimo si sodbo. Naj med seboj spoznamo, kaj je dobro.

Lai pārspriežam savā starpā, lai kopā atzīstam, kas ir labi.

5 Kajti Job je rekel: ›Jaz sem pravičen in Bog je odvzel mojo sodbo.

Jo Ījabs saka: es esmu taisns, bet Dievs ir atņēmis manu tiesu.

6 Mar naj bi lagal zoper svojo pravico? Moja rana je nezaceljiva, brez prestopka.‹

Lai gan man taisnība, mani tura par melkuli, manas mokas ir nedziedinājamas, lai gan neesmu noziedzies.

7 Kateri človek je podoben Jobu, ki norčevanje pije kakor vodo?

Kur ir gan cilvēks, kā Ījabs, kas zaimošanu dzer kā ūdeni,

8 Ki gre v družbo z delavci krivičnosti in hodi z zlobneži?

Un draudzējās ar ļaundarītājiem un staigā ar bezdievīgiem?

9 Kajti rekel je: ›Nič ne koristi človeku, da bi se razveseljeval z Bogom.‹

Jo viņš saka: cilvēkam nekā nepalīdz, ka tas mīļo Dievu.

10 Zato mi prisluhnite vi, možje razumevanja. Daleč naj bo od Boga, da bi počel zlobnost in od Vsemogočnega, da bi zagrešil krivičnost.

Tādēļ, gudrie vīri, klausāties mani. Nevar būt, ka Dievs ir ļauns un tas Visuvarenais netaisns.

11 Kajti delo človeka bo povrnil k sebi in vsakemu človeku povzroči, da najde glede na njegove poti.

Jo Viņš cilvēkam maksā pēc viņa darba, un ikkatram liek klāties pēc viņa gājuma.

12 Da, Bog zagotovo ne bo počel zlobno niti Vsemogočni ne bo izkrivil sodbe.

Patiesi, Dievs nedara ļauna, un tas Visuvarenais nepārgroza tiesu!

13 Kdo mu je dal zadolžitev nad zemljo? Ali kdo je postavil celoten zemeljski [krog]?

Kam pasaule ir pavēlēta, ja ne Viņam, un kas ir radījis visu zemi?

14 Če svoje srce naravna na človeka, če k sebi zbere njegovega duha in njegov dih,

Ja Viņš Savu sirdi grieztu uz Sevi pašu vien, un Savu garu un Savu dvašu ņemtu pie Sevis:

15 bo vse meso skupaj umrlo in človek se bo ponovno vrnil v prah.

Tad visa miesa kopā mirtu, un cilvēks taptu atkal par pīšļiem.

16 Če imaš sedaj razumevanje, poslušaj to, prisluhni glasu mojih besed.

Ja nu tev ir saprašana, klausi to, ņem vērā manas valodas balsi.

17 Mar bo torej vladal tisti, ki sovraži pravico? Boš obsodil tistega, ki je najbolj pravičen?

Vai jel, kas taisnību ienīst, varēs vadīt? Kā tad tev bija tiesāt to Vistaisnāko?

18 Mar je primerno kralju reči: › Ti si zloben?‹ In princem: › Vi ste brezbožni?‹

Viņu, kas uz ķēniņu var sacīt: tu netikli, un uz valdnieku: tu blēdi;

19 Kako veliko manj tistemu, ki ne sprejema oseb od princev niti se ne ozira na bogatega bolj kakor na ubogega? Kajti vsi ti so delo njegovih rok.

Kas neuzlūko valdnieku vaigu un neieredz bagātus vairāk nekā nabagus, jo tie visi ir Viņa roku darbs.

20 V trenutku bodo umrli in ljudstvo bo zaskrbljeno ob polnoči in preminilo. Mogočen bo odvzet brez roke.

Acumirklī tie nomirst, un nakts vidū tautas top iztrūcinātas un iet bojā, un varenie top aizrauti un ne caur cilvēka roku.

21 Kajti njegove oči so na človekovih poteh in vidi vsa njegova ravnanja.

Jo Viņa acis skatās uz cilvēka ceļiem, un Viņš redz visus viņa soļus.

22 Ni teme niti smrtne sence, kjer bi se lahko skrili delavci krivičnosti.

Tumsas nav nedz nāves ēnas, kur ļaundarītāji varētu slēpties.

23 Kajti na človeka ne bo položil več kakor pravico, da bi ta vstopil na sodbo z Bogom.

Viņam cilvēks ilgi nav jāmeklē, ka lai nāk uz tiesu Dieva priekšā.

24 Na koščke bo razbil mogočne može brez števila in druge postavil namesto njih.

Viņš satriec varenos bez izmeklēšanas un ieceļ citus viņu vietā.

25 Torej pozna njihova dela in jih prevrača v noči, tako da so uničena.

Tāpēc ka Viņš zina viņu darbus, Viņš tos apgāž naktī, ka tie top satriekti.

26 Udarja jih kakor zlobneže v odprtem pogledu drugih,

Viņš tos šausta kā bezdievīgus, tādā vietā, kur visi redz.

27 ker so se obrnili proč od njega in niso hoteli preudariti nobene izmed njegovih poti,

Tāpēc ka tie no Viņa atkāpušies un nav apdomājuši visus Viņa ceļus.

28 tako da so vpitju ubogega povzročili, da pride k njemu in on sliši vpitje prizadetega.

Ka nabaga brēkšanai bija jānāk pie Viņa, un bēdīgā kliegšanu Viņš paklausīja.

29 Ko daje spokojnost, kdo potem lahko dela težavo? In ko skrije svoj obraz, kdo ga potem lahko gleda? Bodisi je to storjeno zoper narod ali samo zoper človeka,

Kad Viņš dod mieru, kas tad pazudinās? Kad Viņš Savu vaigu apslēpj, kas Viņu skatīs? Tā tas ir ar tautām, tā ar ikvienu cilvēku,

30 da hinavec ne kraljuje, da ne bi bilo ljudstvo ujeto v zanko.

Lai nelieša cilvēks nevalda un tautai nav par valgiem.

31 Zagotovo je primerno, da bi bilo Bogu rečeno: ›Nosil sem kaznovanje, ne bom več napačno počel.

Jo uz Dievu jāsaka: man bija jācieš, es vairs negrēkošu.

32 Tega, česar ne vidim, me uči. Če sem storil krivičnost, je ne bom več počel.

Ko es neredzu, to māci tu man; ja esmu darījis netaisnību, tad to vairs nedarīšu.

33 Mar bo to glede na tvoj um? On bo to poplačal, bodisi ali odkloniš ali izbereš, in ne jaz. Zato govori, kar veš.

Vai Dievs lai atlīdzina pēc tava prāta? Jo tu neesi mierā! tad spriedi tu, ne es! Un ko tu taču māki sacīt!

34 Naj mi možje razumevanja povedo in naj mi moder mož prisluhne.‹

Prātīgi ļaudis man sacīs, un ikviens gudrs vīrs, kas uz mani klausījies:

35 Job je govoril brez spoznanja in njegove besede so bile brez modrosti.

Ījabs runājis neprazdams, un viņa vārdi nav bijuši gudri.

36 Moja želja je, da bi bil Job lahko preizkušen do konca zaradi svojih odgovorov zlobnežem.

Kaut Ījabs taptu pārbaudīts līdz galam, ka viņš runā, kā bezdievīgi ļaudis.

37 Kajti svojemu grehu dodaja upor, s svojimi rokami ploska med nami in svoje besede pomnožuje zoper Boga.«

Jo viņš krauj grēku uz grēku, viņš mūsu priekšā zaimo un runā daudz pret to stipro Dievu. -