< مارْکَح 5 >

اَتھَ تُو سِنْدھُپارَں گَتْوا گِدیرِییَپْرَدیشَ اُپَتَسْتھُح۔ 1
Un tie nonāca viņpus jūras, Gadariešu tiesā.
نَوکاتو نِرْگَتَماتْرادْ اَپَوِتْرَبھُوتَگْرَسْتَ ایکَح شْمَشانادیتْیَ تَں ساکْشاچْ چَکارَ۔ 2
Un Viņam no laivas izejot tūdaļ sastapās no kapiem cilvēks ar nešķīstu garu;
سَ شْمَشانےواتْسِیتْ کوپِ تَں شرِنْکھَلینَ بَدْوّا سْتھاپَیِتُں ناشَکْنوتْ۔ 3
Tam bija sava mītne kapos, un neviens viņu nevarēja ne ar ķēdēm saistīt.
جَنَیرْوارَں نِگَڈَیح شرِنْکھَلَیشْچَ سَ بَدّھوپِ شرِنْکھَلانْیاکرِشْیَ موچِتَوانْ نِگَڈانِ چَ بھَںکْتْوا کھَنْڈَں کھَنْڈَں کرِتَوانْ کوپِ تَں وَشِیکَرْتُّں نَ شَشَکَ۔ 4
Jo tas ar pinekļiem un ķēdēm daudzkārt bija saistīts; bet viņš salauza tās ķēdes un sarāva tos pinekļus, un neviens to nespēja valdīt.
دِوانِشَں سَدا پَرْوَّتَں شْمَشانَنْچَ بھْرَمِتْوا چِیتْشَبْدَں کرِتَوانْ گْراوَبھِشْچَ سْوَیَں سْوَں کرِتَوانْ۔ 5
Un tas bija vienmēr naktīm un dienām kalnos un iekš kapiem, brēkdams un sevi ar akmeņiem sizdams.
سَ یِیشُں دُوراتْ پَشْیَنّیوَ دھاوَنْ تَں پْرَنَنامَ اُچَیرُوَںشْچوواچَ، 6
Bet Jēzu no tālienes ieraudzījis, tas skrēja un metās priekš Viņa zemē
ہے سَرْوّوپَرِسْتھیشْوَرَپُتْرَ یِیشو بھَوَتا سَہَ مے کَح سَمْبَنْدھَح؟ اَہَں تْوامِیشْوَرینَ شاپَیے ماں ما یاتَیَ۔ 7
Un brēca ar stipru balsi un sacīja: “Kas man ar Tevi, Jēzu, Tu Dieva, Tā Visaugstākā, Dēls? No Dieva puses Tevi lūdzu, nemoki mani!”
یَتو یِیشُسْتَں کَتھِتَوانْ رے اَپَوِتْرَبھُوتَ، اَسْمانَّرادْ بَہِرْنِرْگَچّھَ۔ 8
Jo Viņš uz to sacīja: “Izej, tu nešķīstais gars, no tā cilvēka.”
اَتھَ سَ تَں پرِشْٹَوانْ کِنْتے نامَ؟ تینَ پْرَتْیُکْتَں وَیَمَنیکے سْمَسْتَتوسْمَنّامَ باہِنِی۔ 9
Un Viņš tam jautāja: “Kāds tev vārds?” Un tas atbildēja sacīdams: “Vārds man leģions, jo mēs esam daudz.”
تَتوسْمانْ دیشانَّ پْریشَییتِ تے تَں پْرارْتھَیَنْتَ۔ 10
Un tas Viņu ļoti lūdza, lai Viņš tos no tā apgabala neizdzītu.
تَدانِیں پَرْوَّتَں نِکَشا برِہَنْ وَراہَوْرَجَشْچَرَنّاسِیتْ۔ 11
Bet tur pie tā kalna bija liels cūku pulks ganos.
تَسْمادْ بھُوتا وِنَیینَ جَگَدُح، اَمُں وَراہَوْرَجَمْ آشْرَیِتُمْ اَسْمانْ پْرَہِنُ۔ 12
Un visi tie velni Viņu lūdza sacīdami: “Sūti mūs tais cūkās, ka tanīs ieskrienam.”
یِیشُنانُجْناتاسْتےپَوِتْرَبھُوتا بَہِرْنِرْیایَ وَراہَوْرَجَں پْراوِشَنْ تَتَح سَرْوّے وَراہا وَسْتُتَسْتُ پْرایودْوِسَہَسْرَسَںنْکھْیَکاح کَٹَکینَ مَہاجَوادْ دھاوَنْتَح سِنْدھَو پْرانانْ جَہُح۔ 13
Un tūlīt Jēzus tiem to ļāva, un tie nešķīstie gari izgājuši ieskrēja tais cūkās; un tas cūku pulks no kraujas iegāzās jūrā (bet to bija pie divtūkstoš) un noslīka jūrā.
تَسْمادْ وَراہَپالَکاح پَلایَماناح پُرے گْرامے چَ تَدْوارْتَّں کَتھَیانْچَکْرُح۔ تَدا لوکا گھَٹِتَں تَتْکارْیَّں دْرَشْٹُں بَہِرْجَگْمُح 14
Un tie cūku gani bēga un stāstīja pilsētā un uz lauka; un tie izgāja raudzīt, kas bija noticis.
یِیشوح سَنِّدھِں گَتْوا تَں بھُوتَگْرَسْتَمْ اَرْتھادْ باہِنِیبھُوتَگْرَسْتَں نَرَں سَوَسْتْرَں سَچیتَنَں سَمُپَوِشْٹَنْچَ درِشْٹْوا بِبھْیُح۔ 15
Un tie nāca pie Jēzus un ieraudzīja to velna apsēsto tur sēžam, apģērbtu un pie pilna prāta, to pašu, kam tas leģions bijis; un tie izbijās.
تَتو درِشْٹَتَتْکارْیَّلوکاسْتَسْیَ بھُوتَگْرَسْتَنَرَسْیَ وَراہَوْرَجَسْیاپِ تاں دھَٹَناں وَرْنَیاماسُح۔ 16
Un tie, kas to bija redzējuši, viņiem stāstīja, kā tam velna apsēstam bija noticis, un par tām cūkām.
تَتَسْتے سْوَسِیماتو بَہِرْگَنْتُں یِیشُں وِنیتُماریبھِرے۔ 17
Un tie sāka Viņu lūgt, lai no viņu robežām aizejot.
اَتھَ تَسْیَ نَوکاروہَنَکالے سَ بھُوتَمُکْتو نا یِیشُنا سَہَ سْتھاتُں پْرارْتھَیَتے؛ 18
Un kad Viņš kāpa laivā, tas velna apsēstais Viņu lūdza, ka pie Viņa varētu palikt.
کِنْتُ سَ تَمَنَنُمَتْیَ کَتھِتَوانْ تْوَں نِجاتْمِییاناں سَمِیپَں گرِہَنْچَ گَچّھَ پْرَبھُسْتْوَیِ کرِپاں کرِتْوا یانِ کَرْمّانِ کرِتَوانْ تانِ تانْ جْناپَیَ۔ 19
Bet Jēzus to neļāva, bet uz to sacīja: “Ej savās mājās pie tiem savējiem un stāsti tiem, kādas lietas Tas Kungs tev darījis, un kā Viņš par tevi apžēlojies.”
اَتَح سَ پْرَسْتھایَ یِیشُنا کرِتَں تَتْسَرْوّاشْچَرْیَّں کَرْمَّ دِکاپَلِدیشے پْرَچارَیِتُں پْرارَبْدھَوانْ تَتَح سَرْوّے لوکا آشْچَرْیَّں مینِرے۔ 20
Un tas nogāja un sāka sludināt pa tām desmit pilsētām, ko Jēzus tam bija darījis, un visi brīnījās.
اَنَنْتَرَں یِیشَو ناوا پُنَرَنْیَپارَ اُتِّیرْنے سِنْدھُتَٹے چَ تِشْٹھَتِ سَتِ تَتْسَمِیپے بَہُلوکاناں سَماگَموبھُوتْ۔ 21
Un kad Jēzus atkal laivā bija pārcēlies uz otru malu, tad daudz ļaužu pie Viņa sapulcējās, un Viņš bija jūrmalā.
اَپَرَں یایِیرْ نامْنا کَشْچِدْ بھَجَنَگرِہَسْیادھِپَ آگَتْیَ تَں درِشْٹْوَیوَ چَرَنَیوح پَتِتْوا بَہُ نِویدْیَ کَتھِتَوانْ؛ 22
Un redzi, tad nāca viens no tiem baznīcas priekšniekiem, Jaīrus ar vārdu; un Viņu redzēdams, tas krita Viņam pie kājām,
مَمَ کَنْیا مرِتَپْرایابھُودْ اَتو بھَوانیتْیَ تَداروگْیایَ تَسْیا گاتْرے ہَسْتَمْ اَرْپَیَتُ تینَیوَ سا جِیوِشْیَتِ۔ 23
Un Viņu ļoti lūdza sacīdams: “Mana meitiņa guļ uz nāvi, lūdzams, nāc un uzliec tai rokas, ka viņa top vesela un dzīvo.”
تَدا یِیشُسْتینَ سَہَ چَلِتَح کِنْتُ تَتْپَشْچادْ بَہُلوکاشْچَلِتْوا تادْگاتْرے پَتِتاح۔ 24
Un Viņš ar to nogāja. Un daudz ļaužu Viņam gāja pakaļ un Viņu spieda.
اَتھَ دْوادَشَوَرْشانِ پْرَدَرَروگینَ 25
Un tur bija viena sieva, tai jau divpadsmit gadus bija asinssērga.
شِیرْنا چِکِتْسَکاناں ناناچِکِتْسابھِشْچَ دُحکھَں بھُکْتَوَتِی چَ سَرْوَّسْوَں وْیَیِتْواپِ ناروگْیَں پْراپْتا چَ پُنَرَپِ پِیڈِتاسِیچَّ 26
Un tā daudz bija cietusi no daudz ārstiem un visu savu nabadzību iztērējusi un nekādu palīdzību nebija atradusi, bet tā sērga bija vēl niknāka palikusi.
یا سْتْرِی سا یِیشو رْوارْتّاں پْراپْیَ مَنَساکَتھَیَتْ یَدْیَہَں تَسْیَ وَسْتْرَماتْرَ سْپْرَشْٹُں لَبھییَں تَدا روگَہِینا بھَوِشْیامِ۔ 27
Šī par Jēzu dzirdējusi nāca ļaužu pulkā no aizmugures un aizskāra Viņa drēbes.
اَتوہیتوح سا لوکارَنْیَمَدھْیے تَتْپَشْچاداگَتْیَ تَسْیَ وَسْتْرَں پَسْپَرْشَ۔ 28
Jo tā sacīja: “Ja vien Viņa drēbes aizskaršu, tad tapšu vesela.”
تینَیوَ تَتْکْشَنَں تَسْیا رَکْتَسْروتَح شُشْکَں سْوَیَں تَسْمادْ روگانْمُکْتا اِتْیَپِ دیہےنُبھُوتا۔ 29
Un tūdaļ viņas asins avots izsīka; un viņa noprata pie savām miesām, ka no tās kaites bija dziedināta.
اَتھَ سْوَسْماتْ شَکْتِ رْنِرْگَتا یِیشُریتَنْمَنَسا جْناتْوا لوکَنِوَہَں پْرَتِ مُکھَں وْیاورِتْیَ پرِشْٹَوانْ کینَ مَدْوَسْتْرَں سْپرِشْٹَں؟ 30
Un Jēzus tūdaļ pie Sevis nomanīdams, ka spēks no Viņa izgājis, apgriezās uz tiem ļaudīm un sacīja: “Kas Manas drēbes aizskāris?”
تَتَسْتَسْیَ شِشْیا اُوچُح بھَوَتو وَپُشِ لوکاح سَںگھَرْشَنْتِ تَدْ درِشْٹْوا کینَ مَدْوَسْتْرَں سْپرِشْٹَمِتِ کُتَح کَتھَیَتِ؟ 31
Un Viņa mācekļi uz Viņu sacīja: “Tu redzi, ka tie ļaudis Tev virsū mācās, un Tu saki: kas Mani aizskāris?”
کِنْتُ کینَ تَتْ کَرْمَّ کرِتَں تَدْ دْرَشْٹُں یِیشُشْچَتُرْدِشو درِشْٹَوانْ۔ 32
Un Viņš skatījās apkārt, to ieraudzīt, kas to bija darījusi.
تَتَح سا سْتْرِی بھِیتا کَمْپِتا چَ سَتِی سْوَسْیا رُکْپْرَتِکْرِیا جاتیتِ جْناتْواگَتْیَ تَتْسَمُّکھے پَتِتْوا سَرْوَّورِتّانْتَں سَتْیَں تَسْمَے کَتھَیاماسَ۔ 33
Bet tā sieva bīdamies un drebēdama zināja, kas pie viņas bija noticis, nāca un krita Viņa priekšā pie zemes un Viņam visu to patiesību izteica.
تَدانِیں یِیشُسْتاں گَدِتَوانْ، ہے کَنْیے تَوَ پْرَتِیتِسْتْوامْ اَروگامَکَروتْ تْوَں کْشیمینَ وْرَجَ سْوَروگانْمُکْتا چَ تِشْٹھَ۔ 34
Bet Viņš uz to sacīja: “Mana meita, tava ticība tev palīdzējusi. Ej ar mieru un paliec vesela no tavas kaites.”
اِتِواکْیَوَدَنَکالے بھَجَنَگرِہادھِپَسْیَ نِویشَنالْ لوکا ایتْیادھِپَں بَبھاشِرے تَوَ کَنْیا مرِتا تَسْمادْ گُرُں پُنَح کُتَح کْلِشْناسِ؟ 35
Viņam to vēl runājot, kādi no tā baznīcas priekšnieka nāca un sacīja: “Tava meita jau nomirusi, ko tu To Mācītāju vēl apgrūtini.”
کِنْتُ یِیشُسْتَدْ واکْیَں شْرُتْوَیوَ بھَجَنَگرِہادھِپَں گَدِتَوانْ ما بھَیشِیح کیوَلَں وِشْواسِہِ۔ 36
Bet Jēzus to vārdu, ko tie teica, dzirdējis, sacīja uz to baznīcas priekšnieku: “Nebīsties, tici vien!”
اَتھَ پِتَرو یاکُوبْ تَدْبھْراتا یوہَنْ چَ ایتانْ وِنا کَمَپِ سْوَپَشْچادْ یاتُں نانْوَمَنْیَتَ۔ 37
Un Viņš neļāva nevienam Sev līdz iet kā vien Pēterim un Jēkabam un Jānim, Jēkaba brālim.
تَسْیَ بھَجَنَگرِہادھِپَسْیَ نِویشَنَسَمِیپَمْ آگَتْیَ کَلَہَں بَہُرودَنَں وِلاپَنْچَ کُرْوَّتو لوکانْ دَدَرْشَ۔ 38
Un Viņš nāca tā baznīcas priekšnieka namā un redzēja troksni un ļaudis daudz raudam un kaucam.
تَسْمانْ نِویشَنَں پْرَوِشْیَ پْروکْتَوانْ یُویَں کُتَ اِتّھَں کَلَہَں رودَنَنْچَ کُرُتھَ؟ کَنْیا نَ مرِتا نِدْراتِ۔ 39
Un Viņš iegājis uz tiem sacīja: “Ko jūs dariet troksni un raudiet? Tas bērns nav miris, bet guļ.”
تَسْماتّے تَمُپَجَہَسُح کِنْتُ یِیشُح سَرْوّانَ بَہِشْکرِتْیَ کَنْیایاح پِتَرَو سْوَسَنْگِنَشْچَ گرِہِیتْوا یَتْرَ کَنْیاسِیتْ تَتْ سْتھانَں پْرَوِشْٹَوانْ۔ 40
Un tie Viņu izsmēja. Bet Viņš visus izdzina un ņēma pie Sevis tā bērna tēvu un māti un tos, kas līdz ar Viņu bija, un iegāja, kur tas bērns gulēja.
اَتھَ سَ تَسْیاح کَنْیایا ہَسْتَو دھرِتْوا تاں بَبھاشے ٹالِیتھا کُومِی، اَرْتھَتو ہے کَنْیے تْوَمُتِّشْٹھَ اِتْیاجْناپَیامِ۔ 41
Un Viņš satvēra tā bērna roku un sacīja uz to: “Talita, kūmi!” Tas ir tulkots: “Meitiņa, Es tev saku, celies augšām!”
تُنَیوَ تَتْکْشَنَں سا دْوادَشَوَرْشَوَیَسْکا کَنْیا پوتّھایَ چَلِتُماریبھے، اِتَح سَرْوّے مَہاوِسْمَیَں گَتاح۔ 42
Un tā meitiņa tūlīt cēlās un staigāja; jo tā bija divpadsmit gadus veca. Un tie iztrūcinājās ar lielu iztrūcināšanos.
تَتَ ایتَسْیَے کِنْچِتْ کھادْیَں دَتّیتِ کَتھَیِتْوا ایتَتْکَرْمَّ کَمَپِ نَ جْناپَیَتیتِ درِڈھَمادِشْٹَوانْ۔ 43
Un Viņš tiem stipri piekodināja, ka neviens to nedabūtu zināt, un lika tai dot ēst.

< مارْکَح 5 >