Lukas 18
1 Lao esa, Yesus nanori ana dedꞌenu nara nendiꞌ nekendandaaꞌ, fo ara hule-oꞌe, nda namaꞌetu sa, no nda male-maꞌa sa. Ara musi ramahere rakandoo neu Lamatuaꞌ.
Un Viņš tiem arī vienu līdzību sacīja, ka pienākas allažiņ Dievu lūgt un nepiekust,
2 Dꞌudꞌuin taꞌo ia: “Sia kota esa hambu mana nggero-furiꞌ sa nda mana tao-afiꞌ neu Lamatualain sa. Ana nda tao-afiꞌ neu esa sa boe.
Un sacīja: “Bija soģis kādā pilsētā, tas no Dieva nebijās un no neviena cilvēka nekaunējās.
3 Sia naa o hambu ina falu sa akaꞌ neu noꞌe mana nggero-furiꞌ a nae, ‘Amaꞌ mana nggero-furiꞌ! Muꞌetuꞌ dedꞌea ngga no matetuꞌ, o!’
Un viena atraitne bija tanī pilsētā; un tā nāca pie viņa sacīdama: izdod man tiesu pret manu pretinieku.
4 Fefeun mana nggero-furiꞌ a nda tao-afiꞌ neu ina falu a sa. Te dodꞌoo ma ana bengge rena e ena. Boe ma ana dudꞌuꞌa nae, ‘Memaꞌ au ia nda tao-afiꞌ neu Lamatualain sa, lelenan fai neu atahori.
Un viņš ilgu laiku negribēja. Bet pēc viņš sacīja pie sevis: jebšu es Dievu nebīstos un no neviena cilvēka nekaunos;
5 Te ina falu ia tao langga ngga nambeta ena. Huu naa, malole lenaꞌ au uꞌetuꞌ dedꞌeat na no ndoos. Hokoꞌ na, ana akaꞌ nema tao naꞌabꞌebꞌenggeꞌ au nakandondooꞌ a.’
Tomēr, kad šī atraitne man gauži spiežas virsū, tad es tai gribu tiesu izdot, ka tā bezgala nākdama mani nenomāc.”
6 Naa, hei dꞌua sobꞌa mana nggero-furiꞌ dꞌeulakaꞌ naa oꞌolan.
Un Tas Kungs sacīja: “Klausāties, ko tas netaisnais soģis saka.
7 Mete ma dodꞌoo ma ana tulu-fali ina falu a, na, Lamatualain o nau tulu-fali atahori mana hule-oꞌe hatuꞌ-rerelon fo noꞌe tulu-faliꞌ sia E. Te Lamatuaꞌ nda mana eꞌo-lali fai a sa.
Vai tad Dievs neizdos tiesu Saviem izredzētiem, kas dienām naktīm uz Viņu brēc, lai gan Viņš tiem liek gaidīt?
8 Ana naꞌetuꞌ dedꞌeat nara lai-lai, Naa de Au ae utane taꞌo ia: mete ma Au, atahori Tebꞌe-Tebꞌeꞌ ia, baliꞌ uma ena, neꞌo Au feꞌe hambu undaa o atahori mamahereꞌ sia raefafoꞌ do hokoꞌ?”
Es jums saku: Viņš tiem tiesu izdos īsā laikā. Bet, kad Tas Cilvēka Dēls atnāks, vai Tas gan ticību atradīs virs zemes?”
9 Yesus dui seluꞌ nekendandaaꞌ sa, soꞌal atahori mana hii nananaru aon ma naloe-nadꞌae atahori laen ra. Ana dui nae,
Bet Viņš arī sacīja uz kādiem, kas uz sev pašiem paļāvās, ka esot taisni, un citus nicināja, šo līdzību:
10 “Hambu amaꞌ rua reu hule-oꞌe sia Ume Hule-oꞌe Huuꞌ a. Esa, atahori mia partei agama Farisi; esa fai, mana edꞌa bea. [Atahori Yahudi ra rae atahori Farisi ra, atahori meumareꞌ. Ma ara rae mana edꞌa bea ra atahori nda maloleꞌ ra sa.]
“Divi cilvēki gāja Dieva namā Dievu lūgt, viens farizejs, otrs muitnieks.
11 Losa ume hule-oꞌeꞌ ma, atahori Farisi a nambariiꞌ mesaꞌ ne ma hule-oꞌe nae, ‘Makasi Lamatuaꞌ, huu au ia, atahori maloleꞌ. Au nda deꞌulakaꞌ onaꞌ atahori laen ra sa. Au nda dadꞌi naꞌo sa. Au nda mana usuu-usetiꞌ sa. Au nda mana hohonggeꞌ sa. Makasi, Lamatuaꞌ, huu au o nda deꞌulakaꞌ onaꞌ mana edꞌa bea ia sa.
Tas farizejs nostājies lūdza, pats pie sevis šos vārdus sacīdams: es tev pateicos Dievs, ka es neesmu kā citi cilvēki, laupītāji, netaisni, laulības pārkāpēji, vai arī kā šis muitnieks.
12 Au manggate puasa nggarei sa na lao rua. Ma au endi babꞌanggiꞌ esa mia sanahulu mia basa saa fo au hambuꞌ a.’ Atahori Farisi naa hule-oꞌe taꞌo naa.
Es gavēju divreiz nedēļā un dodu desmito tiesu no visa sava padoma.
13 Te mana edꞌa bea a nambariiꞌ naꞌadꞌodꞌooꞌ sia dea-deaꞌ. Ana nda nambarani botiꞌ matan fo mete ataꞌ neu sa. Ana hule-oꞌe no beꞌutee langgan ma rala mambalulutuꞌ nae, O, Lamatualain. Kasian au, atahori mana masala-singgoꞌ ia! Fee ambon neu au dꞌei!’
Bet tas muitnieks no tālienes stāvēdams negribēja nedz savas acis pacelt uz debesīm, bet sita pie savām krūtīm un sacīja: Dievs, esi man grēciniekam žēlīgs!
14 Naa, leleꞌ atahori karuaꞌ naa ra lao baliꞌ ume reu, mae bee ka maloleꞌ no Lamatualain? Atahori Farisi mana koaoꞌ a do, atahori mana edꞌa bea? Tantu Ana simbo no maloleꞌ mana edꞌa bea, mana naloe-nadꞌae ralan. Ma Ana nda tao-afiꞌ neu atahori Farisi a sa. Huu Lamatualain naꞌatutudꞌaꞌ atahori mana koaoꞌ ma nananaru atahori mana naloe-nadꞌae ralan.”
Es jums saku: šis nogāja savā namā taisnots pār to otru; jo kas pats paaugstinājās, tas taps pazemots, un kas pats pazemojās, tas taps paaugstināts.”
15 Lao esa, atahori ra oꞌo ro anadikiꞌ ra reu Yesus, fo Ana ndae liman neu se ma olaꞌ fee se papala-babꞌanggiꞌ. Yesus ana dedꞌenu nara rita taꞌo naa, ma ara ai atahori naa ra.
Un tie arī bērniņus atnesa pie Viņa, ka Viņš tos aizskartu, bet to redzēdami tie mācekļi tos aprāja.
16 Te Yesus simbo nala anadikiꞌ mana rema risiꞌ E. Basa ma ana ai ana dedꞌenun nara nae, “Hela fo anadikiꞌ naa ra rema risiꞌ Au. Ama afiꞌ ai se. Misinedꞌa malolole! Huu atahori mana nae dadꞌi Lamatualain atahorin, ana musi namahena neuꞌ a Lamatualain, ona anadikiꞌ namahena neu ina-ama nara.”
Bet Jēzus tos pieaicināja un sacīja: “Laidiet tos bērniņus pie Manis un neliedziet tiem; jo tādiem Dieva valstība pieder.
Patiesi, Es jums saku: ja kas Dieva valstību nedabū kā bērniņš, tas nenāks tur iekšā.”
18 Lao esa, hambu atahori Yahudi ra malanggan esa neu natane Yesus nae, “Ama Meser nenefee hadꞌa-hormat! Au musi tao taꞌo bee fo uhine ae bisa masoꞌ sorga uu fo usodꞌa ukundoo o Lamatualain?” (aiōnios g166)
Un viens virsnieks Tam jautāja un sacīja: “Labais Mācītāj, ko man būs darīt, lai es iemantoju mūžīgu dzīvošanu?” (aiōnios g166)
19 Boe ma Yesus nataa nae, “Taꞌo bee de moꞌe mae, ‘Mana nenefee hadꞌa-hormat’? Akaꞌ esaꞌ a nenefee hadꞌa-hormat, naeni Lamatualain.
Un Jēzus uz to sacīja: “Ko tu Mani sauci par labu? neviens nav labs kā vien Tas Vienīgais Dievs.
20 Naa! Ho bubꞌuluꞌ ena, to, Lamatualain hohoro-lalanen mia fai dalahulun, oi: Afiꞌ hohongge; afiꞌ tati-mbau misa atahori; Afiꞌ miminaꞌo; Afi dadꞌi sakasii peko-lelekoꞌ; ma fee hadꞌa-hormat neu ina-ama mara.”
Tu tos baušļus zini: tev nebūs laulību pārkāpt; tev nebūs nokaut; tev nebūs zagt; tev nebūs nepatiesu liecību dot; godā savu tēvu un savu māti.”
21 Atahori naa nataa nae, “Tebꞌe, Amaꞌ! Au tungga hohoro-lalaneꞌ naa ra eniꞌ a aꞌana ngga.”
Bet tas sacīja: “Visu to esmu turējis no pašas jaunības.”
22 Rena taꞌo naa ma, Yesus nae, “Malole! Te feꞌe hela dalaꞌ esa fai. Naeni, baliꞌ fo muu seo hendi basa hata-heto mara. Basa naa, muu babꞌanggi dꞌoiꞌ naa ra reu atahori mana tudꞌa-loloeꞌ ra. Dei fo baliꞌ uma fo tungga Au leo. Te dei fo Lamatualain bala-bꞌae fee nggo hata-hetoꞌ sia sorga.”
Bet Jēzus to dzirdēdams uz to sacīja: “Vienas lietas tev vēl trūkst; pārdod visu, kas tev ir un izdali nabagiem; tad tev manta būs debesīs, un nāc un staigā Man pakaļ.”
23 Atahori naa rena taꞌo naa, ma ralan susa, huu suꞌin naen seli.
Bet, šos vārdus dzirdot, tas ļoti noskuma, jo viņš bija ļoti bagāts.
24 Yesus mete ana laoꞌ no rala nambalulutu, ma Ana nafadꞌe ana dedꞌenun nara nae, “Atahori mamasuꞌiꞌ memaꞌ susa seli masoꞌ sorga neu.
Un Jēzus redzēdams, ka tas bija noskumis, sacīja: “Cik grūti bagātie ieies Dieva valstībā?
25 Hita taꞌasasamaꞌ no dalaꞌ laen fai. Memaꞌ bꞌanda onta monaeꞌ a nda bisa lalaet rala neu tungga sosoot ndolan sa. Onaꞌ naa boe atahori mana namahenaꞌ a hata-heton, te nda namahena neu Lamatuaꞌ sa, ana o nda bisa masoꞌ sorga rala neu sa boe.
Jo vieglāki ir, kamielim iet caur adatas aci, nekā bagātam ieiet Dieva valstībā!”
26 Atahori mana rena Yesus olaꞌ taꞌo naa, ratane E rae, “Mete ma memaꞌ atahori mamasuꞌiꞌ susa taꞌo naa, na, atahori mataꞌ bee mana hambu masoi-masodꞌaꞌ?”
Tad tie, kas to dzirdēja, sacīja: “Kas tad var kļūt Dieva valstībā?”
27 Yesus nataa nae, “Soaꞌ neu atahori, memaꞌ dalaꞌ hetar nda bisa dadꞌi sa. Te soaꞌ neu Lamatualain basaꞌ e bisa dadꞌi.”
Bet Viņš sacīja: “Kas cilvēkiem neiespējams, tas Dievam iespējams.”
28 Boe ma Petrus olaꞌ nae, “Amaꞌ! Hai lao hela basa hata-heto mara ena, fo tungga Amaꞌ. Te dei fo hai hambu saa?”
Un Pēteris sacīja: “Redzi, mēs visu esam atstājuši un Tev pakaļ gājuši.”
29 Yesus nataa nae, “Petrus! Rena malolole! Atahori mana lao hela umen, saon, odi-aꞌa nara, ama-ina nara, do ana nara, huu nalalao Lamatualain ue-tataos nara,
Un Viņš uz tiem sacīja: “Patiesi, Es jums saku: neviens nav, kas atstājis mājas vai vecākus vai brāļus vai sievu vai bērnus Dieva valstības dēļ,
31 Yesus no ana dedꞌenun atahori kasanahulu rua ra fo neu olaꞌ mesaꞌ ne no se nae, “Basa hei bubꞌuluꞌ mae, ia naa hita lao tisiꞌ kota Yerusalem ena. Losa naa, basa dalaꞌ fo Lamatuaꞌ mana ola-ola nara suraꞌ feꞌesaꞌan soꞌal Atahori Matetuꞌ naa, dei fo dadꞌi onaꞌ saa mana nenesuraꞌ helaꞌ ena.
Un tos divpadsmit pie Sevis ņēmis, Viņš uz tiem sacīja: “Redzi, mēs noejam uz Jeruzālemi, un viss taps piepildīts, ko pravieši rakstījuši par To Cilvēka Dēlu.
32 Dei fo ara fee Au neu atahori deaꞌ mana nda ramahere neu Lamatualain sa. Boe ma ara raneneut Au, raꞌamamaeꞌ Au no mataꞌ-mataꞌ, puras miru neu Au,
Jo Viņš taps nodots pagāniem un taps apmēdīts un lamāts un apspļaudīts;
33 filo Au, basa ma tao risa Au. Te fai katelun, ma Au usodꞌa baliꞌ.”
Un tie To šaustīs un nokaus, un trešā dienā Viņš atkal augšām celsies.”
34 Rena Yesus olaꞌ taꞌo naa ma, ana dedꞌenu nara bingun, huu ara nda feꞌe rahine dedꞌea-oꞌolaꞌ naa sosoan sa.
Bet viņi nesaprata no tā nenieka, un šī valoda viņiem bija apslēpta, un nesaprata to, kas bija sacīts.
35 Leleꞌ Yesus se rae losa kota Yeriko, hambu atahori pokeꞌ sa endoꞌ hule-huleꞌ sia dalaꞌ suun.
Bet gadījās, Viņam tuvu klāt nākot pie Jērikus, viens akls sēdēja ceļmalā un nabagoja.
36 Leleꞌ ana rena atahori hetar tungga naa ma, ana natane nae, “We! Saa sia ia?”
Bet kad tas tos ļaudis dzirdēja garām ejam, tad tas jautāja, kas tur esot.
37 Boe ma atahori rafadꞌe rae, “Yesus, mia Nasaret, laoꞌ tungga ia.”
Un viņi tam atbildēja: “Jēzus no Nacaretes iet garām.”
38 Atahori pokeꞌ naa rena nala ma, ana nggasi nahereꞌ nae, “Yesus! Mane Daud tititi-nonosin, e! Sue au dꞌei!”
Tad tas brēca un sacīja: “Jēzu, Dāvida dēls, apžēlojies par mani!”
39 Atahori mana laoꞌ sia Yesus matan ai e rae nee-nee. Te ana boe nggasi nahereꞌ nae, “Mane Daud tititi-nonosin, e! Kasian au dꞌei!”
Bet tie, kas priekšā gāja, to apsauca, lai būtu klusu. Bet viņš vēl vairāk brēca: “Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mani!”
40 Leleꞌ Yesus rena taꞌo naa, ma Ana nambariiꞌ. Ma Ana denu atahori reu rala atahori pokeꞌ a. Losa matan ma, Yesus natane e nae,
Bet Jēzus apstājās un pavēlēja, to atvest pie Sevis; bet kad tie to pie Viņa bija atveduši, tad Viņš to jautāja,
41 Ho nau Au tao saa fee nggo?” Ana nataa nae, “Amaꞌ! Au oꞌe fo fee au bisa mete ita.”
Sacīdams: “Ko tu gribi, lai Es tev daru?” Viņš atbildēja: “Kungs, ka varu redzēt.”
42 Yesus nataa e nae, “Maloleꞌ boe. Huu mumuhere mae, Au bisa tao uhaiꞌ nggo, de ia naa ho bisa mita ena.”
Un Jēzus uz to sacīja: “Esi redzīgs, tava ticība tev palīdzējusi.”
43 Aibꞌoiꞌ ma, atahori pokeꞌ a nita neuꞌ ena. Boe ma ana tungga Yesus no koa-kio Lamatualain. Basa atahori mana rita taꞌo naa, o koa-kio neu Lamatuaꞌ boe.
Un tūdaļ viņš tapa redzīgs un Tam staigāja pakaļ, Dievu teikdams. Un visi ļaudis, kas to redzēja, slavēja Dievu.
