1 Korintus 15
1 Toronoo susue nggara, e! Au nau nggi misinedꞌa Lamatualain Hara-lii Malolen fo au ufadꞌe neu nggi eniꞌ a dalahulun. Hei simbo mala ma miꞌitataaꞌ tungga mikindoo neu Hara-liiꞌ naa.
Bet es jums daru zināmu, brāļi, to evaņģēliju, ko jums esmu pasludinājis, ko jūs arī esat pieņēmuši, kurā jūs arī stāvat,
2 Huu Hara-lii naa, mana fee masoi-masodꞌaꞌ neu nggi, sadꞌi ama toꞌu mihereꞌ mikindoo e. Te mete ma ama nda mimihere mikindoo neu Lamatualain sa, hei nemehere mara, parsumaꞌ a.
Caur ko jūs arī mūžīgi dzīvosiet, ja to paturat tādā prātā, kādā es jums to esmu pasludinājis; - ja tikai neesat velti ticējuši.
3 Au o unori basa nggi dala-dala pantin seli, fo dalahulun atahori parna ranori neu au boe. Naeni: Kristus, fo Lamatualain haitua nemaꞌ a, mate de fee masoi-masodꞌaꞌ neu nggita mia sala-kilu tara ena, nandaa tebꞌe onaꞌ Lamatualain Susura Meumaren suraꞌ eniꞌ a lele uluꞌ a.
Jo mācīdams visu papriekš esmu devis, ko es arī esmu dabūjis, ka Kristus par mūsu grēkiem ir nomiris pēc tiem rakstiem,
4 Boe ma ara raꞌoi E. Basa de, fini esan ma, Lamatualain tao nasodꞌa baliꞌ E, nandaa tebꞌe onaꞌ Lamatualain Susura Meumaren suraꞌ memaꞌ eniꞌ a lele uluꞌ a.
Un ka Tas ir aprakts, un ka Tas trešā dienā uzmodināts pēc tiem rakstiem,
5 Basa ma, Kristus natudꞌu Aon neu Petrus. Ana o natudꞌu Aon neu ana mana tungga ka sana hulu rua nara boe.
Un ka Tas ir redzēts no Kefasa, pēc no tiem divpadsmit.
6 Lao esa ma, Ana natudꞌu aon neu atahori mamahereꞌ natun lima lenaꞌ. Basa se rita E! Mia sira e, hambu hetar feꞌe masodꞌaꞌ ra. Akaꞌ ruma mate ena.
Un pēc Tas ir redzēts no vairāk nekā piecsimt brāļiem vienā reizē, no kuriem vēl daudz dzīvi un citi arī aizmiguši.
7 Basa ma, Ana natudꞌu aon neu aꞌa Yakobis boe. Boe ma natudꞌu aon neu basa dedꞌenu nara.
Pēc Tas ir redzēts no Jēkaba, pēc no visiem apustuļiem.
8 Naa! Au mana ita e uꞌubꞌui oe-oeꞌ. Huu au onaꞌ ana muriꞌ nene bonggiꞌ neꞌebꞌuit.
Pēc visiem šiem Tas arī redzēts no manis, kā no kāda nelaikā dzimuša bērna.
9 Lamatuaꞌ dedꞌenun laen ra, basa se pantin lenaꞌ au. Mete ma tungga matetun, au nda undandaa dadꞌi dedꞌenun sa. Huu feꞌesaꞌan, au mana tao uꞌusususaꞌ ma poko-paru Lamatuaꞌ atahori nara sia bee-bꞌee.
Jo es esmu tas vismazākais no tiem apustuļiem un neesmu cienīgs, ka mani sauc par apustuli, tāpēc ka es Dieva draudzi esmu vajājis.
10 Te Lamatualain natudꞌu rala malolen neu au. Boe ma Ana mana tao au dadꞌi onaꞌ ia. Leleꞌ Ana tao dala maloleꞌ soaꞌ neu au, Ana nda ngganggari fai no hie-hieꞌ a sa. Maꞌabꞌuin ma, au mana ue-tao lenaꞌ basa se! Tao-tao te au nda mana tao ues naa sa, te Lamatualain rala malolen mana ue-tao sia masodꞌa ngga.
Bet no Dieva žēlastības esmu, kas es esmu, un Viņa žēlastība pie manis nav bijusi veltīga, bet es esmu vairāk strādājis nekā tie visi, tomēr ne es, bet Dieva žēlastība, kas ir ar mani.
11 Dadꞌi nda pantin sa au mana unori, do dedꞌenuꞌ laen ra mana ranori sa. Huu basa hai minori dalaꞌ ona esaꞌ. Hai dui-bꞌengga atahori soꞌal Lamatuaꞌ Hara-lii Malolen nekendooꞌ a. Huu naa, hei mimihere neu Hara-lii Maloleꞌ mana ona esaꞌ naa.
Tad nu lai būtu vai es, vai viņi, tā mēs sludinājam, un tā jūs esat ticējuši.
12 Hai biasa minori mae, Kristus, fo Lamatualain haitua nemaꞌ naa, nasodꞌa baliꞌ mia mamaten ena. Dadꞌi taꞌo bee de hei ruma mae, “Atahori mana mateꞌ ra, nda rasodꞌa baliꞌ sa”? Netehuun saa?
Ja nu Kristus top sludināts, ka Tas no miroņiem ir uzmodināts, kā tad citi jūsu starpā saka, ka miroņu augšāmcelšanās neesot?
13 Huu mete ma atahori mana mateꞌ ra nda rasodꞌa baliꞌ sa, eni sosoan nae, Kristus o nda nasodꞌa baliꞌ sa boe!
Bet ja miroņu augšāmcelšanās nav, tad arī Kristus nav augšāmcēlies.
14 Ma mete ma Kristus nda nasodꞌa baliꞌ sa, basa-bꞌasa saa fo hai biasa minori neu atahori ra, nda naꞌena ngguna sa. Ma nemehere mara neu E, parsumaꞌ a!
Un ja Kristus nav augšāmcēlies, tad mūsu sludināšana ir veltīga, un jūsu ticība arīdzan veltīga;
15 Mete ma tebꞌe atahori mates ra nda rasodꞌa baliꞌ sa, na, hai o dadꞌi mana sakasii ombo-koson soꞌal Lamatualain. Huu hai biasa minori mae, “Lamatualain mana tao nasodꞌa baliꞌ Kristus!” Memaꞌ hai dui-bꞌengga taꞌo naa. Te mete ma atahori mana mateꞌ ra nda rasodꞌa baliꞌ sa, eni sosoan nae, Lamatualain nda parna tao nasodꞌa baliꞌ Kristus sa.
Un mēs arī topam atrasti nepatiesīgi Dieva liecinieki; jo mēs esam liecinājuši pret Dievu, ka Viņš Kristu ir uzmodinājis, ko Viņš nav uzmodinājis, ja miroņi netop uzmodināti.
Jo ja miroņi netop uzmodināti, tad arī Kristus nav uzmodināts.
17 Dudꞌuꞌa sobꞌa dalaꞌ ia dei: mete ma Kristus nda nasodꞌa baliꞌ sa, hei nemehere mara neu Lamatualain parsumaꞌ a! Huu hei feꞌe lemba-doi sala-kilu mara!
Un ja Kristus nav uzmodināts, tad jūsu ticība ir veltīga; tad jūs vēl esat iekš saviem grēkiem;
18 Nda akaꞌ naa sa, te basa atahori mana mateꞌ ra, fo dalahulun nenepaꞌaꞌ ro Kristus, mete ma Kristus nda parna nasodꞌa baliꞌ sa, ara o mate ma saranggaa mia Lamatualain.
Tad arīdzan tie ir pazuduši, kas iekš Kristus aizmiguši.
19 Hita tamahena neu Kristus tae, dei fo Ana nau tao maloleꞌ fee nggita. Te mete ma hita tamahena taꞌo naa, akaꞌ dadꞌi siaꞌ a raefafoꞌ ia, naa parsumaꞌ a! Boe ma hita dadꞌi atahori mana kasian seli mia basa e!
Ja vien šinī dzīvībā cerējam uz Kristu, tad esam jo nožēlojami pār visiem cilvēkiem.
20 Tao-tao te nda taꞌo naa sa, to? Te matetun, naeni: Kristus, fo Lamatualain haitua nemaꞌ naa, nasodꞌa baliꞌ mia mamaten! Te nda akaꞌ mesaꞌ ne sa, huu dei fo atahori mamahere mana mateꞌ ra o, rasodꞌa baliꞌ boe. Kristus ona boa uluꞌ e, mana natudꞌu oi, atahori mana mateꞌ ra, dei fo rasodꞌa baliꞌ tungga E.
Bet nu Kristus ir uzmodināts no miroņiem, Viņš tas pirmais ir tapis no tiem, kas ir aizmiguši.
21 Lele uluꞌ a, akaꞌ atahori esaꞌ a, naeni Adam, mana nalena-langga Lamatualain parendan. Naeni de eni huku-dokin mamates. Basa atahori simbo huku-dokiꞌ naa boe. Te leleꞌ ia, hambu atahori esa fai, naeni Kristus, mana nasodꞌa tungga Lamatualain parendan. Dadꞌi, huu Eni malolen, atahori mana mateꞌ ra bisa rasodꞌa baliꞌ.
Jo kad caur vienu cilvēku nāve, tad arī caur vienu cilvēku miroņu augšāmcelšanās.
22 Basa atahori mana ralena-langga neu Lamatualain parendan, hambu huku-dokiꞌ mamates, onaꞌ Adam boe. Onaꞌ naa boe, basa atahori mana nenepaꞌa ro Kristus, dei fo Lamatualain tao nasodꞌa baliꞌ se.
Jo tā kā iekš Ādama visi mirst, tāpat arī iekš Kristus visi taps dzīvi darīti.
23 Te esa-esaꞌ no eni fain. Kristus dadꞌi atahori maꞌahuluꞌ mana nasodꞌa baliꞌ, onaꞌ boa uluꞌ faꞌ ra. Ma leleꞌ Ana baliꞌ raefafoꞌ ia nema, na dei fo atahori nara rasodꞌa baliꞌ boe.
Bet ikviens savā kārtā: tas pirmais ir Kristus, pēc tie, kas Kristum pieder pie Viņa atnākšanas.
24 Dei fo raefafoꞌ feꞌe sambu-lalo ena na. Leleꞌ naa, Kristus dadꞌi Maneꞌ mana tao nalutu basa koasa, basa parendaꞌ, ma basa nenori mana musu no Lamatualain. Eni o dadꞌi Maneꞌ mana fee baliꞌ hak parendan neu Lamatualain, Eni Aman.
Pēc tam tas gals, kad Viņš nodos to valstību Dievam Tam Tēvam, kad Viņš iznīcinās visu valdību un visu varu un spēku.
25 Huu Eni musi toꞌu parendaꞌ nakandoo, losa Lamatualain tao nasenggiꞌ basa mana labꞌan Kristus, fo ara beꞌutee mbali E.
Jo Viņam pienākas valdīt, tiekams Viņš visus ienaidniekus būs licis Sev apakš kājām.
26 Hambu dalaꞌ esa fai mana namusuꞌ no hita atahori. Naeni, hita musi mate. Te neu mateꞌen, Lamatualain nau nasenggiꞌ mamates a koasan. Ana tao basa taꞌo naa, ma nda hambu atahori mate sa ena.
Tas pēdīgais ienaidnieks, kas taps izdeldēts, ir nāve.
27 Sia Lamatualain Susura Meumaren nenesuraꞌ oi, “Lamatualain tao basa mana kalaꞌ ra beꞌutee mbali Atahori fo Ana helu-fuli nae haitua nemaꞌ a.” Naa! Leleꞌ nenesuraꞌ oi, “mana kalaꞌ ra basa se beꞌutee neu Eni Atahori na”, naa meuꞌ ena oi, Lamatualain nda masoꞌ sia naa sa. Huu Lamatualain mesaꞌ ne mana soꞌu E dadꞌi Lamatuaꞌ soaꞌ neu basa e.
Jo Tas Viņam visu ir licis apakš kājām, tomēr kad saka, ka viss Viņam padots, tad protams, ka bez Tā, kas Viņam visu padevis.
28 Mete ma basa e rena tebꞌe-tebꞌeꞌ neu Lamatualain Anan, na, Anaꞌ naa o fee baliꞌ basaꞌ e neu Aman, mana soꞌu E dadꞌi basa e Lamatuan. Basa boe ma, Lamatualain toꞌu parendaꞌ nakandoo sia basa dalaꞌ ra, soaꞌ neu basa atahori.
Bet kad Viņam viss būs padots, tad arī pats Tas Dēls taps padots Tam, kas Viņam visu ir padevis, lai Dievs ir viss iekš visiem.
29 Hambu atahori rae sarani fo ganti atahori mana mateꞌ nda feꞌe sarani sa. Te mete ma atahori mates nda nasodꞌa baliꞌ sa, saaꞌ de rae sarani soaꞌ neu atahori mana mateꞌ?
Jo ko tie darīs, kas par miroņiem top kristīti, ja miroņi nemaz netop uzmodināti? Kādēļ tad tie par miroņiem top kristīti?
30 Boe ma taꞌo bee de hita nau haꞌi sosoeꞌ mate takandoo, mete ma atahori mana mateꞌ a nda nasodꞌa baliꞌ sa?
Kādēļ arī mēs ikstundas esam briesmās?
31 Huu au aeꞌ a mate tungga-tungga fai! Te toronoo susue nggara e! Au sumba, itaꞌ mae mate o nda saa saa sa boe. Au botiꞌ ala mata ngga, huu ama nenepaꞌa mikindoo mo hita Lamatuan Yesus Kristus, fo Lamatualain haitua nemaꞌ a.
Es mirstu ikdienas, - tik tiešām, ka jūs, brāļi, esat mans gods iekš Kristus Jēzus, mūsu Kunga.
32 Faiꞌ naa, leleꞌ au feꞌe sia kota Efesus, au akaꞌ ukaru atahori mana onaꞌ banda fui deꞌulakaꞌ ra. Te mete ma au akaꞌ labꞌan fo tunggaꞌ a hihii ngga, nda fee neu Lamatualain sa, naa parsumaꞌ a. Nda naꞌena ngguna sa! Te mete ma tebꞌe atahori mana mateꞌ ra nda rasodꞌa baliꞌ sa, malole lenaꞌ hita tungga-tunggaꞌ a atahori oꞌolan rae, “Ima ata feta-dote teu esa, ma taa-tinu maladꞌa-maladꞌaꞌ, huu mbila te hita mate ena!”
Ja es pēc cilvēku prāta Efesū esmu kāvies ar zvēriem, kas man no tā atlec, ja miroņi netop uzmodināti? Ēdīsim un dzersim, jo rītu mēs mirsim.
33 Ama afiꞌ neneꞌedꞌi nalaꞌ fo tungga dudꞌuꞌa taꞌo naa! Huu hambu dedꞌea-oꞌolaꞌ oi, “Mete ma ho eiꞌ sa mo atahori deꞌulakaꞌ ra, naa tao nggo dinggoꞌ hela masodꞌa ndoo-tetuꞌ a.”
Nepieviļaties! Ļaunas sabiedrības samaitā labus tikumus.
34 Afiꞌ tao deꞌulakaꞌ fai! Muloeꞌ leo! Tao mataꞌ neu masodꞌam! Taoꞌ a ndoo-tetuꞌ a! Matetun, hei musi mimedꞌa mamaet, huu sia taladꞌa mara, feꞌe hambu atahori nda mana nahine Lamatualain sa.
Uzmostaties it no tiesas un negrēkojiet; jo citiem nav Dieva atzīšanas, to es saku jums par kaunu.
35 Ruma ratane rae, “Mete ma atahori mana mateꞌ ra rasodꞌa baliꞌ, na, dalan taꞌo bee? Boe ma ao nara dadꞌi taꞌo bee?”
Bet ja kāds saka: kā tad miroņi top uzmodināti? Un kādā miesā tie nāk?
36 Nggoaꞌ e! Huu mete ma sela fini, naa fini a musi nambalutu sia rae rala, dei fo ana nanumbu fo mori.
Tu nesapraša, ko tu sēji, tas nepaliek atkal dzīvs, ja tas nemirst.
37 Boe ma fini fo hita selaꞌ a, matan nda onaꞌ sudꞌiꞌ a saa mana nanumbu ma naroo sa. Eni fini metoꞌ, onaꞌ are nggandum do, are do, fini laen.
Un ko tu sēji, nav tā miesa, kas celsies, bet tikai grauds, vai nu kviešu, vai cits kāds.
38 Esa-esaꞌ no matan, tungga Lamatualain hihii-nanaun. Huu Eni mana naꞌetuꞌ basa sela-nggariꞌ ra esa-esaꞌ no mata aon.
Bet Dievs tam dod tādu miesu, kādu Viņš grib, un ikkatrai sēklai savu īpašu miesu.
39 Banda ma atahori o onaꞌ naa boe. Esa-esaꞌ no mata aon, tungga Lamatualain hihii-nanaun. Atahori aon, tungga atahori mata aon. Banda ra aon, esa-esaꞌ no mata aon. Mbuiꞌ no mata aon. Uꞌu no mata aon. Laen ra fai ro mata aon.
Ne ikkatra miesa ir vienāda miesa; bet savāda ir cilvēku miesa un savāda lopu un savāda zivju un savāda putnu miesa.
40 Hambu sudꞌiꞌ a saa sia lalai a, ma hambu sudꞌiꞌ a saa sia raefafoꞌ. Mana sia lalai a no eni manaselin. Te manaselin, laen no mana sia raefafoꞌ a. Mana sia raefafoꞌ no eni manaselin boe. Te manaselin, laen no mana sia lalai a.
Un ir gan debesu lietas un ir gan zemes lietas; bet savāda godība ir debesu lietām un savāda zemes lietām,
41 Mete ma sia lalai a, relo manaselin laen; fulan manaselin laen; boe ma nduuꞌ ra manaselin laen-laen. Esa-esaꞌ no mata aon. Esa-esaꞌ no manaselin. Dadꞌi basa se raꞌena manaseliꞌ, to?
Cits spožums ir saulei, un cits spožums mēnesim, un cits spožums zvaigznēm; jo viena zvaigzne ir spožāka pār otru.
42 Naa! Mete ma atahori mana mateꞌ ra rasodꞌa baliꞌ, naa onaꞌ fini a faꞌ ra. Huu mete ma neꞌoi atahori mana mateꞌ a ena, eni ao-sisin noe hendi e, to? Te mete ma nasodꞌa baliꞌ, eni nda onaꞌ dalahulun sa ena. Huu mete ma nasodꞌa baliꞌ na, eni nda bisa mate sa ena.
Tāpat arī būs miroņu augšāmcelšanās. Sēts top iekš satrūdēšanas un top uzmodināts iekš nesatrūdēšanas;
43 Leleꞌ ata taꞌoi atahori mates a, hita medꞌa naa aon sisiꞌ naa manggenggeoꞌ. Te mete ma atahori naa nasodꞌa baliꞌ, na, eni manaseliꞌ! Huu ana dadꞌi meumareꞌ ena! Atahori mana mateꞌ a nda bisa tao saa sa boe, leleꞌ atahori raꞌoi e. Te leleꞌ nasodꞌa baliꞌ, eni maꞌadꞌeren seli!
Sēts top iekš negodības un top uzmodināts iekš godības; sēts top iekš vājības un top uzmodināts iekš spēka.
44 Mete ma atahori feꞌe masodꞌaꞌ na, eni nahine akaꞌ duꞌa ma medꞌaꞌ a, to? Te leleꞌ eni mate, fo nasodꞌa baliꞌ, na, Lamatualain Dula-dalen fee eni masodꞌa ndoo-tetuꞌ a. Boe ma eni nda onaꞌ dalahulun sa ena.
Sēta top dabīga miesa, uzmodināta garīga miesa. Jo kā ir dabīga miesa, ir arī garīga miesa.
45 Atahori ka esan mana onaꞌ hita boe, naeni Adam. Tungga Lamatualain Susura Meumaren, nenesuraꞌ oi, “Ana dadꞌi atahori masodꞌaꞌ, mana duꞌa ma medꞌa nahine.” Te atahori fo mata aon onaꞌ Adam mana sia ataꞌ lenaꞌ naa, naeni Kristus. Eni Dula-dalen mana tao atahori nasodꞌa no matetuꞌ.
Tāpat arīdzan ir rakstīts: tas pirmais cilvēks, Ādams, ir palicis par dzīvu dvēseli, tas pēdīgais Ādams par garu, kas dzīvu dara.
46 Ka esan, naeni atahori mana nahineꞌ a duꞌa ma medꞌa, ma ana bisa mate. Te mana nasodꞌa baliꞌ a, naeni atahori mana hambu masodꞌa ndoo-tetuꞌ mia Lamatualain Dula-dalen.
Bet tā garīgā miesa nav tā pirmā, bet tā dabīgā, pēc tam tā garīgā.
47 Atahori ka esan mana sia raefafoꞌ a a tao e mia afu rae. Te ka ruan, naeni Kristus, mana nema mia sorga.
Tas pirmais cilvēks ir no zemes, no pīšļiem, tas otrais cilvēks ir Tas Kungs no debesīm.
48 Hita mana tasodꞌa sia raefafoꞌ, mata ao tara onaꞌ atahori ka esan, fo Lamatualain tao mia afu rae. Te atahori mana nenepaꞌa no Lamatualain sia sorga, mata aon onaꞌ Kristus mana nema mia sorga.
Kāds tas, kas no pīšļiem, tādi pat arīdzan tie no pīšļiem, un kāds Tas debešķīgais, tādi pat arī tie debešķīgie.
49 Leleꞌ ia hita mata aon onaꞌ Adam fo Lamatualain tao mia afu rae. Te dodꞌoo ma hita nggati mata feuꞌ, onaꞌ Kristus mana nema mia sorga.
Un tā kā esam nesuši tā ģīmi, kas no pīšļiem, tā arī nesīsim Tā ģīmi, kas no debesīm.
50 Toronoo susue nggara e! Au ae ufadꞌe nggi taꞌo ia: hita mana dadꞌi atahori mata-aoꞌ ka esan, hita aon tao mia raaꞌ no ruiꞌ. No taꞌo naa, hita nda bisa simbo hata-hetoꞌ fo dadꞌi Lamatualain anan sia sorga sa. Nda bisa sa! Huu atahori mata onaꞌ naa, dei fo ao nara rambulutu hendi se, de ara nda bisa simbo dalaꞌ fo raꞌatataaꞌ rakandoo sa.
Bet to es saku, brāļi, ka miesa un asinis Dieva valstību nevar iemantot, nedz iznīcība iemantos neiznīcību.
51 Dadꞌi rena malolole! Te au ae ufadꞌe nggi rasia sa. Dei fo hambu atahori mamahereꞌ ruma nda mate sa. Ma dei fo basa hita nenenggatiꞌ no mata feuꞌ.
Redzi, es jums saku noslēpumu: mēs gan visi neaizmigsim, bet visi tapsim pārvērsti,
52 Leleꞌ maꞌoa nalii maꞌabꞌuiꞌ a, basa ia ra aibꞌoiꞌ ma dadꞌi neuꞌ ena. Lai-lai lenaꞌ mia hate-mataꞌ. Huu leleꞌ maꞌoa nalii, leleꞌ naa boe o mana mateꞌ ra rasodꞌa baliꞌ boe. Mete ma rasodꞌa baliꞌ ena, ara nda mate seluꞌ sa, nda rambulutu selu sa boe. Hita mana feꞌe masodꞌaꞌ ra o onaꞌ naa boe. Basa nggita dadꞌi mata feuꞌ.
It piepeši, acumirklī, pie pēdīgās bazūnes skaņas. Jo tā bazūne skanēs un miroņi taps uzmodināti nesatrūdami un mēs tapsim pārvērsti.
53 Hita aon sisin ia bisa nambalutu, nae oba e dadꞌi mata feuꞌ nda bisa nambalutu sa ena. Boe ma hita leleꞌ ia mana bisa mate, nae obaꞌ e dadꞌi mata feuꞌ nda bisa mate sa ena! Naa tao tungga saa fo nenesuraꞌ memaꞌ sia Susura Meumareꞌ a oi, “Lamatualain tao nalutu mamates koasan ena, boe ma nasenggiꞌ e ena! Naeni de ata nda mate sa ena.”
Jo šim, kas ir satrūdams, būs apvilkt nesatrūdēšanu, un šim mirstamam būs apvilkt nemirstību.
Un kad tas, kas iznīcīgs, apvilks neiznīcību, un tas, kas mirstams, apvilks nemirstību, tad tas vārds notiks, kas ir rakstīts: nāve ir aprīta uzvarēšanā!
55 “He, Mamates! Ho koasam sia bee? He, Mamates! Ho koasa mana nisa atahori ma, sia bee?” (Hadēs g86)
Nāve, kur ir tavs dzelonis? Elle, kur ir tava uzvarēšana? (Hadēs g86)
56 Saa de mamates nendi doidꞌosoꞌ soaꞌ neu hita atahori? Naa huu hita tao salaꞌ. Naeni ena! Saa de sala-kilu tara raꞌena koasa onaꞌ naa? Naa huu Lamatualain Hohoro-lalanen natudꞌu nae, hita sala-kilun nalena-langga neu Eni parendan. Naeni ena!
Bet nāves dzelonis ir grēks, un grēka spēks ir bauslība.
57 Te aleꞌ ia, basaꞌ e dadꞌi laen ena! Ma basa nggita toꞌe makasi nae-nae mbali Lamatualain. Huu Eni mana tao nggita tasenggiꞌ basa dala deꞌulakaꞌ ra, tungga hita Lamatuan Yesus Kristus tataon. Ma Kristus mana nasenggiꞌ tebꞌe!
Bet pateicība Dievam, kas mums to uzvarēšanu devis caur mūsu Kungu Jēzu Kristu.
58 Dadꞌi toronoo nggara e! Miꞌitataaꞌ mihereꞌ! Afiꞌ minggongga! Hei ue-tatao mara soaꞌ neu Lamatualain musi boe malole ma namanae. Huu hei bubꞌuluꞌ ena mae, hei tao ues mitaꞌ mamate mara soaꞌ neu hita Lamatuan, nda parsumaꞌ sa.
Tad nu, mani mīļie brāļi, esiet pastāvīgi, nešaubīgi, pilnīgi iekš Tā Kunga darba vienmēr, zinādami, ka jūsu darbs nav veltīgs iekš Tā Kunga.
