Augstā Dziesma 1
1 Salamana augstā dziesma.
Solomunova pjesma nad pjesmama.
2 Lai viņš mani skūpsta ar savas mutes skūpstīšanu; jo tava mīlestība ir jo mīlīgāka nekā vīns.
Da me hoæe poljubiti poljupcem usta svojih! Jer je tvoja ljubav bolja od vina.
3 Tavai eļļai ir salda smarža; tavs vārds ir izlieta eļļa, tāpēc jaunavas tevi mīl.
Mirisom su tvoja ulja prekrasna; ime ti je ulje razlito; zato te ljube djevojke.
4 Velc mani, tad mēs tev tecēsim pakaļ; ķēniņš mani ved savos kambaros; mēs līksmosimies un priecāsimies par tevi; mēs pieminēsim tavu mīlestību vairāk nekā vīnu; patiesīgi tevi mīl.
Vuci me, za tobom æemo trèati; uvede me car u ložnicu svoju; radovaæemo se i veseliæemo se tobom, spominjaæemo ljubav tvoju više nego vino; pravi ljube te.
5 Es esmu melna, bet mīlīga, jūs Jeruzālemes meitas, tā kā Ķedara teltis, kā Salamana gardīnes(aizkari).
Crna sam, ali lijepa, kæeri Jerusalimske, kao šatori Kidarski, kao zavjesi Solomunovi.
6 Neuzlūkojiet mani, ka esmu pamelna, jo saulē esmu nodegusi; manas mātes bērni pret mani apskaitušies, tie mani likuši par vīna dārzu sargātāju; savu pašu vīna dārzu neesmu apsargājusi.
Ne gledajte me što sam crna, jer me je sunce opalilo; sinovi matere moje rasrdivši se na me postaviše me da èuvam vinograde, i ne èuvah svojega vinograda, koji ja imam.
7 Saki man, tu, ko mana dvēsele mīl, kur tu gani, kur tu gulies pusdienā? Jo kāpēc man būs aloties pie tavu biedru ganāmiem pulkiem?
Kaži mi ti, kojega ljubi duša moja, gdje paseš, gdje planduješ? jer zašto bih lutala meðu stadima drugova tvojih?
8 Ja tu to nezini, tu visu skaistākā starp sievām, tad ej jel pa avju pēdām un gani savus kazlēnus pie ganu teltīm.
Ako ne znaš, najljepša izmeðu žena, poði tragom za stadom, i pasi jariæe svoje pokraj stanova pastirskih.
9 Es tevi līdzināju, mana draudzene, ar tiem zirgiem pie Faraona ratiem.
Ti si mi, draga moja, kao konji u kolima Faraonovijem.
10 Tavi vaigi ir mīlīgi sprādzēs, tavs kakls pērļu rotā.
Obrazi su tvoji okiæeni grivnama, i grlo tvoje nizovima.
11 Mēs tev taisīsim zelta sprādzes ar sudraba podziņām.
Naèiniæemo ti zlatne grivne sa šarama srebrnijem.
12 Kamēr ķēniņš pie galda, mana nardes puķīte dod savu smaržu.
Dok je car za stolom, narad moj pušta svoj miris.
13 Mans draugs man ir mirru pušķis, pie manām krūtīm piesprausts.
Dragi mi je moj kita smirne, koja meðu dojkama mojim poèiva.
14 Mans draugs man ir vīna ķekars Enģedi vīna dārzos.
Dragi mi je moj grozd kiprov iz vinograda Engadskih.
15 Redzi, tu esi skaista, mana draudzene, redzi, tu esi skaista, tavas acis ir kā baložu acis.
Lijepa ti si, draga moja, lijepa ti si! oèi su ti kao u golubice.
16 Redzi, tu esi skaists, mans draugs, un mīlīgs, un mūsu dusas vieta zaļo.
Lijep ti si, dragi moj, i ljubak! i postelja naša zeleni se.
17 Mūsu namu baļķi ir ciedri, mūsu sijas ir cipreses.
Grede su nam u kuæama kedrove, daske su nam jelove.
