< Pāvilavēstulē Romiešiem 12 >

1 Tāpēc, brāļi, es jūs lūdzu caur Dieva apžēlošanām, ka jūs savas miesas nodotu par dzīvu, svētu un Dievam patīkamu upuri; tā lai ir jūsu prātīgā Dieva kalpošana.
Por lo tanto, os exhorto, hermanos, por la misericordia de Dios, a que presentéis vuestros cuerpos en sacrificio vivo, santo, agradable a Dios, que es vuestro servicio espiritual.
2 Un nepaliekat šai pasaulei līdzīgi, bet pārvēršaties, savā prātā atjaunodamies, ka jūs varat pārbaudīt, kas ir tas labais un patīkamais un pilnīgais Dieva prāts. (aiōn g165)
No os conforméis a este mundo, sino transformaos mediante la renovación de vuestra mente, para que podáis comprobar cuál es la buena, agradable y perfecta voluntad de Dios. (aiōn g165)
3 Jo caur to žēlastību, kas man ir dota, es ikvienam jūsu starpā saku, ka nevienam nebūs pārgudram būt vairāk, nekā tam pieklājās gudram būt; bet ka tam būs prātīgi gudram būt, kā kuram Dievs ir izdalījis ticības mēru.
Pues digo, por la gracia que me ha sido dada, a todos los que están entre vosotros, que no tengan más alto concepto de sí mismos que el que deben tener, sino que piensen razonablemente, según la medida de fe que Dios ha repartido a cada uno.
4 Jo itin kā mums vienā miesā ir daudz locekļu, bet visiem tiem locekļiem nav vienāds darbs;
Porque así como tenemos muchos miembros en un solo cuerpo, y no todos los miembros tienen la misma función,
5 Tāpat mēs daudzi esam viena miesa iekš Kristus, bet savā starpā mēs esam cits cita locekļi.
así nosotros, que somos muchos, somos un solo cuerpo en Cristo, y cada uno es miembro del otro,
6 Un mums ir dažādas dāvanas pēc tās žēlastības, kas mums dota.
teniendo dones diferentes según la gracia que nos fue dada: si de profecía, profeticemos según la proporción de nuestra fe;
7 Ja kam ir praviešu mācība, lai tā saietās ar ticību; ja kam kāds amats, tas lai paliek tai amatā; ja kas māca, tas lai paliek tai mācīšanā;
o de servicio, entreguémonos al servicio; o el que enseña, a su enseñanza;
8 Ja kas pamāca, tas lai paliek tai pamācīšanā; kas ko dod, lai to dara iekš vientiesības; kas valda, lai to dara rūpīgi; kas apžēlojās, lai to dara ar prieku.
o el que exhorta, a su exhortación; el que da, que lo haga con generosidad; el que gobierna, con diligencia; el que hace misericordia, con alegría.
9 Mīlestība lai ir bezviltīga; ienīstat ļaunu, pieķeraties labam.
Que el amor sea sin hipocresía. Aborrece lo que es malo. Aferraos a lo que es bueno.
10 Lai brāļu mīlestība jūsu starpā ir sirsnīga, un godu dodot nākat viens otram pretī.
En el amor a los hermanos, sed tiernos los unos con los otros; en la honra, preferíos los unos a los otros,
11 Neesiet kūtri iekš tā, kas jums jādara; esiet dedzīgi garā, kalpojiet Tam Kungam.
no dejéis de ser diligentes, fervientes en el espíritu, sirviendo al Señor,
12 Esiet priecīgi cerībā, pacietīgi bēdās, pastāvīgi lūgšanās.
alegrándoos en la esperanza, soportando en las tribulaciones, perseverando en la oración,
13 Nāciet palīgā tiem svētiem viņu vajadzībās; dodiet labprāt mājas vietu.
contribuyendo a las necesidades de los santos, y dados a la hospitalidad.
14 Svētījiet tos, kas jūs vajā, svētījiet un nelādiet.
Bendice a los que te persiguen; bendice y no maldigas.
15 Līksmojaties ar līksmiem un raudiet ar tiem, kas raud.
Alegraos con los que se alegran. Llorad con los que lloran.
16 Esiet savā starpā vienprātīgi, nedzīdamies pēc augstām lietām, bet turēdamies pazemīgi.
Tened los mismos sentimientos los unos hacia los otros. No sean altivos en su pensar, sino asociaros con los humildes. No seáis sabios en vuestras propias ideas.
17 Neliekaties paši gudri esoši; neatmaksājiet nevienam ļaunu ar ļaunu, turaties pa godam visu cilvēku priekšā.
No paguéis a nadie mal por mal. Respetad lo que es honorable a los ojos de todos los hombres.
18 Ja tas var būt, no savas puses turat mieru ar visiem cilvēkiem.
Si es posible, en la medida en que dependa de vosotros, estad en paz con todos los hombres.
19 Neatriebjaties paši, mīļie, bet dodiet vietu Dieva dusmībai. Jo ir rakstīts: “Man pieder atriebšana! Es atmaksāšu,” saka Tas Kungs.
No busquéis la venganza vosotros mismos, amados, sino dad lugar a la ira de Dios. Porque está escrito: “La venganza me pertenece; yo pagaré, dice el Señor”.
20 Tad nu, ja tavs ienaidnieks ir izsalcis, tad ēdini to; ja tas izslāpis, tad dzirdini to. Jo to darīdams tu kvēlainas ogles sakrāsi uz viņa galvu.
Por eso “Si tu enemigo tiene hambre, aliméntalo. Si tiene sed, dale de beber; porque al hacerlo, amontonarás carbones de fuego sobre su cabeza”.
21 Ļaunums lai tevi neuzvar, bet uzvari tu ļaunumu ar labumu.
No te dejes vencer por el mal, sino vence el mal con el bien.

< Pāvilavēstulē Romiešiem 12 >