< Jaņa Atklāsmes Grāmata 7 >

1 Un pēc tam es redzēju četrus eņģeļus stāvam uz tiem četriem zemes stūriem, kas tos četrus zemes vējus turēja, lai vējš nepūstu ne pa zemi, ne pa jūru, ne pa kādu koku.
Nghavile nghavombei angha nghooni puneikhavona veimile avahwa vanne mungutu chwinne visingha namakha ukhuta palekhe ukhuva neimepo eiyikuhunghuta mukhilunga, pa nyanja yeive pabeikhi unghwa veinchangha.
2 Un es redzēju citu eņģeli uzkāpjam no rīta puses, tam bija tā dzīvā Dieva zieģelis, un tas sauca ar stipru balsi uz tiem četriem eņģeļiem, kam vara bija dota, samaitāt zemi un jūru,
Puniekha ona usuhwa uyunge veikhwincha ukhuhuma khuvuhuma walinchuva uveiale nei ngadeikhilo ya Nguluve unyawumi. Pu akhakola eingolo eimbaha khuyasuhwa vala vanne vavo vapevilwe amakha nuvulegefu wa khunanga eikhilunga nei nyanja:
3 Sacīdams: nesamaitājiet ne zemi, ne jūru, ne kokus, tiekams mēs apzieģelēsim sava Dieva kalpus pie viņu pierēm.
“Muleikha ukhukhinanga eikhilunga nei nyanja yeive gyu mibeikha impakha yakhiva tumalile ukhuveikha ikhimanyeilo pafyeni fya muntwe gyavavombi va Nguluve veito.”
4 Un es dzirdēju, cik to apzieģelēto: simts četrdesmit un četri tūkstoši bija apzieģelēti no visām Israēla bērnu ciltīm.
Puneikhapuleikha eimbaleilo ya vala avaveikhiwe eikhimanyelo khuhuma mukhivumbukhu eikyavenchangha muva Israeli vale 144, 000.
5 No Jūda cilts: divpadsmit tūkstoši apzieģelēti. No Rūbena cilts: divpadsmit tūkstoši. No Gada cilts: divpadsmit tūkstoši.
Pu avanu 12, 000 mukhivumbukhu eikhya Lubeni, avanu 12, 000 mukhivumbukhu eikhya Nghadi.
6 No Ašera cilts: divpadsmit tūkstoši. No Naftalus cilts: divpadsmit tūkstoši. No Manasus cilts: divpadsmit tūkstoši.
Avanu 12, 000 ukhuhuma mwa mbukhu khya Nafutali na mukhivumbukhu khya Manese vale 12, 000.
7 No Sīmeana cilts: divpadsmit tūkstoši. No Levja cilts: divpadsmit tūkstoši. No Īsašara cilts: divpadsmit tūkstoši.
Avanu 12, 000 ukhuhuma mwa Simoni, 12, 000 mukhivumbukhu khya Alawi, na vanu 12, 000 vale vakhivumbukhu khya Isakhali,
8 No Zebulona cilts: divpadsmit tūkstoši. No Jāzepa cilts: divpadsmit tūkstoši. No Benjamina cilts: divpadsmit tūkstoši apzieģelēti.
Eikhivumbukhu khya Zabuloni, vale 12, 000 na mukhivumbukhu khya Yusefu, avanu 12, 000 mwa Benyamini avanu 12, 000 avaveikhiwe ifimanyeilo.
9 Pēc tam es redzēju, un raugi, liels pulks, ko neviens nevarēja izskaitīt, no visādām tautām un ciltīm un ļaudīm un valodām stāvēja priekš tā goda krēsla un priekš Tā Jēra, apģērbti baltām garām drēbēm un palmu zari viņu rokās,
Vunghavombikhe angha nikhalola puneikhavona ukhuta khwale nei khipungha eikhivaha ekhavanu eikhu ansikhuli umunu unyakhunghela ukhuvala ukhuma mukhivumbukhu eikhyavenchangha, munkilunga na munjovele nchoni,
10 Un sauca ar stipru balsi un sacīja: pestīšana pieder mūsu Dievam, kas sēž uz tā goda krēsla, un Tam Jēram.
puvaleikhwovela fincho valeikhuta uvupokhi vulei nu Nguluve veito uveitama pakhinyalwangula eikhya vuntwa nukhakolo!”
11 Un visi eņģeļi stāvēja visapkārt ap to goda krēslu un ap tiem vecajiem un tiem četriem dzīviem un metās priekš tā goda krēsla zemē uz savu vaigu un pielūdza Dievu,
Avasuhwa voni vemile mungutu nchoni puvakhinchunghutile eikhinyalwanghula eikhyavuntwa avavaha vala navanyawumi vanne vakhinama nukhufunghafungha pasi pa ng'anga pavulongolo pakhinyalwa nghula vuvikhumweimeikha Unguluve,
12 Sacīdami: Āmen! Teikšana un gods un gudrība un pateicība un slava un vara un spēks pieder mūsu Dievam mūžīgi mūžam! Āmen. (aiōn g165)
puvaleikhuta, “Ameni! Ulunghinwo, uvweimukhiwa, uluhala, nulusano, nuvudwadwa na makhafive nu Nguluve veito isikhu nchoni Khisita khusila lusikhu! Ameni!” (aiōn g165)
13 Un viens no tiem vecajiem atbildēja, uz mani sacīdams: šie, kas apģērbti baltām garām drēbēm, kas tie tādi, un no kurienes tie nākuši?
Pu umo nuvavaha vapelela akhavuncha akhata vav vuvani avatwalile eimienda emivalafu eigyavuvombi hange vahumile ndakhu?
14 Un es uz viņu sacīju: Kungs, tu to zini! Un viņš uz mani sacīja: šie ir tie, kas ir nākuši no tām lielām bēdām un ir mazgājuši savas drēbes un tās balinājuši iekš Tā Jēra asinīm;
Puneikhambula neikhata, “Ntwa vango, ulumanyile uve, “Vope pu akhambula une akhata ava vuva humile mumbutolwe uvwanjala imbaha fincho. Puvasukhile eimienda ngyavo punghivile mivalafu munkisa nghwa Nyakhakolo.
15 Tādēļ tie ir Dieva goda krēsla priekšā un Viņam kalpo dienām un naktīm Viņa namā, un kas sēž uz tā goda krēsla, Tas tos apēnos.
Ukhukongana neilyo leino puvalei pavulongolo pamiho nghakhinyalwanghula eikhyavuntwa eikhya Nguluve puvikhumweimeikha nukhwisaya khumwene pakilo na pamusi mutembile ya mwene.
16 Ne tie vairs izsalks, ne tiem vairs slāps; nedz saule, nedz kāds karstums tos vairs nespiedīs;
Umwene uveiatamile pakyanya pa khinghoda eikhinyalwangula puitandaancha eihema ya mwene pakhyanya pavene. Savalayeivona njala lusikhu khive khyu khyumilwa khya magasi eilinchuva salielavanghatancha, nghave nghumafukhe angha nghinyanya.
17 Jo Tas Jērs, kas ir vidū priekš tā goda krēsla, tos ganīs un tos vadīs pie dzīviem ūdens avotiem, un Dievs nožāvēs visas asaras no viņu acīm.
Ulwakhuva unyakhakolo uvaeli panghati na nghati pakhinyalwangula pa iva veitekhenchi vavo, pu ikhuvalongonchangha mukhindwivudwivu eikyamagasi ngha wumi, nu Nguluve puikhuva pulusyangha inyihonchi mumihonghavo.”

< Jaņa Atklāsmes Grāmata 7 >