Psalmi 80

1 Asafa dziesma dziedātāju vadonim, pēc: „Lilijas ir liecība“. Israēla gans, klausies, Tu, kas Jāzepu vadi kā avis; Tu, kas sēdi pār ķerubiem, parādies ar spožumu!

Pastire Izrailjev, èuj! koji vodiš sinove Josifove kao ovce, koji sjediš na heruvimima, javi se!

2 Uzmodini savu varu priekš Efraīma, Benjamina un Manasus, un nāc mūs pestīt.

Pred Jefremom i Venijaminom i Manasijom probudi krjepost svoju, i hodi da nam pomožeš.

3 Ak Dievs, atgriez mūs un liec Savam vaigam spīdēt, tad tapsim pestīti.

Bože! povrati nas, neka zasja lice tvoje da se spasemo!

4 Kungs, Dievs Cebaot, cik ilgi Tava dusmība kūpēs pie Tavu ļaužu lūgšanas?

Gospode, Bože nad vojskama! dokle æeš se gnjeviti kad te moli narod tvoj?

5 Tu tos ēdini ar asaru maizi un tos dzirdini ar lielu mēru asaru.

Hraniš ih hljebom suznijem, i pojiš ih suzama trostrukom mjerom.

6 Tu mūs esi licis par ķildu mūsu kaimiņiem, un mūsu ienaidnieki mūs apmēda.

Uèinio si da se oko nas svaðaju susjedi naši, i neprijatelji se naši smiju meðu sobom.

7 Dievs Cebaot, atgriezi mūs un liec Savam vaigam spīdēt, tad tapsim pestīti.

Bože nad vojskama! povrati nas, neka zasja lice tvoje da se spasemo!

8 Vienu vīna koku Tu esi atvedis no Ēģiptes, pagānus Tu esi izdzinis un to dēstījis.

Iz Misira si prenio èokot, izagnao narode, i posadio ga.

9 Vietu priekš viņa Tu esi sataisījis un viņam licis iesakņoties, ka viņš zemi piepildījis.

Okrèio si za nj, i on pusti žile, i zauze svu zemlju.

10 Kalni ar viņa ēnu ir apklāti un Dieva ciedru koki ar viņa zariem.

Gore se pokriše njegovijem sjenom, i loze su mu kao kedri Božiji.

11 Viņš izplēta savus zarus līdz pat jūrai un savus jaunos zariņus līdz tai lielai upei.

Pustio je loze svoje do mora i ogranke svoje do rijeke.

12 Kāpēc tad Tu viņa sētu esi salauzījis, ka visi, kas iet garām, viņu plosa?

Zašto si mu razvalio ogradu, da ga kida ko god proðe?

13 Mežacūka viņu izrakusi, un lauka zvēri viņu noēduši.

Gorski vepar podgriza ga, i poljska zvijer jede ga.

14 Dievs Cebaot, atgriezies jel, skaties no debesīm un redzi un uzlūko šo vīna koku,

Bože nad vojskama! obrati se, pogledaj s neba i vidi, i obiði vinograd ovaj,

15 To stādu, ko Tava labā roka dēstījusi, un To Dēlu, ko Tu Sev esi izredzējis!

Sad ovaj, koji je posadila desnica tvoja, i sina, kojega si ukrijepio sebi!

16 Viņš ar uguni ir sadedzināts un izcirsts; no Tava vaiga rāšanas tie iet bojā.

Popaljen je ognjem, isjeèen, od strašnoga pogleda tvojega propade.

17 Tava roka lai ir pār to vīru pie Tavas labās rokas, pār To Cilvēka Dēlu, ko Tu Sev esi izredzējis.

Neka bude ruka tvoja nad èovjekom desnice tvoje, nad sinom èovjeèijim kojega si utvrdio sebi!

18 Tad mēs neatkāpsimies no Tevis; uzturi mūs dzīvus, tad mēs Tavu vārdu piesauksim.

I neæemo otstupiti od tebe, oživi nas, i ime tvoje prizivaæemo.

19 Ak Kungs, Dievs Cebaot, atgriez mūs, liec Savam vaigam spīdēt, tad tapsim pestīti.

Gospode, Bože nad vojskama! povrati nas, neka zasja lice tvoje, da se spasemo!