Psalmi 80

1 Asafa dziesma dziedātāju vadonim, pēc: „Lilijas ir liecība“. Israēla gans, klausies, Tu, kas Jāzepu vadi kā avis; Tu, kas sēdi pār ķerubiem, parādies ar spožumu!

Unto the end, for them that shall he changed, a testimony for Asaph, a psalm. Give ear, O thou that rulest Israel: thou that leadest Joseph like a sheep. Thou that sittest upon the cherubims, shine forth

2 Uzmodini savu varu priekš Efraīma, Benjamina un Manasus, un nāc mūs pestīt.

Before Ephraim, Benjamin, and Manasses. Stir up thy might, and come to save us.

3 Ak Dievs, atgriez mūs un liec Savam vaigam spīdēt, tad tapsim pestīti.

Convert us, O God: and shew us thy face, and we shall be saved.

4 Kungs, Dievs Cebaot, cik ilgi Tava dusmība kūpēs pie Tavu ļaužu lūgšanas?

O Lord God of hosts, how long wilt thou be angry against the prayer of thy servant?

5 Tu tos ēdini ar asaru maizi un tos dzirdini ar lielu mēru asaru.

How long wilt thou feed us with the bread of tears: and give us for our drink tears in measure?

6 Tu mūs esi licis par ķildu mūsu kaimiņiem, un mūsu ienaidnieki mūs apmēda.

Thou hast made us to be a contradiction to our neighbours: and our enemies have scoffed at us.

7 Dievs Cebaot, atgriezi mūs un liec Savam vaigam spīdēt, tad tapsim pestīti.

O God of hosts, convert us: and shew thy face, and we shall be saved.

8 Vienu vīna koku Tu esi atvedis no Ēģiptes, pagānus Tu esi izdzinis un to dēstījis.

Thou hast brought a vineyard out of Egypt: thou hast cast cut the Gentiles and planted it.

9 Vietu priekš viņa Tu esi sataisījis un viņam licis iesakņoties, ka viņš zemi piepildījis.

Thou wast the guide of its journey in its sight: thou plantedst the roots thereof, and it filled the land.

10 Kalni ar viņa ēnu ir apklāti un Dieva ciedru koki ar viņa zariem.

The shadow of it covered the hills: and the branches thereof the cedars of God.

11 Viņš izplēta savus zarus līdz pat jūrai un savus jaunos zariņus līdz tai lielai upei.

It stretched forth its branches unto the sea, and its boughs unto the river.

12 Kāpēc tad Tu viņa sētu esi salauzījis, ka visi, kas iet garām, viņu plosa?

Why hast thou broken down the hedge thereof, so that all they who pass by the way do pluck it?

13 Mežacūka viņu izrakusi, un lauka zvēri viņu noēduši.

The boar out of the wood hath laid it waste: and a singular wild beast hath devoured it.

14 Dievs Cebaot, atgriezies jel, skaties no debesīm un redzi un uzlūko šo vīna koku,

Turn again, O God of hosts, look down from heaven, and see, and visit this vineyard:

15 To stādu, ko Tava labā roka dēstījusi, un To Dēlu, ko Tu Sev esi izredzējis!

And perfect the same which thy right hand hath planted: and upon the son of man whom thou hast confirmed for thyself.

16 Viņš ar uguni ir sadedzināts un izcirsts; no Tava vaiga rāšanas tie iet bojā.

Things set on fire and dug down shall perish at the rebuke of thy countenance.

17 Tava roka lai ir pār to vīru pie Tavas labās rokas, pār To Cilvēka Dēlu, ko Tu Sev esi izredzējis.

Let thy hand be upon the man of thy right hand: and upon the son of man whom thou hast confirmed for thyself.

18 Tad mēs neatkāpsimies no Tevis; uzturi mūs dzīvus, tad mēs Tavu vārdu piesauksim.

And we depart not from thee, thou shalt quicken us: and we will call upon thy name.

19 Ak Kungs, Dievs Cebaot, atgriez mūs, liec Savam vaigam spīdēt, tad tapsim pestīti.

O Lord God of hosts, convert us: and shew thy face, and we shall be saved.