Psalmi 77

1 Azava dziesma, dziedātāju vadonim Jedutunam. Es saucu ar savu balsi uz Dievu un brēcu, es saucu uz Dievu, un Viņš klausās uz mani.

For the leader. On Jeduthun. Of Asaph, a psalm. Loudly will I lift my cry to God, loudly to God, so he hears to me.

2 Bēdu laikā es meklēju To Kungu, mana roka izstiepjas naktī un nenogurst, mana dvēsele negribās būt iepriecināma.

In the day of my trouble I seek the Lord; in the night I lift my hands in prayer, refusing all comfort.

3 Kad es Dievu pieminu, tad es nopūšos; kad es apdomāju, tad mana sirds bēdājās. (Sela)

When I think of God, I moan; when I muse, my spirit is faint. (Selah)

4 Tu turi nomodā manas acis es esmu tā izmisis, ka nespēju runāt.

When you hold my eyes awake, and I am restless and speechless,

5 Es pieminu vecos laikus, senos gadus,

I think of the days of old, call to mind distant years.

6 Es atminu savu dziesmu naktī, mana sirds ir domu pilna, mans gars meklē gaismu.

I commune with my heart in the night, I muse with inquiring spirit.

7 Vai tad Tas Kungs atstums mūžīgi un vairs nebūs žēlīgs?

‘Will the Lord cast us off forever, will he be gracious no more?

8 Vai tad Viņa žēlastība mitēsies mūžam? Vai tā solīšana pagalam uz bērnu bērniem?

Has his love vanished forever? Is his faithfulness utterly gone?

9 Vai tad Dievs ir aizmirsis žēlot? Vai Viņš aizslēdzis dusmībā Savu sirds žēlastību? (Sela)

Has God forgotten to be gracious, or in anger withheld his compassion?’ (Selah)

10 Tad es saku: tās ir manas bēdas; tā Visuaugstākā labā roka to var nogriezt.

Then I said, ‘This it is that grieves me, that the hand of the Most High has changed.’

11 Es pieminu Tā Kunga darbus, es tiešām pieminu Tavus brīnumus no veciem laikiem.

I will think of the deeds of the Lord, and remember your wonders of old.

12 Es pārdomāju visus Tavus darbus un pieminu, ko Tu dari.

I will muse on all you have wrought, and meditate on your deeds.

13 Ak Dievs, Tavs ceļš ir svēts; kur ir tāds liels Dievs, kā Tu, Dievs?

Then your way, O God, was majestic: what God was great as our God?

14 Tu esi tas stiprais Dievs, kas brīnumus dara; Savu spēku Tu esi darījis zināmu tautu starpā.

You were a God who did marvels, you did show your power to the world

15 Savus ļaudis Tu esi atpestījis ar stipru elkoni, Jēkaba un Jāzepa bērnus. (Sela)

by your arm you rescued your people, the children of Jacob and Joseph. (Selah)

16 Ūdeņi Tevi redzēja, ak Dievs! ūdeņi Tevi redzēja un drebēja, pat dziļumi trīcēja.

The waters saw you, O God. The waters saw you and shivered; to their depths they trembled.

17 Biezie padebeši izgāza ūdeņus, augstie padebeši izlaida pērkonus, un Tavas bultas šaudījās.

Clouds poured torrents of water, thunder rolled in the sky, your arrows sped to and fro.

18 Tavi pērkoni rūca viesulī, zibeņi apspulgoja zemi, zeme trīcēja un drebēja.

Loud was the roll of your thunder, lightnings lit up the world. Earth quaked and trembled.

19 Tavs ceļš bija jūrā un Tavs gājums dziļos ūdeņos, un Tavas pēdas nebija manāmas.

In your way, Lord, through the sea, in your path through the mighty waters, your footsteps were all unseen.

20 Tu vadīji Savus ļaudis kā avju pulku caur Mozu un Āronu.

You did guide your folk like a flock by the hand of Moses and Aaron.