Psalmi 71

1 Uz tevi, Kungs, es paļaujos, ne mūžam neliec man palikt kaunā.

K tebi, Gospod, pribegam, sram me ne bodi nikdar.

2 Izglāb mani caur Savu taisnību un atsvabini mani, atgriez Savu ausi pie manis un atpestī mani.

Po pravici tvoji ótmi me in oprosti me; nagni k meni uho svoje in réši me.

3 Esi man par patvērumu, kur es varu dzīvot, kur vienmēr varu bēgt. Tu esi solījis, mani atpestīt, jo Tu esi mans kalns un mana stiprā pils.

Bodi mi skala, na kateri naj prebivam, kamor naj zahajam vedno; zapoved si dal, da naj se rešim, ker skala moja si in trdnjava moja.

4 Mans Dievs, izglāb mani no bezdievīgā rokas, no netaisnā un varas darītāja rokas,

Bog moj, reši me iz roke njegove, ki dela nepravično in neusmiljeno.

5 Jo Tu esi mana cerība, Kungs, Dievs, mana drošība no manas jaunības.

Ker ti si nada moja, Bog Gospod; upanje moje od moje mladosti.

6 Uz Tevi es esmu paļāvies no mātes miesām, Tu mani esi izvilcis no mātes miesām, mana dziesma Tevi teic bez mitēšanās.

Nate se opiram od poroda; od osrčja matere moje odtrgal si me tí; v tebi je hvala moja neprestano.

7 Es esmu daudziem par ērmu, bet Tu esi mans stiprais patvērums.

Kakor čudo bil sem mnogim; tako si mi krepko zavetje.

8 Lai mana mute pildās ar Tavu teikšanu, cauru dienu ar Tavu godu.

Napolnijo naj se s hvalo tvojo usta moja, ves dan sè slavo tvojo.

9 Neatmet mani vecumā, neatstāj mani, kad spēks man zūd.

Ne zavrzi me o starosti času; ko peša krepost moja, ne zapústi me;

10 Jo mani ienaidnieki mani aprunā, un kas uz manu dvēseli glūn, tie kopā spriež padomu

Ker sovražniki moji govoré o meni, in oni, ki prežé na dušo mojo, posvetujejo se vkup,

11 Sacīdami: Dievs viņu ir atstājis, dzenaties pakaļ, sagrābiet viņu, jo glābēja nav.

Govoreč: Bog ga zapušča, podite in zgrabite ga; ker ni ga, da bi ga rešil.

12 Dievs, neesi tālu no manis, mans Dievs, steidzies man palīgā.

Bog, ne bivaj daleč od mene, Bog moj, na pomoč mi hiti.

13 Lai top kaunā, lai iet bojā, kas manai dvēselei turas pretī, ar kaunu un smieklu lai top apsegti, kas meklē manu nelaimi.

Osramoté se naj in poginejo nasprotniki duše moje; pokrijejo naj se z nečastjo in sramoto, kateri iščejo hudega meni.

14 Bet es vienmēr cerēšu un vairošu visu Tavu slavu.

Jaz pa sem v nadi neprestano o vsej hvali tvoji, in bodem stanoviten.

15 Mana mute izteiks Tavu taisnību, cauru dienu Tavu pestīšanu, jebšu to nemāku izskaitīt.

Usta moja hočejo oznanjati pravico tvojo, vsak dan blaginjo tvojo: dasi ne znam števil njenih.

16 Es staigāšu Tā Kunga spēkā, es pieminēšu Tavu taisnību, Tevi vien.

Poprijel se bodem vsake kreposti, Bog Gospod; oznanjal bodem pravico samega tebe.

17 Ak Dievs, Tu mani esi mācījis no manas jaunības; un līdz šim es pasludināju Tavus brīnumus.

Bog, učil si me od mladosti moje, in do sedaj sem oznanjal čuda tvoja.

18 Tad nu arīdzan, kad vecums un sirmi mati ir klāt, neatstāj mani, ak Dievs, tiekams es Tavu elkoni būšu pasludinājis bērnu bērniem un Tavu stiprumu visiem pēcnākamiem.

Torej tudi toliko časa, ko sem star in siv, Bog, ne zapústi me; dokler bodem oznanjal roko tvojo temu rodu, vsakemu prihodnjemu rodu krepost tvojo.

19 Tava taisnība, ak Dievs, ir it augsta, Tu dari lielas lietas; Dievs, kas ir tāds kā Tu?

Ker pravica tvoja, Bog, seza do višav; ker stvari delaš velike, Bog; kdó je tebi enak?

20 Tu man lieci redzēt daudz bēdas un mokas, Tu mani darīsi atkal dzīvu, un mani izvilksi no zemes dziļumiem.

Ker potem ko si dal, da sem izkusil stiske velike in hude, poživljaš me zopet, in iz brezen zemlje daješ da zopet vstajam.

21 Vairo manu godu, un iepriecini mani atkal.

Velikost mojo množiš, in ustaviš se ter me tolažiš.

22 Es Tevi arī slavēšu ar stīgu skaņām par Tavu uzticību, mans Dievs; es Tevi slavēšu ar koklēm, ak Svētais iekš Israēla!

Tudi jaz te bodem slavil sè strunami, in zvestobo tvojo, moj Bog; prepeval ti bodem s citrami, o svetnik Izraelov!

23 Manas lūpas gavilēs, kad es Tev dziedāšu, un mana dvēsele, ko Tu esi atpestījis.

Pevale bodo ustne moje, ko ti bodem prepeval, in duša moja, k si jo otél.

24 Un arī mana mēle Tavu taisnību izrunās cauru dienu, jo tie ir tapuši kaunā un apkaunoti, kas meklē manu nelaimi.

Tudi jezik moj bode vsak dan oznanjal pravico tvojo, ker bodo se sramovali, ker sè sramoto bodo obliti, ki iščejo hudega meni.