Psalmi 71

1 Uz tevi, Kungs, es paļaujos, ne mūžam neliec man palikt kaunā.

Tebi si, Jahve, utječem, ne daj da se ikada postidim!

2 Izglāb mani caur Savu taisnību un atsvabini mani, atgriez Savu ausi pie manis un atpestī mani.

U pravdi me svojoj spasi i izbavi, prikloni uho k meni i spasi me!

3 Esi man par patvērumu, kur es varu dzīvot, kur vienmēr varu bēgt. Tu esi solījis, mani atpestīt, jo Tu esi mans kalns un mana stiprā pils.

Budi mi hrid utočišta i čvrsta utvrda spasenja: jer ti si stijena i utvrda moja.

4 Mans Dievs, izglāb mani no bezdievīgā rokas, no netaisnā un varas darītāja rokas,

Bože moj, istrgni me iz ruke zlotvora, iz šake silnika i tlačitelja:

5 Jo Tu esi mana cerība, Kungs, Dievs, mana drošība no manas jaunības.

jer ti si, o Gospode, ufanje moje, Jahve, uzdanje od moje mladosti!

6 Uz Tevi es esmu paļāvies no mātes miesām, Tu mani esi izvilcis no mātes miesām, mana dziesma Tevi teic bez mitēšanās.

Na te se oslanjam od utrobe; ti si mi zaštitnik od majčina krila: u te se svagda uzdam.

7 Es esmu daudziem par ērmu, bet Tu esi mans stiprais patvērums.

Mnogima postadoh čudo, jer ti si mi bio silna pomoć.

8 Lai mana mute pildās ar Tavu teikšanu, cauru dienu ar Tavu godu.

Usta mi bijahu puna tvoje hvale, slaviše te svaki dan!

9 Neatmet mani vecumā, neatstāj mani, kad spēks man zūd.

Ne zabaci me u starosti: kad mi malakšu sile, ne zapusti me!

10 Jo mani ienaidnieki mani aprunā, un kas uz manu dvēseli glūn, tie kopā spriež padomu

Jer govore o meni moji dušmani, i koji me vrebaju složno se svjetuju:

11 Sacīdami: Dievs viņu ir atstājis, dzenaties pakaļ, sagrābiet viņu, jo glābēja nav.

“Bog ga je napustio; progonite ga i uhvatite jer nema tko da ga spasi!”

12 Dievs, neesi tālu no manis, mans Dievs, steidzies man palīgā.

O Bože, ne stoj daleko od mene, Bože moj, pohitaj mi u pomoć!

13 Lai top kaunā, lai iet bojā, kas manai dvēselei turas pretī, ar kaunu un smieklu lai top apsegti, kas meklē manu nelaimi.

Neka se postide i propadnu koji traže moj život; nek' se sramotom i stidom pokriju koji mi žele nesreću!

14 Bet es vienmēr cerēšu un vairošu visu Tavu slavu.

A ja ću se uvijek uzdati, iz dana u dan hvaleć' te sve više.

15 Mana mute izteiks Tavu taisnību, cauru dienu Tavu pestīšanu, jebšu to nemāku izskaitīt.

Ustima ću naviještati pravednost tvoju, povazdan pomoć tvoju: jer im ne znam broja.

16 Es staigāšu Tā Kunga spēkā, es pieminēšu Tavu taisnību, Tevi vien.

Kazivat ću silu Jahvinu, Gospode, slavit ću samo tvoju pravednost.

17 Ak Dievs, Tu mani esi mācījis no manas jaunības; un līdz šim es pasludināju Tavus brīnumus.

Bože, ti mi bijaše učitelj od mladosti moje, i sve do sada naviještam čudesa tvoja.

18 Tad nu arīdzan, kad vecums un sirmi mati ir klāt, neatstāj mani, ak Dievs, tiekams es Tavu elkoni būšu pasludinājis bērnu bērniem un Tavu stiprumu visiem pēcnākamiem.

Ni u starosti, kad posijedim, Bože, ne zapusti me, da kazujem mišicu tvoju naraštaju novom i svima budućima silu tvoju,

19 Tava taisnība, ak Dievs, ir it augsta, Tu dari lielas lietas; Dievs, kas ir tāds kā Tu?

i pravednost tvoju, Bože, koja seže do neba, kojom učini velika djela. Bože, tko je kao ti!

20 Tu man lieci redzēt daudz bēdas un mokas, Tu mani darīsi atkal dzīvu, un mani izvilksi no zemes dziļumiem.

Trpljenja mnoga i velika bacio si na me: ali ti ćeš me opet oživiti i opet me podići iz dubine zemlje.

21 Vairo manu godu, un iepriecini mani atkal.

Povećaj dostojanstvo moje i opet me utješi:

22 Es Tevi arī slavēšu ar stīgu skaņām par Tavu uzticību, mans Dievs; es Tevi slavēšu ar koklēm, ak Svētais iekš Israēla!

A ja ću uz harfu slaviti tvoju vjernost, o Bože, svirat ću ti u citaru, Sveče Izraelov!

23 Manas lūpas gavilēs, kad es Tev dziedāšu, un mana dvēsele, ko Tu esi atpestījis.

Moje će usne klicati pjevajuć' tebi i moja duša koju si spasio.

24 Un arī mana mēle Tavu taisnību izrunās cauru dienu, jo tie ir tapuši kaunā un apkaunoti, kas meklē manu nelaimi.

I moj će jezik svagda slaviti pravdu tvoju, jer su postiđeni i posramljeni oni što traže moju nesreću.