Psalmi 64

1 Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim. Klausi, ak Dievs, manu balsi, kad es žēlojos; pasargi manu dzīvību no ienaidnieku briesmām.

Èuj, Bože, glas moj u jadu mom; od strašnoga neprijatelja saèuvaj život moj.

2 Apslēp mani no ļaunu ļaužu padomiem, no ļaundarītāju trakošanas.

Sakrij me od gomile bezakonika, od èete zloèinaca,

3 Tie savas mēles trin kā zobenu, un uzvelk savas bultas, savus rūgtos vārdus,

Koji naoštriše jezik svoj kao maè, strijeljaju rijeèima, koje zadaju rane,

4 Šaut slepeni nenoziedzīgam; tie šauj viņam piepeši un nebīstas.

Da bi iz potaje ubili pravoga. Iznenada udaraju na nj i ne boje se;

5 Tie iedrošinājās paši ļaunā padomā, tie runā, slepeni likt valgus, un saka: kas to redzēs?

Utvrðuju sebe u zlijem namjerama, dogovaraju se kako æe zamke sakriti, vele: ko æe ih vidjeti?

6 Tie domā uz visādu blēdību, tiem gatavs ir viņu gudrais padoms, prātu un sirdi nevienam nevar izdibināt.

Izmišljaju zloèinstva i govore: svršeno je! šta æe se raditi, smišljeno je! A što je unutra i srce u èovjeka duboko je.

7 Bet Dievs ar bultu tos šaus piepeši, ka tiem gan sāpēs.

Ali æe ih Bog poraziti; udariæe ih strijela iznenada.

8 Caur savu pašu mēli tie taps apgāzti; ikkurš, kas uz tiem skatās, bēgs.

Oboriæe jedan drugoga jezikom svojim. Ko ih god vidi, bježaæe od njih.

9 Un visi cilvēki bīsies un sacīs: to Dievs ir darījis, un sapratīs, ka tas ir Viņa darbs.

Svi æe se ljudi bojati i kazivaæe èudo Božije, i poznaæe u tome djelo njegovo.

10 Tas taisnais priecāsies iekš Tā Kunga, un paļausies uz Viņu, un visi sirdsskaidrie teiktin teiksies.

A pravednik æe se veseliti o Gospodu i uzdaæe se u njega, i hvaliæe se svi koji su prava srca.