Psalmi 51
1 Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim. Kad pravietis Nātans pie viņa nāca, kad viņš bija gājis pie Batsebas. Apžēlojies par mani, ak Dievs, pēc Savas žēlastības, izdeldē manus pārkāpumus pēc Savas lielās sirdsžēlastības!
To the chief Musician, A Psalm of David, when Nathan the prophet came unto him, after he had gone in to Bath-sheba. Have mercy upon me, O God, according to thy lovingkindness: according unto the multitude of thy tender mercies blot out my transgressions.
2 Mazgā mani labi no manas noziedzības un šķīstī mani no maniem grēkiem.
Wash me throughly from mine iniquity, and cleanse me from my sin.
3 Jo es atzīstu savus pārkāpumus, un mani grēki ir manā priekšā vienmēr.
For I acknowledge my transgressions: and my sin [is] ever before me.
4 Tev vienam es esmu grēkojis un ļaunu darījis priekš Tavām acīm, ka Tu palieci taisns Savos vārdos un šķīsts Savā tiesā.
Against thee, thee only, have I sinned, and done [this] evil in thy sight: that thou mightest be justified when thou speakest, [and] be clear when thou judgest.
5 Redzi, noziedzībā esmu dzemdināts, un grēkos māte mani ieņēmusi.
Behold, I was shapen in iniquity; and in sin did my mother conceive me.
6 Redzi, tev patīk sirds patiesība, tad dari man zināmu to apslēpto gudrību.
Behold, thou desirest truth in the inward parts: and in the hidden [part] thou shalt make me to know wisdom.
7 Šķīstī mani no grēkiem ar īzapu, ka topu šķīsts, mazgā mani, ka topu baltāks nekā sniegs.
Purge me with hyssop, and I shall be clean: wash me, and I shall be whiter than snow.
8 Liec man dzirdēt prieku un līksmību, ka tie kauli līksmojās, ko Tu esi satriecis.
Make me to hear joy and gladness; [that] the bones [which] thou hast broken may rejoice.
9 Apslēp Savu vaigu no maniem grēkiem un deldē visu manu noziegumu.
Hide thy face from my sins, and blot out all mine iniquities.
10 Radi iekš manis, ak Dievs, šķīstu sirdi un atjauno iekš manis pastāvīgu garu.
Create in me a clean heart, O God; and renew a right spirit within me.
11 Nemet mani nost no Sava vaiga, un neatņem no manis Savu Svēto Garu.
Cast me not away from thy presence; and take not thy holy spirit from me.
12 Atdod man atkal Savas pestīšanas prieku, un uzturi mani ar labprātīgu garu.
Restore unto me the joy of thy salvation; and uphold me [with thy] free spirit.
13 Tad es mācīšu pārkāpējiem Tavus ceļus, ka grēcinieki pie Tevis atgriežas.
[Then] will I teach transgressors thy ways; and sinners shall be converted unto thee.
14 Izglābi mani no asins vainām, ak Dievs, tu Dievs mans Pestītājs; tad mana mēle slavēs Tavu taisnību.
Deliver me from bloodguiltiness, O God, thou God of my salvation: [and] my tongue shall sing aloud of thy righteousness.
15 Kungs, atdari manas lūpas, tad mana mute izteiks Tavu slavu.
O Lord, open thou my lips; and my mouth shall shew forth thy praise.
16 Jo Tev netīk upuris, citādi es to gribētu dot, dedzināms upuris Tev nepatīk.
For thou desirest not sacrifice; else would I give [it: ] thou delightest not in burnt offering.
17 Dieva upuris ir satriekts gars; salauztu un sagrauztu sirdi Tu, Dievs, nesmādēsi.
The sacrifices of God [are] a broken spirit: a broken and a contrite heart, O God, thou wilt not despise.
18 Dari labu Ciānai pēc Savas labprātības, uztaisi Jeruzālemes mūrus.
Do good in thy good pleasure unto Zion: build thou the walls of Jerusalem.
19 Tad Tev patiks taisnības upuri, dedzināmais un visa(kopējais) sadedzināmais upuris, tad upurēs vēršus uz Tava altāra.
Then shalt thou be pleased with the sacrifices of righteousness, with burnt offering and whole burnt offering: then shall they offer bullocks upon thine altar.
