Psalmi 39

1 Dāvida dziesma, dziedātāju vadonim, Jedutunam. Es esmu apņēmies, ka savu ceļu sargāšu, ka negrēkošu ar savu mēli; es sargāšu savu muti kā ar iemauktiem, kamēr bezdievīgais manā priekšā.

For the leader; for Jeduthun. A psalm of David. I vowed to watch my words, and sin not with my tongue, but to put on my mouth a muzzle, while the wicked were in my presence.

2 Es esmu palicis kā mēms un klusu cietis, un nepieminu vairs labuma, bet manas sāpes vairojās.

I was silent and dumb, speechless: but my pain was stirred up.

3 Mana sirds ir iekarsusi iekš manis; kad es uz to domāju, tad es iedegos kā uguns; es runāju ar savu mēli:

My heart grew hot within me; as I mused, the fire was kindled, till at last the words came to my tongue.

4 Kungs, māci man manu galu un kāds ir manu dienu mērs, lai es zinu, cik nīcīgs es esmu.

‘Teach me, O Lord, my end, and the sum of my days what it is. Let me know how transient I am.

5 Redzi, Tu manas dienas esi licis plaukstas platumā, un mans mūžs ir kā nekas Tavā priekšā; tiešām niecība vien ir ikviens cilvēks savā stiprumā. (Sela)

See! My days you have made but a span, and my life is as nothing before you. It is but as a breath that everyone stands: (Selah)

6 Cilvēks staigā kā ēna un nieka dēļ raizējās; viņš krāj, bet nezin, kas to dabūs.

it is but in mere semblance we walk to and fro, and all our noise is for nothing. We heap up, and know not who will gather.’

7 Nu tad, uz ko man būs gaidīt, Kungs? Es cerēju uz Tevi.

And now, what wait I for, Lord? My hope is in you.

8 Izglāb mani no visām manām pārkāpšanām, un neliec man ģeķiem palikt par apsmieklu.

From all my transgressions deliver me; make me not the scorn of the fool.

9 Es esmu klusu un neatdaru savu muti; jo Tu to esi darījis.

I am dumb, never opening my mouth, for this is your own doing.

10 Atņem Savu mocību no manis, jo es nīkstu no Tavas rokas grūtuma.

Remove your stroke from off me: by the might of your hand I am spent.

11 Kad Tu cilvēku pārmāci par noziegumiem, tad Tu iznīcini viņa skaistumu kā kodes; tiešām: visi cilvēki ir niecība.(Sela.)

When you rebuke someone to punish their sins, you consume, like a moth, what they treasures. Everyone is only a breath. (Selah)

12 Klausi, Kungs, manu lūgšanu, ņem vērā manu saukšanu, un neciet klusu pie manām asarām, jo es esmu svešinieks un piedzīvotājs Tavā priekšā, tā kā visi mani tēvi.

Hear my prayer, O Lord; attend to my cry for help. Hold not your peace at my tears. For I am but a guest of yours, a stranger visiting, like all my ancestors.

13 Atstājies no manis, ka es atspirgstos, pirms noeju un vairs neesmu.

Look away from me, let me smile again, before I die and am gone.