Psalmi 22
1 Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim pēc: „rīta blāzmas stirna“. Mans Dievs! Mans Dievs! Kāpēc Tu mani esi atstājis? Tu esi tālu no manas palīdzības, no manas kaukšanas vārdiem.
For the leader; set to “Deer of the Dawn”. A psalm of David. My God, my God, why have you left me, my rescue so far from the words of my roaring?
2 Mans Dievs, es saucu dienā, bet Tu man neatbildi, un nakti es arī klusu neciešu.
I cry in the day, you do not answer, I cry in the night but find no rest.
3 Bet Tu esi svēts, dzīvodams starp Israēla slavas dziesmām.
You are the Holy One, throned on the praises of Israel.
4 Uz Tevi mūsu tēvi cerējuši, tie ir cerējuši, un Tu tos esi izglābis.
In you our ancestors trusted, they trusted and you delivered them.
5 Uz Tevi tie saukuši un ir izpestīti, tie cerējuši uz Tevi un nav palikuši kaunā.
They cried to you, and found safety, in you did they trust and were not put to shame.
6 Bet es esmu tārps un ne cilvēks, cilvēku apsmiekls un ļaužu nicināts.
But I am a worm, not a person; insulted by others, despised by the people.
7 Visi, kas mani redz, mani apmēda, atplēš lūpas un krata galvu sacīdami:
All who see me mock me, with mouths wide open and wagging heads:
8 Viņš to Tam Kungam sūdzējis; lai Tas viņu izrauj un viņu izglābj, ja Tam pie viņa ir labs prāts.
‘He relies on the Lord; let him save him. Let him rescue the one he holds dear!’
9 Tomēr Tu tas esi, kas mani izvedis no mātes miesām; Tu man licis paļauties uz Tevi no mātes krūtīm.
But you drew me from the womb, laid me safely on my mother’s breasts.
10 Uz Tevi es esmu mests no mātes klēpja, no mātes miesām Tu esi mans Dievs.
On your care was I cast from my very birth, you are my God from my mother’s womb.
11 Neesi tālu no manis, jo bailība ir tuvu, jo palīga nav.
Be not far from me, for trouble is nigh, and there is none to help.
12 Lieli vērši mani apstājuši, trekni buļļi ap mani apmetušies.
I am circled by many bulls, beset by the mighty of Bashan,
13 Tie atplēš savu rīkli pret mani kā lauva, plezdams un rūkdams.
who face me with gaping jaws, like ravening roaring lions.
14 Es esmu izgāzts kā ūdens, visi mani kauli ir izlauzti, mana sirds ir manās miesās kā izkausēts vasks.
Poured out am I like water, and all my bones are loosened. My heart is become like wax, melted within me.
15 Mans spēks ir izkaltis kā poda gabals, un mana mēle līp pie mana zoda, un Tu mani nolieci nāves pīšļos,
My palate is dry as a sherd, my tongue sticks to my jaws; in the dust of death you lay me.
16 Jo suņi mani apstājuši, un ļaundarītāju bars ap mani ir apmeties, tie manas rokas un manas kājas ir izurbuši.
For dogs are round about me, a band of knaves encircles me, gnawing my hands and my feet.
17 Es visus savus kaulus varu skaitīt, bet viņi skatās un lūko uz mani ar prieku.
I can count my bones, every one. As for them, they feast their eyes on me.
18 Tie dala manas drēbes savā starpā un met kauliņus par manu apģērbu.
They divide my garments among them, and over my raiment cast lots.
19 Bet Tu, ak Kungs, neesi tālu, mans stiprums, steidzies man palīgā.
But you, O Lord, be not far, O my strength, hasten to help me.
20 Izglāb manu dvēseli no zobena, manu vientuli no suņu varas.
Deliver my life from the sword my life from the power of the dogs.
21 Izpestī mani no lauvas rīkles un paklausi mani no vēršu ragiem.
Save me from the jaws of the lion, from the horns of the wild oxen help me.
22 Es sludināšu Tavu vārdu saviem brāļiem, es Tevi slavēšu draudzes vidū.
I will tell of your fame to my kindred, and in the assembly will praise you.
23 Slavējiet To Kungu, jūs, kas Viņu bīstaties, viss Jēkaba dzimums lai Viņu godā, un bīstaties, viss Israēla dzimums.
Praise the Lord, you who fear him. All Jacob’s seed, give him glory. All Israel’s seed, stand in awe of him.
24 Jo Viņš nav nicinājis nedz apsmējis bēdīga bēdas, nedz no tā apslēpis Savu vaigu, un kad tas Viņu piesauca, tad Viņš paklausīja.
For he has not despised nor abhorred the sorrow of the sorrowful. He hid not his face from me, but he listened to my cry for help.
25 No Tevis es dziedāšu tai lielā draudzē, es maksāšu savus solījumus to priekšā, kas Viņu bīstas.
Of you is my praise in the great congregation; my vows I will pay before those who fear him.
26 Tie bēdīgie ēdīs un būs paēduši, un kas To Kungu meklē, Viņu slavēs; jūsu sirds dzīvos mūžīgi.
The afflicted will eat to their heart’s desire, and those who seek after the Lord will praise him. Lift up your hearts forever.
27 Visi zemes gali to pieminēs un atgriezīsies pie Tā Kunga, un visas pagānu tautas klanīsies Viņa priekšā.
All will call it to mind, to the ends of the earth, and turn to the Lord; and all tribes of the nations will bow down before you.
28 Jo Tam Kungam pieder tā valstība, un Viņš valda pār tām tautām.
For the kingdom belongs to the Lord: he is the Lord of the nations.
29 Visi treknie virs zemes ēdīs un pielūgs, visi, kas pīšļos guļ, klanīsies Viņa priekšā, arī tie, kas nevarēja uzturēt savu dzīvību.
To him will bow down all who sleep in the earth, and before him bend all who go down to the dust, and those who could not preserve their lives.
30 Viņam būs dzimums, kas Viņam kalpos, par To Kungu sludinās līdz radu radiem;
My descendants will tell of the Lord to the next generation;
31 Nāks un sludinās Viņa taisnību tiem ļaudīm, kas vēl dzims, ka Viņš to ir darījis.
they will declare his righteousness to people yet to be born: He has done it.
