< Psalmi 132 >

1 Svētku dziesma. Kungs, piemini Dāvidu un visas viņa rūpes.
A song of ascents. Remember, O Lord, David all his sufferings,
2 Tas Tam Kungam zvērējis un solījies Jēkaba varenajam:
the oath that he swore to the Lord, and his vow to the Strong One of Jacob,
3 Es neiešu sava nama dzīvoklī, es nekāpšu savas gultas cisās;
never to enter his tent, never to lie on his bed,
4 Es nedošu savām acīm miegu redzēt nedz snaust saviem acu vākiem;
never to give his eyes sleep or his eyelids slumber,
5 Līdz kamēr būšu atradis vietu Tam Kungam un mitekli Jēkaba varenajam.
till he had found a place for the Lord, for the Strong One of Jacob to live in.
6 Redzi, mēs par to esam dzirdējuši Efratā, mēs to esam atraduši Jaāra laukos.
We heard of it in Ephrathah, in the fields of Jaar we found it.
7 Iesim Viņa mājas vietā un pielūgsim priekš Viņa kāju pamesla.
We went to the place where he dwelt, we bowed ourselves low at his footstool.
8 Celies, Kungs, uz Savu dusas vietu, Tu un Tavas spēcības šķirsts;
‘Arise, Lord, and enter your resting-place, you and your mighty ark.
9 Lai Tavi priesteri apģērbjās ar taisnību, un Tavi svētie lai gavilē.
Let your priests wear a garment of righteousness, your faithful shout aloud for joy.
10 Neatmet Sava svaidītā vaigu, Sava kalpa Dāvida dēļ.
For the sake of David your servant, do not reject your Anointed.’
11 Tas Kungs Dāvidam tiešām ir zvērējis, no tā Viņš nenovērsīsies: No tavas miesas augļiem būs, ko celšu uz tavu godības krēslu.
The Lord swore an oath to David an oath that he will not break; ‘I will set on your throne a prince of your line.
12 Ja tavi bērni turēs Manu derību un Manu liecību, ko Es tiem mācīšu, tad arī viņu bērni sēdēs uz tava godības krēsla mūžīgi.
If your sons keep my covenant and the statutes I teach them, then their sons, too, forever, will sit on your throne.’
13 Jo Tas Kungs Ciānu ir izredzējis, tur Viņam gribās dzīvot.
For the choice of the Lord is Zion; she is the home of his heart.
14 Šī ir Mana dusas vieta mūžīgi, šeit Es dzīvošu, jo tās Man gribās.
‘This is forever my resting-place, this is the home of my heart.
15 Svētīdams Es svētīšu viņas barību un paēdināšu viņas nabagus ar maizi,
I will royally bless her provision, and give bread to her poor in abundance.
16 Un apģērbšu viņas priesterus ar pestīšanu, un viņas svētie gavilēt gavilēs.
Her priests I will clothe with salvation; her faithful will shout for joy.
17 Tur Es Dāvidam uzcelšu ragu, došu spīdekli Savam svaidītam.
There will I raise up for David a dynasty of power. I have set my anointed a lamp that shall never go out.
18 Viņa ienaidniekus Es apģērbšu ar kaunu, bet viņam ziedēs viņa kronis.
Robes of shame I will put on his foes, but on his head a glittering crown.’

< Psalmi 132 >